"Enefit": Janvārī Latvijā bijusi rekordaugsta elektroenerģijas biržas cena

Rīga, 3. febr., LETA. Aizvadītajā janvārī cenas "Nord Pool" elektroenerģijas biržā uzrādīja rekordaugstu līmeni, vidējai Latvijas elektroenerģijas tirgus cenai augot par 82,8% salīdzinājumā ar decembri un sasniedzot 15,3 centus par kilovatstundu (kWh), aģentūru LETA informēja energokompānija SIA "Enefit".

Kompānijas apkopotā informācija liecina, ka šis ir bijis visu laiku "dārgākais" janvāris, ko noteica aukstie laikapstākļi, kas ne vien strauji kāpināja patēriņu, bet arī apgrūtināja enerģijas ražošanu. Iepriekš tik straujš elektroenerģijas cenu kāpums gada sākumā fiksēts vien enerģētikas krīzes laikā 2022. gadā, kad janvāra vidējā elektroenerģijas cena pakāpās līdz 14,4 centiem par kWh.

Aukstie laikapstākļi izraisīja būtisku Latvijas elektroenerģijas patēriņa kāpumu - par 20% salīdzinājumā ar decembra rādītājiem, informē "Enefit". Tas ievērojami palielināja elektrotīkla noslodzi, jo lētā vēja enerģija nespēja segt vietējo pieprasījumu, hidroelektrostacijās strauji kritās ražošanas apjomi, bet saules enerģijas ražošana praktiski nenotika. Līdzīgi izaicinājumi pieredzēti visā Baltijas un Skandināvijas reģionā, paaugstinot arī importa elektroenerģijas izmaksas.

Zemāka vēja intensitāte samazināja vēja enerģijas ražošanu visā reģionā, skaidro "Enefit". Turklāt lielais sals atsevišķos gadījumos burtiski sasaldēja vēja turbīnas. Tāpēc pat piemērotos laikapstākļos elektroenerģiju nebija iespējams ražot ar pilnu jaudu. "Enefit" informē, ka tas uzturēja augstas elektroenerģijas importa cenas no Ziemeļvalstīm, jo arī tām pietrūka vietējo jaudu, it īpaši Somijā. Savukārt Igaunijā degslānekļa elektrostacijās notika apkopes darbi, kas lika darbināt vecākas, mazāk efektīvas un dārgākas spēkstacijas.

"Enefit" Tirgus izpētes un analītikas nodaļas vadītājs Romāns Tjurins skaidro, ka Baltijas valstis faktiski darbojas kā vienots elektroenerģijas tirgus, kur reģionālās ražošanas izmaiņas tieši ietekmē Latvijas lietotājus neatkarīgi no elektroenerģijas piegādātāja. Attiecīgi lētās enerģijas ražošanas jaudu iztrūkums visās valstīs kopā ar pēdējos gados nepieredzētu ilgstošu aukstumu piespieda izmantot neefektīvas un dārgas fosilā kurināmā elektrostacijas.

Pašreizējās prognozes liecina par ilgstoši aukstiem laikapstākļiem Baltijas reģionā, tāpēc sagaidāms augsts pieprasījums pēc elektroenerģijas, norāda "Enefit". Elektroenerģijas cenu dinamiku lielākoties nosaka laikapstākļi un tas, cik dārgas enerģijas ražošanas jaudas tiek darbinātas. "Enefit" prognozē, ka līdz brīdim, kad vidējā gaisa temperatūra paaugstināsies, fosilo resursu spēkstacijas nodrošinās būtiski lielāku ražošanas apjomu nekā vēja parki, uzturot augstas elektroenerģijas cenas.

"Enefit" pieder Igaunijā reģistrētajai "Enefit". "Firmas.lv" informācija liecina, ka Latvijas "Enefit" 2024. gadā strādāja ar 171,395 miljonu eiro apgrozījumu un 4,333 miljonu eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2006. gadā, un tā pamatkapitāls ir 52,485 miljoni eiro.