Latvijas Zivrūpnieku savienība aicina atbalstīt foreļu audzētavu izveidi Rīgas līcī

Rīga, 18. febr., LETA. Latvijas Zivrūpnieku savienība aicina ministrijas un atbildīgās valsts institūcijas atbalstīt AS "Riga Bay Aquaculture" iecerēto foreļu audzēšanas projektu Rīgas līcī, aģentūru LETA informēja savienībā.

Vēstulē Zemkopības ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī Klimata un enerģētikas ministrijai Latvijas Zivrūpnieku savienība uzsver, ka foreļu audzētavu izveide būtiski mazinātu importa atkarību, kā arī veicinātu piegāžu drošību un stabilitāti. Tāpat vietēja audzēšana samazinātu atkarību no ārējiem piegādātājiem, loģistikas svārstībām un cenu "pīķiem", nodrošinot prognozējamāku izejvielu pieejamību pārstrādei.

Zivrūpnieku savienībā skaidro, ka tuvāka izejvielu pieejamība un īsākas piegādes ķēdes samazina izmaksas, ļauj elastīgāk plānot ražošanu un attīstīt augstākas pievienotās vērtības produktus, atstājot lielāku ekonomisko pienesumu Latvijā.

Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Jānis Endele uzsver, ka līdz ar sekmīgo restrukturizāciju pēc iepriekšējiem izaicinājumiem un jauno tirgu apgūšanu Latvijā ir strauji augusi zivju pārstrādes kapacitāte lašu un foreļu produktu segmentā.

Endele atzīmē, ka zivrūpniecības nozare plāno apgrozījuma pieaugumu līdz 300 miljoniem eiro un foreļu audzēšanas projektam būs nozīmīga ietekme šo rezultātu sasniegšanā.

Zivrūpnieku savienībā norāda, ka pieprasījums pēc foreļu produktiem pasaulē pieaug, bet, lai noturētu tirgus pozīcijas un attīstītos, nepieciešami regulāri apjomi un kvalitāte.

Vienlaikus foreļu audzēšana un tai sekojošā pārstrāde rada darbavietas, pasūtījumus loģistikai, ražošanas inovācijām, pakalpojumiem un infrastruktūrai, palielinot pievienoto vērtību reģionos.

Nozares pārstāvji informē, ka Eiropas Savienība (ES) kā vienu no stratēģiskajiem ilgtspējas mērķiem ir nodefinējusi zilās ekonomikas jeb bioekonomikas attīstību, uzsverot, ka akvakultūrai būs arvien lielāka nozīme ilgtspējīgas pārtikas sistēmā Eiropā. Vienlaikus ES ir norādījusi, ka īpaši atbalstāmi ir akvakultūras ražošanas konkurētspējas stiprināšanas projekti, kas stiprina piekrastes reģionu ekonomiku.

Zivrūpnieku savienībā rezumē, ka, nodrošinot stabilu izejvielu pieejamību, paredzamas arī tālākas investīcijas Latvijas zivju pārstrādes rūpnīcu un ražotņu attīstībā. Tāpēc foreļu audzēšanu Rīgas līcī atbalsta arī zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Syfud", kurā ir investēti vairāk nekā 80 miljoni eiro.

LETA jau ziņoja, ka "Riga Bay Aquaculture" desmit gadu laikā Rīgas jūras līča rietumu piekrastē iecerētā foreļu akvakultūras projektā, piesaistot ārvalstu investīcijas, plāno ieguldīt vairāk nekā 45 miljonus eiro.

Saeima decembrī noraidīja Nacionālās apvienības (NA) rosinājumu apturēt "Riga Bay Aquaculture" iecerēto varavīksnes foreļu audzēšanu atklātā jūrā. NA pārstāvji dzirdējuši, ka šāda tipa sprostu akvakultūra būtiski palielinātu slāpekļa un fosfora piesārņojuma slodzi Rīgas jūras līcī.

Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas sēdē deputāti decembra sākumā pauda bažas par iecerēto varavīksnes foreļu audzēšanas projektu Baltijas jūras Rīgas līča laukumos "Mērsrags" un "Roja".

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Sandra Bērziņa arī pauda bažas par akvakultūras attīstības projekta ietekmi uz piekrastes pašvaldībām, kā arī Zilo karogu pludmalēm. Vienlaikus viņa norādīja, ka aktuāls ir jautājums, vai atklātie sprosti nepievilinās roņus un ūdensputnus.

2024. gada 13. augustā valdība nolēma noteikt divus jūras laukumus Rojas un Mērsraga piekrastē akvakultūras darbībai, kuru izmantošanas tiesības varēja iegūt konkursa kārtībā. Konkursa kārtībā tiesības ieguva pilnsabiedrība "RBA Musholm".

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "RBA Musholm" pilnsabiedrībā ietilpst "Riga Bay Aquaculture" un Dānijas uzņēmums "Musholm".

"Riga Bay Aquaculture" 2024. gadā ieņēmumus no pamatdarbības neguva un cieta zaudējumus 7311 eiro apmērā. Uzņēmums reģistrēts 2023. gadā, un tā pamatkapitāls ir 35 000 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas īpašnieki ir Dānijas "Musholm" (51%) un "Sudrablīnis Holdings" (49%), kurā attiecīgi 40% pieder Aivaram Līnim, 30% - Edgaram Līnim un 30% - Artūram Līnim.

Latvijas Zivrūpnieku savienība ir sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies vadošie Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi, kas ražo konservētu zivju produktus. Biedrība dibināta 2000. gadā, un tai ir 12 biedri, tostarp "Syfud", SIA "Bradava", SIA "Verģi", SIA "Sudrablīnis", AS "Brīvais vilnis", SIA "Gamma-a", SIA "Karavela", SIA "Banga Ltd", SIA "Unda" un AS "Ventspils zivju konservu kombināts".