"Scandagra Latvia": Latvijā sertificēto sēklu izvēlas aptuveni 11-14% lauksaimnieku

Rīga, 19.sept., LETA. Sertificēto sēklu Latvijā izvēlas aptuveni 11-14% lauksaimnieku, aģentūrai LETA norādīja Skandināvijas lauksaimniecības uzņēmumu grupas "Scandagra Group" meitasuzņēmuma SIA "Scandagra Latvia" pārstāvji.

Vienlaikus uzņēmumā atzīmē, ka, salīdzinot ar Latviju, Skandināvijas valstīs sertificēto sēklu izvēlas 75-80% lauksaimnieku.

"Scandagra Latvia" pārstāvji uzsver, ka zemais Latvijas rādītājs liecina par izteiktu "pelēko zonu", kas kaitē gan nozares attīstībai, gan lauksaimnieku ražai. Turklāt, lai gan lietojot nesertificētas jeb pašaudzētas sēklas, lauksaimnieki var ietaupīt, ilgtermiņā pie sliktas ražas tas ietaupījumus nenes.

Kā skaidro "Scandagra Latvia" pētījumu un attīstības speciāliste Sandra Strautniece, sertificētai sēklai ir vairākas priekšrocības, tostarp prognozējama raža un noturība pret slimību ierosinātājiem un nezāļu invāzijām.

Viņa uzsver, ka, iesējot sertificētu sēklu, lauku ražība var palielināties par vienu tonnu uz hektāru. Turpretī, sējot nezināmas izcelsmes sēklas, pastāv risks uz pavairotā materiāla piemaisījumiem, dažādu šķirņu sajaukumu un patogēnu klātbūtni. "Rezultātā, iegūstot nekvalitatīvu ražu, sākotnējais ietaupījums izvēršas neveiksmē," teic Strautniece.

Tāpat viņa piebilst, ka, izvēloties sertificētu sēklu, tiek atbalstīti selekcionāri, kas meklē risinājumus jaunu ražīgāku, veselīgāku un izturīgāku šķirņu izveidei un testēšanai.

"Scandagra Latvia" pārstāvji norāda, ka arī nozares attīstībai sertificēto sēklu īpatsvars ir nozīmīgs - ilgtermiņā iegādājoties sēklas materiālu ar sertifikātu, lauksaimnieki atbalsta valsts ekonomiku, ļauj attīsties ražošanai un inovācijām.

Uzņēmumā skaidro, ka galvenā atšķirība starp sertificētām un nesertificētām sēklām ir to atbilstība kvalitātes prasībām.

"Nozarē par sertificētu sēklu uzskata sēklas materiālu, kam ir izsniegts dokuments par sēklas materiāla atbilstību likuma normatīviem, uz fasējuma ir piestiprināta etiķete ar norādītu sugu, šķirni un atbilstību attiecīgai sēklas kategorijai," skaidro Strautniece.

Viņa arī norāda, ka kvalitātes problēmu gadījumā sertificētas sēklas pircējiem ir iespēja vērsties pie sēklas ražotāja vai piegādātāja, tādējādi sniedzot lauksaimniekam lielāku drošības sajūtu. Turpretī nesertificētām sēklām nav kvalitātes garantijas, tām ir nezināma izcelsme, šķirņu sajaukums, piemaisījumi un kaitīgie organismi.

"Scandagra Latvia" atgādina, ka Latvijā sēklu sertificēšanu veic Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), kas pēc sēklaudzētāja pieteikuma veic vairākas pārbaudes un iegūst paraugus, kā rezultātā tiek izsniegts sēklu testēšanas pārskats un sertifikāts. Priekšnoteikums sertifikāta ieguvei ir dīgtspēja vismaz 85% apmērā, kas nodrošina vienmērīgu augu dīgšanu uz lauka. Tāpat sertificētu sēklu dokumentā tiek norādīta šķirņu tīrība no citu šķirņu un sugu piemaisījumiem.

Strautniece uzsver, ka, turpinot iegādāties pašaudzētas sēklas, lauksaimnieki neapzināti ierobežo selekcionāru darbu. "Mums nebūs jaunu perspektīvu šķirņu, ko sēt, ja tā turpināsim," norāda Strautniece.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka "Scandagra Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 228,46 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 76,5% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa palielinājās par 88,7% un bija1,215 miljioni eiro.

"Scandagra Latvia" ir reģistrēts 2009.gadā, un kompānijas pamatkapitāls ir 3000 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Scandagra Group".