Ozoliņš iesniedzis paziņojumu par atkāpšanos no LVM padomes locekļa amata

Rīga, 21.febr., LETA. Kaspars Ozoliņš iesniedzis paziņojumu par atkāpšanos no AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padomes locekļa amata, liecina Ozoliņa publicētā informācija sociālajā tiklā "LinkedIn".

Ozoliņš publicējis rakstu, kurā norāda, ka viņa kā neatkarīga padomes locekļa pienākumu veikšana LVM turpmāk nav iespējama.

"Patstāvīgi dažādu apšaubāmas biznesa vides pārstāvju, politisko organizāciju, kā arī nepamatoti respektētu pseidoekspertu centieni dažādā un bieži prettiesiskā veidā diskreditēt gan uzņēmuma, gan tajā strādājošo darbinieku (tai skaitā padomes locekļu un manu) reputāciju man nav pieņemami," raksta Ozoliņš.

Tāpat viņš norāda, ka nav pieņemama jebkāda veida spiediena izdarīšana uz padomes locekļiem par veidu, kādā būtu izlemjami tiesību aktos noteiktie tikai un vienīgi padomes kompetencē esoši lēmumi. Par spiediena izdarīšanu viņš iepriekš ir informējis kapitāla daļu turētāja pārstāvi.

"Man ir ļoti skaidra vīzija par LVM nepieciešamajiem stratēģiskās attīstības virzieniem, kā arī man ir visas nepieciešamās kompetence un zināšanas, kā to paveikt, tomēr manis iepriekš pieminēto apstākļu dēļ to pilnvērtīga realizācija tiek liegta," uzsver Ozoliņš.

Kā aģentūra LETA noskaidroja Zemkopības ministrijā (ZM), Ozoliņam bijusi saruna ar ZM valsts sekretāru Raivi Kronbergu par LVM reputācijas tēla graušanu un negatīvo publikāciju.

"Sarunā Ozoliņš jau iepriekš izteica pārdomas par padomes darba uzteikumu, par ko Kronbergs lūdza apdomāt šādu lēmumu, jo augsti vērtē Ozoliņa profesionalitāti, darba enerģiju un vēlmi labi pildīt savus amata pienākumus," stāstīja ZM pārstāvji.

Vienlaikus ministrijā apstiprina, ka pagājušajā nedēļā tika saņemts oficiāls Ozoliņa iesniegums par darba attiecību pārtraukšanu, kas iespējams, vairāk saistīts ar valdes un padomes atlases procesu, kurš nereti tiek apšaubīts gan publiskajā telpā, gan arī no Baltijas kooperatīvā centra ekspertu puses un, par kuru politiski tika uzdots veikt auditu.

"Saņemot šo ziņojumu, secinājām, ka šajā procesā iespējams veikt vairākus uzlabojamus valsts un pašvaldību jeb publiskā sektora konkursa procedūrās, tostarp arī Kapitālsabiedrībās, tālab esam sagatavojuši un nosūtījuši šo procedūru pilnveidošanai priekšlikumus Kapitālsabiedrību koordinācijas padomei," norāda ministrijā.

LVM aģentūrai LETA komentāru sniegt atteicās.

Jau ziņots, ka Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir uzdevis ZM izvērtēt Pārresoru koordinācijas centra (PKC) uzdevumā tapušo auditorkompānijas "KPMG Baltics" ziņojumu par LVM valdes un padomes locekļu atlases atbilstību labas korporatīvās pārvaldības principiem un lemt par atbilstošu rīcību.

Ziņojumā konstatēts, ka LVM valdes un padomes locekļu atlases procesos ir bijušas atkāpes no PKC vadlīnijām un rīcība, kas ir ietekmējusi amatu konkursu rezultātus.

Vienlaikus LVM padomes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis aģentūrai LETA pauda gandarījumu, ka atbilstoši minētajam pētījumam kompānijas valdes nominācijas process ir bijis tiesisks, atbilstošs normatīvu prasībām un nav konstatēti nominācijas procesa regulējošo prasību pārkāpumi.

Savukārt attiecībā uz PKC vadlīnijām, kurām ir rekomendējošs raksturs, LVM padome uzskata, ka būtu lietderīgi vienādot izpratni par tām, lai ikvienā līdzvērtīgā atlases procesā - gan LVM, gan citos uzņēmumos - šīs vadlīnijas būtu piemērojamas līdzīgā veidā, bez dažādām interpretācijas iespējām.

LVM apgrozījums 2021.gadā bija 405,291 miljons eiro, kas ir par 15,9% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 79% un bija 111,573 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija. Uzņēmuma apgrozījums 2021.gadā bija 405,291 miljons eiro un peļņa sasniedza 111,53 miljonus eiro.