Tenberga lietu par iespējamu OIK izkrāpšanu turpinās skatīt aprīlī

Rīga, 20.marts, LETA. Zemgales rajona tiesa Tukumā šodien līdz 17.aprīļa plkst.11 atlika lietas izskatīšanu pret uzņēmēju Jāni Tenbergu apsūdzībās par iespējamu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) izkrāpšanu vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apmērā.

Šodien lietā tika noteikta atkārtota tehniskā ekspertīze, aģentūru LETA informēja Zemgales rajona tiesas pārstāve Gunta Sprudzāne. Nākamajā tiesas sēdē prokurors iesniegs jautājumus, kādi uzdodami ekspertam.

Iepriekš Augstākā tiesa (AT) Krimināllietu departaments atcēla Zemgales apgabaltiesas pieņemto spriedumu un Zemgales rajona tiesas 2020.gada 3.jūlija spriedumu un nodeva lietu jaunai izskatīšanai Zemgales rajona tiesā.

Tiesā konstatēja, ka pirmās instances tiesa, iztiesājot lietu, pieļāvusi kriminālprocesa pamatprincipa - tiesību uz taisnīgu tiesu - pārkāpumu, kas atzīstams par Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu un kuru nav iespējams novērst apelācijas instances tiesā.

AT lēmumā norāda, ka, lai lietas izskatīšanas procedūra būtu taisnīga, ir jāievēro prasība nodrošināt personai tiesības tikt uzklausītai pirms tiek pieņemts lēmums, kas skar šīs personas tiesības. Taisnīga tiesas procesa pamatā ir arī personas tiesības sevi neapsūdzēt, kas ietver gan tiesības atteikties sniegt liecības jeb tiesības klusēt, gan tiesības sniegt liecības paša izvēlētajā apjomā, gan neatbildēt uz procesā iesaistīto personu jautājumiem. Savukārt amatpersonām, kuras veic kriminālprocesu, ir pienākums respektēt šādu personas izvēli.

Tiesā atzina, ka pirmās instances tiesa, liedzot Tenbergam liecināt paša izvēlētajā apjomā un neatbildēt uz procesā iesaistīto personu jautājumiem, nepamatoti ierobežojusi apsūdzētā tiesības tikt uzklausītam. Pastāvot šādiem apstākļiem, pirmās instances tiesas procesu nevar uzskatīt par taisnīgu.

AT atzina, ka šāds Tenberga tiesību būtisks ierobežojums pirmās instances tiesā nevar tikt novērsts, uzklausot apsūdzēto apelācijas instances tiesā, tāpēc atcēla abu instanču tiesu nolēmumus un nodeva lietu jaunai izskatīšanai.

LETA jau rakstīja, ka minētā lieta Zemgales rajona tiesai nodota 2019.gada augustā.

Kā norādīts lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai, fiziska persona, kura darbojās kā attiecīgā uzņēmuma valdes loceklis, iesniedza iesniegumu Ekonomikas ministrijā par tiesību piešķiršanu pārdot koģenerācijas procesā saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, par kuru ministrijā pieņēma apstiprinošu lēmumu, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.

Toreiz noslēgts līgums par elektroenerģijas iepirkumu, kura noteikumus apsūdzētais pārkāpa attiecībā uz to, ka iepērk tikai koģenerācijā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu.

Pavisam laika posmā no 2013. līdz 2019.gadam apsūdzētais izkrāpis vairāk nekā 2 544 781 eiro, uzskata prokuratūra.

Zemgales rajona tiesa uzņēmējam piemēroja brīvības atņemšanu uz trim gadiem. Ar tiesas spriedumu valsts labā tika nolemts piedzīt izkrāptos līdzekļus, proti, 2 544 782 eiro.

Par minēto spriedumu daļā par personai noteikto sodu tika iesniegts apelācijas protests, kuru Zemgales apgabaltiesa apmierināja un noteica sodu - brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem.

Arī šis spriedums tika pārsūdzēts.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka Tenbergs bija valdes loceklis uzņēmumā SIA "Tukums DH". 75,01% SIA "Tukums DH" daļu pieder Kiprā reģistrētam uzņēmumam "Irvinton Holdings Limited", bet 24,99% Latvijā reģistrētam uzņēmumam SIA "Kubit". Uzņēmuma pārskati par pēdējiem gadiem nav pieejami. Tā patiesie labuma guvēji ir Latvijas pilsoņi Mareks Varnelis un Uldis Mierkalns.

Tāpat Tenbergs ir īpašnieks degvielas, kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecības jomā strādājoša uzņēmuma "Rietumu enerģija". 2021.gadā uzņēmums apgrozīja 169 779 eiro, bet zaudējumi sasniedza gandrīz 6000 eiro.