Pēc iedzīvotāju sūdzībām veiktajā monitoringā gaisa kvalitāti Kalnciemā novērtē kā labu

Rīga, 19. dec., LETA. Gaisa kvalitāte Kalnciemā ir laba, secināts monitoringā, kas veikts pēc iedzīvotāju sūdzībām, aģentūru LETA informēja Jelgavas novada pašvaldībā.

Saistībā ar iedzīvotāju sūdzībām par iespējamu gaisa kvalitātes pasliktināšanos Kalnciemā pašvaldība pasūtījusi gaisa kvalitātes mērījumus. Divu mēnešu garumā - no 2025. gada 5. augusta līdz 13. oktobrim - SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" veica nepārtrauktu indikatīvu gaisa kvalitātes un meteoroloģisko apstākļu monitoringu gan ar gaisa kvalitātes monitoringa iekārtu jeb tā dēvēto "elektronisko degunu", gan ar pasīvām paraugu ņemšanas ierīcēm un to tālāku analīzi laboratorijā.

"Pašvaldība ir saņēmusi monitoringa rezultātus, kas liecina, ka mērījumu veikšanas vietas apkārtnē gaisa kvalitāte vērtējama kā laba, minerālas izcelsmes piesārņojums saistāms galvenokārt ar ceļu infrastruktūru, savukārt sākotnējie svina mērījumi neliecina par nopietniem pārsniegumiem," apgalvo pašvaldībā.

Gaisa kvalitātes monitoringa iekārta visā mērījumu periodā tika novietota uz Kalnciema kultūras nama jumta, aptuveni astoņu metru augstumā virs zemes. Savukārt cieto daļiņu paraugu ņemšanas ierīces novietojums mainīts vairākas reizes - uz kultūras nama jumta, Lielupes ielā 15, līdzās pagasta pārvaldes ēkai, pie Viršu ceļa un Purmaļu ceļa krustojuma -, lai raksturotu dažādas vietas Kalnciemā. Katrā vietā mērījumu ilgums bija aptuveni divas nedēļas.

Izvērtējot ar mēriekārtu iegūtos rezultātus, pētījuma veicējs secina, ka visa monitoringa periodā reģistrētie rādītāji ir zemāki nekā 30% no Ministru kabineta noteikumos "Noteikumi par gaisa kvalitāti" noteiktajiem gaisa kvalitātes normatīviem, kas liecina par labu gaisa kvalitāti monitoringa vietas apkārtnē. To apliecinot arī mērīto parametru vērtību atbilstības izvērtējums gaisa kvalitātes indeksam, kas lielāko monitoringa periodu bija atbilstošs ļoti labai gaisa kvalitātei.

Izvērtējot pasīvo paraugu ņemšanas ierīces un iegūto paraugu analīzes rezultātus, varot secināt, ka lielāko daļu no cieto daļiņu masas veido minerāli un organiskās daļiņas, kas pārsvarā gadījumu saistāmas ar ceļu infrastruktūru, transporta kustību un saimniecisko aktivitāti, kā arī dabiskas izcelsmes piesārņojumu.

Svina mērījumi veikti, izmantojot indikatīvu metodi un relatīvi īsu novērojumu periodu, tādēļ šajā monitoringā nebija iespējams izdarīt objektīvus secinājumus par svina koncentrāciju dažādās monitoringa vietās ilgtermiņā. Sākotnējie svina mērījumu rezultāti liecina, ka monitoringa punktos PM10 cieto daļiņu frakcijā netika konstatēti svina koncentrācijas robežlieluma pārsniegumi. Savukārt PM80 cieto daļiņu frakcijā tika novērota paaugstināta svina koncentrācija, kas varētu būt saistāma ar transportlīdzekļu riepu un bremžu elementu nodilumu, kā arī citiem lokāliem vai reģionāliem emisiju avotiem, piemēram, dažādām rūpnieciskām un tehnoloģiskām darbībām apkārtnē.

Monitoringa veicēji secina, ka, lai uzlabotu gaisa kvalitāti Kalnciema apkārtnē, ir ieteicams veikt periodisku asfaltētu ceļu tīrīšanu un grants ceļu atputekļošanu, lai samazinātu minerālas izcelsmes piesārņojumu. Savukārt metālisko daļiņu gadījumā pilnvērtīgai situācijas izvērtēšanai ir nepieciešams plašāks un ilgāks monitoringa periods un mērījumi ar bāzes metodi, lai varētu identificēt vairāk piesārņotās vietas un piesārņojuma avotus.

Sociālajos tīklos vietējie iedzīvotāji nereti kā iespējamo smaku avotu norāda akumulatoru pārstrādes uzņēmumu SIA "EcoLead", publiskojot arī videi ar uzņēmuma teritorijā notiekšo.

Komentējot, vai monitorings veikts saistībā ar sūdzībām par "EcoLead", pašvaldībā aģentūrai LETA pauda, ka "ik pa laikam publiskajā telpā uzvirmo informācija par neidentificētām smakām, kas jūtamas Kalnciema industriālās zonas apkaimē".

Kalnciema apkaimē un industriālajā zonā atrodas vairāki ražošanas un apstrādes uzņēmumi, kas arī potenciāli var būt smaku cēlonis, ja netiek ievēroti darbības nosacījumi. Ne Valsts vides dienests, ne atbildīgie pašvaldības pārstāvji nav konstatējuši, ka "EcoLead" būtu smaku cēlonis," apgalvo pašvaldībā.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "EcoLead" apgrozījums 2023. gadā bija 4,102 miljoni eiro un zaudējumi sasniedza 1,838 miljonus eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2024. gadu vēl nav pieejami.

Maksātnespējas reģistra dati liecina, ka Zemgales rajona tiesa 2025. gada 13. martā ierosināja "EcoLead" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, bet 2025. gada 21. augustā - tiesiskās aizsardzības procesa lieta tika izbeigta.

Uzņēmums reģistrēts 2007. gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,447 miljoni eiro. "EcoLead" īpašnieki ir Deniss Uļjanovs (49,15%), Igaunijā reģistrētā "Unimet Estonia" (45%) un SIA "Metalekspo" (5,85%).