(Papildināta visa ziņa.)
Rīga, 6.dec., LETA. Bijušais Ministru prezidents un Saeimas deputāts Krišjānis Kariņš (JV) nolēmis atkāpties no partijas "Vienotība" valdes, jo vairs neatbalstot šīs partijas īstenoto politiku.
Par šo savu lēmumu Kariņš paziņojis tviterī, paužot viedokli, ka "ir smaga kļūda samazināt nākotnes pensiju iemaksas un nopietni celt nodokli kapitāla krājējiem". Ar Kariņa kritizētajām iecerēm nāca klajā "Jaunās vienotības" (JV) vadītā valdība, plānojot nākamā gada budžetu.
Kariņš ar "Vienotību" bija saistīts kopš tās izveidošanas. Viņš bija viens no "Vienotības" priekšteces - partijas "Jaunais laiks" - dibinātājiem. Pārstāvot šīs partijas, Kariņš ieņēmis vairāku ministru amatus, kā arī bijis ievēlēts vairākos Saeimas un Eiropas Parlamenta (EP) sasaukumos.
Par Latvijas Ministru prezidentu Kariņš kļuva 2019.gada sākumā un aizvadīja šajā amatā nepilnus piecus gadus. 2023.gada rudenī pēc viņa atkāpšanās no Ministru prezidenta amata valdības vadīšanu pārņēma Kariņa partijas biedre, pašreizējā premjere Evika Siliņa, bet Kariņš viņas valdībā kļuva par ārlietu ministru.
No ārlietu ministra amata Kariņš šogad atkāpās līdz ar lidojumu skandālu. Pēc tam viņš īsu brīdi pastrādāja par Saeimas deputātu, līdz augustā nolika mandātu un pameta politiku, bet septembrī pievienojās stratēģiskās komunikācijas konsultāciju kompānijai "Kreab". Kariņš "Kreab" esot vecākais padomnieks, kurš konsultē klientus ģeopolitikas, Eiropas Savienības politikas un citos politikas jautājumos.
Iepriekš Latvijas Televīzija ziņoja, ka Kariņš bijis saraksta augšgalā starp kandidātiem NATO ģenerālsekretāra vietnieka amatam, tomēr šo amatu viņš neieguva. Kariņam esot bijušas labas izredzes tikt apstiprinātam, taču beigās, pēc neoficiālām ziņām, visticamāk, ievērojot dzimumu līdztiesības principu, izlemts par labu sievietei ģenerālsekretāra vietnieka amatā.
Kā liecina "Firmas.lv" dati, "Vienotības" valdē ir ievēlēti 15 cilvēki. Valdē darbojas tās priekšsēdētājs finanšu ministrs Arvils Ašeradens, Kariņš, Ministru prezidente Siliņa, EP deputāte Inese Vaidere, iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša, Saeimas deputāti Zanda Kalniņa-Lukaševica, Jānis Reirs, Edmunds Jurēvics, Ainars Latkovskis, Dāvis Mārtiņš Daugavietis un Raimonds Čudars, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un Rīgas domes deputāts Olafs Pulks.
"Vienotība" ir lielākā JV ietilpstošā partija, un JV ir visplašāk pārstāvētais politiskais spēks pašreizējā Saeimas sasaukumā. Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veidotajā pētījumu centra SKDS jaunākajā partiju reitingā JV ierindojās trešajā vietā aiz Saeimas opozīcijas partijām "Nacionālā apvienība" un "Latvija pirmajā vietā". Mēnesi iepriekš vēl JV partiju reitingā ieņēma līdera pozīciju.
papildināta - Kariņš atkāpjas no "Vienotības" valdes, jo vairs neatbalsta tās politiku
LETA 06.12.2024
Minerālmēslu vairumtirgotāja "Uralchem Trading" peļņa pērn sasniegusi 23,053 miljonus eiro
LETA 03.06.2026
Rīga, 3. jūn., LETA. Minerālmēslu vairumtirgotājs SIA "Uralchem Trading", kura patiesais labuma guvējs ir sankcijām pakļautais Krievijas oligarhs Dmitrijs Mazepins, pagājušajā gadā strādāja ar 23,053 miljonu eiro peļņu pretēji zaudējumiem gadu ieprie
...
"Civinity mājas" apgrozījums pērn samazinājies par 6,8%
LETA 03.06.2026
Rīga, 3. jūn., LETA. Namu apsaimniekošanas uzņēmums AS "Civinity mājas" pagājušajā gadā strādāja ar 7,376 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6,8% mazāk nekā 2024. gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās divas reizes - līdz 30 821 eiro, liecina "Firm
...
"Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" koncerna apgrozījums pērn samazinājies par 21,5%
LETA 03.06.2026
Rīga, 3. jūn., LETA. AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 18,75 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 21,5% mazāk nekā 2024. gadā, kā arī koncerns cieta 443 556 eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš
...