"Eco Baltia vide" trīs gadu laikā tekstila šķirošanas sistēmas izpētē un infrastruktūrā Latvijā investējis aptuveni 500 000 eiro

Rīga, 29.marts, LETA. Vides apsaimniekošanas kompānijas SIA "Eco Baltia vide" trīs gadu laikā tekstila šķirošanas sistēmas izpētē un infrastruktūrā Latvijā investējis aptuveni 500 000 eiro, trešdien kampaņas "Stils - tekstils" atklāšanas pasākumā norādīja "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.

Kā aģentūru LETA informēja kompānijā, 2022.gadā "Eco Baltia vide" speciālajos konteineros nodots vairāk nekā 1500 tonnu apģērba, apavu un mājas tekstila, kas ir par 50% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Taču tā ir bijusi tikai mūsu pašu iniciatīva to veicināt," norāda Aizbalts, piebilstot, ka, ja valsts apņēmusies, ka tekstila dalītās vākšanas sistēmai Latvijā jābūt pieejamai no šā gada sākuma, ir absurdi, ka vēl līdz šim valdība nav spējusi izstrādāt un vienoties par normatīvo regulējumu, tostarp tajā nostiprinot principu "maksā piesārņotājs".

Viņš uzsver, ka nodrošināt vides ilgtspēju un noglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu nav tikai atkritumu nozares uzdevums, bet sabiedrības kopēja vajadzība un uzdevums.

"Ņemot vērā ierobežotās pārstrādes iespējas tekstila atkritumiem, sistēmas uzturēšana un apsaimniekošana ir salīdzinoši dārga, tāpēc ir steidzami jāsaprot, ar kādiem resursiem to tālāk uzturēsim un attīstīsim," piebilst Aizbalts.

"Eco Baltia vide" atgādina, ka, lai veicinātu tekstilizstrādājumu ilgtspējīgāku apsaimniekošanu un Latvijā iedibināto tekstila šķirošanu, kompānija sadarbībā ar AS "Latvijas zaļo punktu" jau 2019.gadā sāka tekstila šķirošanas pilotprojektu, izvietojot pirmos 20 konteinerus. Patlaban izvietoti vairāk nekā 170 konteineri.

Pārstāvji paredz, ka, lai savāktu kaut vai tikai ceturto daļu no Latvijas tirgū novietotā tekstila apjoma, jāizveido vismaz 600-800 tekstila šķirošanas punkti, kā arī ievērojami jāpalielina šķirošanas jaudas un jāattīsta tekstila aprites cikls - atkārtota izmantošana, pārveides un pārstrādes iespējas, kam nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas skaidri noteiktu pušu atbildības un nostiprinātu principu "piesārņotājs maksā" līdzīgi kā, piemēram, bīstamo atkritumu un iepakojuma apsaimniekošanā.

Kompānijā uzsver, ka katru gadu 3-5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma veido tekstils. Tekstila ražošanā tiek izmantotas aptuveni 3500 ķīmisko vielu, no kurām 750 ir klasificētas kā bīstamas cilvēka veselībai, bet 440 - kā bīstamas videi. Sintētiskās šķiedras, no kurām ražo 60% tekstilizstrādājumu, sadalās aptuveni 200 gadu laikā, kas nozīmē, ka ķīmiskās vielas ar laiku sāk izplatīties vidē, kā arī tekstils turpina palielināt poligonu kalnu.

Kampaņas "Stils - tekstils" organizatori aicina Latvijas iedzīvotājus jau šobrīd izmantot pašreizējo atkritumu apsaimniekotāju nodrošināto tekstila dalītās vākšanas sistēmu un sašķiroto apģērbu apavus un mājas tekstilu nodot speciālajos tekstila šķirošanas konteineros, kas pieejami daudzviet Latvijā.

Tāpat kampaņas ietvaros 15.aprīlī un 16.aprīlī notiks "Tekstila dienas", kuru laikā sadarbībā ar Rīgas namu pārvaldnieku vairākos Rīgas daudzdzīvokļu namu pagalmos atradīsies mobilie tekstila nodošanas punkti.

Kampaņa tiek īstenota ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienībā (ES) tekstila šķirošana dalībvalstīs būs obligāta no 2025.gada, savukārt Latvijā - jau no 2023.gada.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka 2021.gadā "Latvijas zaļais punkts" strādāja ar 10,925 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16,6% vairāk nekā 2020.gadā, bet uzņēmuma pelņa pieauga 3,8 reizes un bija 4,912 miljoni eiro.

"Latvijas zaļais punkts" reģistrēts 2000.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,087 miljoni eiro. "Latvijas zaļā punkta" akcionārs ir AS "Eco Baltia".

Tikmēr "Eco Baltia" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 210,79 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 75,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa bija 25,47 miljoni eiro. Grupas vadošie uzņēmumi ir AS "PET Baltija", SIA "Eco Baltia vide", "Latvijas zaļais punkts", SIA "Nordic Plast", Siguldas pilsētas SIA "Jumis", Čehijas "Tesil Fibres" un Lietuvas "Ecoservice".

"Eco Baltia" akcionāri, pēc kompānijā vēstītā, ir fonda "INVL Baltic Sea Growth Fund" meitassabiedrība Lietuvas "BSGF Salvus" (52,81%), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (30,51%) un uzņēmuma vadība (16,68%).