Rīga, 9.sept., LETA. Tuvāko gadu laikā iesalnīca "Latmalt" energoefektivitātes uzlabošanā un ražošanas attīstībā plāno investēt līdz vienam miljonam eiro, aģentūru LETA informē iesalnīcas vadītāja Ilona Dabiņa-Bicka.
Viņa norāda, ka iesala ražošana ir salīdzinoši bioloģiski tīra, bet iesalu ražo graudus aplejot ar ūdeni un izmantoto ūdeni nevar uzreiz novadīt vidē, jo grauds dīgstot izmanto ūdenī esošo skābekli. Tāpēc pirms novadīšanas vidē izmantotais ūdens atkārtoti jāpiesātina ar skābekli, kam izbūvētas modernas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas.
Tāpat Dabiņa-Bicka min, ka uzņēmuma novietotie saules paneļi pilnībā kompensē attīrīšanas iekārtu darbībai nepieciešamo elektroenerģijas patēriņu, piebilstot, ka "Latmalt" plāno pāriet uz sašķidrināto dabasgāzi, kā arī iegādāties ģeneratoru elektrības zudumu gadījumiem, lai izvairītos no produkcijas zaudējumiem nākotnē klimata pārmaiņu dēļ.
Viņa arī izteica cerības, ka valsts līmenī drīzumā risinās jautājumu par ātrāku "Sadales tīkla" infrastruktūras pārveidi, ieguldot kabeļus zemē un pasargājot Latvijas ražotājus no dažādiem izaicinājumiem.
Tāpat "Latmalt" pārstāvji norāda, ka iesalnīca šogad sasniegusi ražošanas maksimālo jaudu un uzņēmums plāno līdz gada beigām saražot 7200 tonnas iesala, kas ir divreiz vairāk nekā pērn.
Iesalnīca atklāta pirms desmit gadiem un līdz šim darbojusies ar pusi plānotās jaudas, bet šogad pabeigta projekta otrās kārtas realizācija un izvietotas divas jaunas iesala diedzētavas, ražošanas jaudu palielinot no 3600 tonnām gatavā iesala gadā līdz 7200 tonnām, kā arī izbūvētas papildu uzglabāšanas tvertnes.
Jau ziņots, ka "Luminor Bank" piešķīra 3,2 miljonu eiro aizdevumu iesalnīcas SIA "Latmalt" investīciju projektam iesala ražošanas procesa uzlabošanai.
"Latmalt" valdes priekšsēdētājs Gundars Ruža skaidro, ka, īstenojot attiecīgo investīciju projektu, "Latmalt" mērķis bija ražošanas procesu padarīt efektīvāku, lai augstāka pieprasījuma brīžos uzņēmums spētu nodrošināt lielākus ražošanas apmērus un varētu būt konkurētspējīgāks piedāvātās cenas ziņā.
Investīciju projektam tika piesaistīts arī Lauku atbalsta dienesta finansējums.
Ruža atzīmē, ka uzņēmums ražo dažāda veida iesalus, kas ir pamatizejviela alus un bezalkoholisko iesala dzērienu ražošanā, kā arī tiek izmantots miltu, maizes un konditorejas izstrādājumu gatavošanā. Uzņēmuma ražošanas iekārtu jauda sniedz iespēju ražot iesalu kā nelielās, tā arī lielās partijās.
Tāpat viņš min, ka ražošanā izmanto Latvijā audzētus graudus. Blakusproduktus, kas veidojas iesala ražošanas laikā, realizē un pārstrādā lopbarībā vai izmanto apkurē - biogāzes ražošanā.
Finanšu gadā, kas ilga no 2022.gada 1.jūlijam līdz 2023.gada 30.jūnijam, "Latmalt" strādāja ar 2,083 miljonu eiro apgrozījumu un guva 86 665 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.
"Latmalt" iesalnīca Jelgavas novada Staļģenē darbību sāka 2014.gadā, bet uzņēmums ir reģistrēts 2020.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 618 400 eiro. "Latmalt" ir lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" 100% meitasuzņēmums.
"Latmalt" energoefektivitātes uzlabošanā un ražošanas attīstībā plāno investēt līdz vienam miljonam eiro.
LETA 09.09.2024
"Skonto" stadiona vietā plāno celt mājas
LETA 23.10.2026
Rīga, 23. okt., LETA. Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs "Invego" ir vienojies par "Skonto" futbola stadiona īpašuma iegādi, nākotnē plānojot tajā attīstīt mūsdienīgu pilsētvidi, aģentūru LETA informēja "Invego".
Vienlaikus attīstītājs apliecin
...
VID sācis Kalviņa un Rivžas valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi
LETA 23.10.2026
Rīga, 23. okt., LETA. Valsts ieņēmumu dienests (VID) sācis Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta Ivara Kalviņa un LZA ģenerālsekretāres Baibas Rivžas valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudi, aģentūrai LETA apstiprināja VID.
Neoficiāla LETA rī
...
"Possessor" valdē iecelts Šaicāns
LETA 23.10.2026
Rīga, 23. okt., LETA. SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") valdes locekļa amatā iecelts Edijs Šaicāns, liecina informācija "Firmas.lv".
Savukārt no "Possessor" valdes priekšsēdētāja amata aizgājis Andris Gādmanis.
Ekonomikas
...