Rīga, 4.maijs, LETA. AS "Ventas osta" pagājušajā gadā saistībā ar darbības apturēšanu strādāja ar 679 858 eiro apgrozījumu, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 2,8 reizēm - līdz 3501 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".
Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā norādīts, ka pērn tika saņemts Satiksmes ministrijas (SM) kā valsts kapitāla daļu turētājas lēmums par "Ventspils osta" komercdarbības brīvprātīgas darbības apturēšanu no 2024.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 30.jūnijam, kamēr normatīvos nav noteikta skaidra ostu reformas turpmākā gaita.
Ziņojumā teikts, ka "Ventas osta" strādā sadarbībā ar Ventspils brīvostas pārvaldi, ar kuru ir noslēgts sadarbības līgums.
Līgums paredz, ka "Ventas osta" pārņēmusi brīvostas pārvaldes līgumus ar kuģu aģentūrām, ar kuru starpniecību iekasē Ventspils brīvostā noteiktās ostas maksas un arī maksas par ostas pakalpojumiem.
Minēto pakalpojumu sniegšanai nepieciešama atbilstoša ostas infrastruktūra, kuras "Ventas osta" īpašumā vai valdījumā pērn nebija. Tādējādi, lai faktiski varētu nodrošināt kuģu pieņemšanai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus, "Ventas osta" sedz Ventspils brīvostas pārvaldes izmaksas par materiāltehnisko nodrošinājumu kuģu tauvošanai, ostas kapteiņdienesta funkciju, ostas flotes, loču un tamlīdzīgi.
Tāpat "Ventas osta" ar pārvaldi ir noslēgusi papildu vienošanos par pārvaldes izdevumu atlīdzināšanu, ar kuru "Ventas osta" iesaistās Ventspils brīvostas akvatorijas drošu kuģošanas ceļu dziļumu uzturēšanas darbu izmaksu segšanā atbilstoši "Ventas osta" rīcībā esošajiem finanšu resursiem, tādējādi pērn uzņēmums turpināja sāktās darbības.
"Ventas osta" 2023.gadā strādāja ar 3,013 miljonu eiro apgrozījumu un 9914 eiro peļņu.
Uzņēmums reģistrēts 2019.gada decembra beigās, un tā pamatkapitāls ir 35 000 eiro. "Ventas osta" pieder valstij.
LETA jau ziņoja, ka SM rosina atteikties no sākotnējās ostu pārvaldības reformas idejas, kas paredzēja Rīgas un Ventspils brīvostas pārveidot par kapitālsabiedrībām.
Patlaban plānotā reforma paredz saglabāt Rīgas, Ventspils un Liepājas ostas pārvaldes kā atvasinātas publiskas personas, mazināt politisko ietekmi un nodalīt uzraudzības funkcijas no operacionālās vadības funkcijām ostas pārvaldēs.
Tāpat paredzēts mainīt ostu teritoriju robežas, nodalot ostas operatīvo darbību teritoriju no speciālās ekonomiskās zonas teritorijas, nosakot, ka šo teritoriju pārvaldība tiks īstenota vienoti, saglabājot pārvaldības uzdevumus ostas padomēs un pārvaldnieka kompetencē.
Vienlaikus paredzēts mainīt mazo ostu pārvaldības modeli, atvieglojot un optimizējot to, samazinot valdes locekļu skaitu, paredzot iespēju mazināt arī izmaksas un dodot iespēju pašvaldībām pašām noteikt attiecīgo ostu pārvalžu nolikumus.
"Ventas ostas" apgrozījums saistībā ar darbības apturēšanu pērn samazinājies 4,4 reizes
LETA 04.05.2025
NBS operacionālajai testēšanai iegādāsies "Frankenburg Technologies" izstrādāto raķešu partiju
LETA 18.12.2025
Rīga, 18. dec., LETA. Latvijas aizsardzības resors operacionālajai testēšanai iegādāsies Igaunijas uzņēmuma "Frankenburg Technologies" izstrādāto raķešu "Frankenburg Mark 1" testa partiju, aģentūrai LETA pavēstīja Aizsardzības ministrijas (AM) Preses
...
Pulksteņu un juvelierizstrādājumu tirgotājs "Grenardi Group" iegādājas "Goldwork"
LETA 18.12.2025
Rīga, 18. dec., LETA. Pulksteņu un juvelierizstrādājumu mazumtirgotājs AS "Grenardi Group" iegādāsies kompānijas lielākajam īpašniekam Aināram Spriņģim pastarpināti pilnībā piederošo juvelierizstrādājumu servisa uzņēmumu SIA "Goldwork", aģentūru LETA
...
"Ditton pievadķēžu rūpnīcai" izbeigts tiesiskās aizsardzības process
LETA 18.12.2025
Rīga, 18. dec., LETA. Daugavpils pievadķēžu ražotājam AS "Ditton pievadķēžu rūpnīca" izbeigts tiesiskās aizsardzības process, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.
Latgales rajona tiesa tiesiskās aizsardzības procesu izbeigusi 17. decembrī, j
...