Opozīcija kritizē Siliņu par nevēlēšanos sniegt atbildes uz deputātus interesējošiem jautājumiem saistībā ar "airBaltic"

Rīga, 2.okt., LETA. Saeimas Pieprasījumu komisija trešdien noraidīja opozīcijā esošās "Apvienotā saraksta" pieprasījumu premjerei Evikai Siliņai (JV) par valdības rīcību ar nacionālo aviokompāniju "airBaltic", taču sēdē izskanēja pārmetumi premjerei par nevēlēšanos sniegt atbildes uz deputātus interesējošiem jautājumiem.

AS frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars sēdē norādīja, ka frakcijas tikšanās laikā ar satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P) netika gūta skaidrība par to, vai tiks atgūti ieguldītie līdzekļi, tāpēc deputāti vērsās ar pieprasījumu Siliņai kā valdības vadītājai.

Deputāti vēlējās zināt, kādi kopumā bija iespējamie scenāriji rīcībai ar "airBaltic", kas bija šo scenāriju autori.

Tāpat deputāti interesējās, kāda bija premjeres loma, valdībai pieņemot konkrēto scenāriju par iespējamu "airBaltic" pamatkapitāla samazināšanu. Politiķi gribēja noskaidrot, cik sen Ministru prezidentes rīcībā bija informācija par iespējamu "airBaltic" pamatkapitāla samazināšanu, un vai par to iepriekš jau bija pieņemti Ministru kabineta lēmumi.

Politiķi arī gribēja noskaidrot, vai kāds ministrs balsojumā par pamatkapitāla samazināšanu ir iebildis, kā arī to, vai premjere piekrīt viedoklim par to, ka lēmums par pamatkapitāla samazināšanu bija jāpieņem Saeimai, ņemot vērā, ka par iepriekšējiem ieguldījumiem pamatkapitālā ir lēmis tieši likumdevējs.

Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs (P) uzsvēra, ka lēmums par aviokompānijas pamatkapitāla samazināšanu vēl nav pieņemts, proti, process ir sākts, bet tas vēl nav noslēdzies.

Pēc SM pārstāvja vārdiem, jautājumi par "airBaltic" ietver būtisku komercnoslēpumu, un, ņemot vērā, ka notiek sarunas ar potenciālu stratēģisko investoru, 30.augustā pieņemtos valdības lēmumus nevar atslepenot, līdz nav veiksmīgi pabeigts sākotnējā publiskā piedāvājuma process. Pēc tam informācija varot tikt izpausta tādā apmērā, kā to pieļauj tiesiskais un normatīvais regulējums, ievērojot labu darījumu praksi.

Tavars vēlējās skaidru atbildi uz to, kāda ir "airBaltic" reālā vērtība. Dubkēvičs atbildēja, ka uzņēmuma vērtību nosaka tirgus apstākļi, un līdz šim "airBaltic" akcijas nav bijušas kotētas biržā.

Deputāte Linda Liepiņa (LPV) kritizēja, ka "kārtējo reizi" valdības pārstāvji ir sagatavojuši atbildes uz pieprasījumu pēdējā brīdī un pavirši. Opozīcijas politiķe pauda, ka viņai neesot radusies pārliecība, ka premjerministre pārvalda un kontrolē situāciju.

Līdzīgi teica Tavars, akcentējot, ka jautājumi bija adresēti Siliņai, taču komisijas sēdē nebija ieradies neviens premjeres biroja pārstāvis. AS saņēma vēstuli no Ministru prezidentes, taču neguva atbildes pēc būtības, uzsvēra Tavars.

Jau ziņots, ka 2.septembrī "Firmas.lv" parādījās informācija, ka, gatavojoties akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais "airBaltic" pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi "airBaltic" pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.

"airBaltic" pārstāvji tai pat dienā aģentūru LETA informēja, ka 30.augustā valdība skatīja jautājumus par "airBaltic" gatavošanos IPO. Gatavošanās procesā "airBaltic" vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru, lai tā kļūtu pievilcīgāka investoriem.

Tikmēr Ģenerālprokuratūrā ir sākta pārbaude saistībā ar valdības lēmumiem par "airBaltic".