"Latvijas Zaļais punkts": Partiju īsajās programmās trūkst konkrēta piedāvājuma resursu ilgtspējīgai izmantošanai

Rīga, 12.sept., LETA. Ģeopolitiskā situācija un straujais cenu kāpums ir aktualizējis jautājumus par resursu ilgtspējīgāku izmantošanu, tomēr to kandidātu sarakstu 4000 zīmju programmās, kas saskaņā ar socioloģiskajām aptaujām varētu iekļūt 14.Saeimā, piedāvājums resursu ilgtspējīgā izmantošanā ir virspusējs un aprobežojas ar vispārīgām frāzēm, aģentūrai LETA sacīja AS "Latvijas Zaļais punkts" pārstāvji.

"Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis norāda, ka partijas īsajās programmās koncentrējas uz vispārīgām frāzēm par Zaļo kursu, investīcijām energoefektivitātē, zaļāku Latviju un enerģētisko neatkarību, tomēr ir partijas, kuras vides ilgtspējas jautājumus ignorē.

"Vienlaikus ir pilnīgi skaidrs, ka vides aizsardzības, klimata neitralitātes un ilgtspēja turpmākajos gados joprojām būs visas Eiropas Savienības (ES) prioritāšu augšgalā, caurvijot ikvienu nozari un politiku. Tāpēc arī 14.Saeimā ievēlētajiem deputātiem un arī jaunajai valdībai būs jāpiedāvā konkrēti risinājumi, kā skaistās frāzes tiks piepildītas ar saturu un sasniegsim ES un nacionālos mērķus," uzsver Zakulis.

Eiropas Zaļais kurss, kas ir ceļvedis ilgtspējīgākai Eiropai, jau šobrīd visām ES dalībvalstīm nosaka konkrētus sasniedzamos mērķus, piemēram, līdz 2030.gadam samazināt emisijas par 55% un līdz 2050.gadam panākt klimatneitralitāti. Savukārt atkritumu apsaimniekošanā līdz 2035.gada beigām ir jānodrošina, ka poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir ne vairāk kā 10% no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma (šobrīd Latvijā poligonos apglabā aptuveni 50%).

Resursu ilgtspējīgāka izmantošana būs kritiski svarīga, lai šos mērķus sasniegtu. Attiecīgi Latvijai, īpaši ņemot vērā arī ģeopolitisko situāciju un energoresursu krīzi, jāveido atbalsta instrumenti, lai straujāk notiktu straujāka pāreja uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Turklāt šajā jautājumā resursu jautājums ir jāskata ievērojami plašāk nekā Latvijā ierasts, veicinot arī alternatīvo kurināmo izmantošanu, piemēram, speciāli sagatavoto nepārstrādājamo atkritumu masu.

Zakulis norāda, ka kopīgi ar valsts un privātā sektora organizācijām panākts, ka pēdējos gados arvien vairāk atkritumus uztver kā resursus, nevis poligona kalnu. Pārstrādei nodoto atkritumu apjoms Latvijā pakāpeniski aug, taču joprojām ievērojama daļa no atkritumiem tiek noglabāti poligonos pat tad, ja tos varētu izmantot kā resursus, tostarp, arī enerģijas ieguvei.

Vienlaikus Zakulis pauž, ka nākamajai Saeimai un valdībai no diskusijām ir jānonāk jau pie konkrētiem instrumentiem, kā šos pārstrādei nederīgos resursus izmantot energoneatkarības stiprināšanai un emisiju samazināšanai.

"CleanTech Latvia" veiktās aplēses liecina, ka, reģenerējot 30% no Latvijā radītājiem sadzīves atkritumiem, varētu aizstāt aptuveni 10% no Latvijas ikgadējā gāzes patēriņa. Attiecīgi arī Latvijā tāpat kā citās Rietumeiropas valstīs enerģijas ieguvē varētu novirzīt to sadzīves atkritumu masu, kas šobrīd nav pārstrādājama un tiek apglabāta poligonos.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "Latvijas Zaļais punkts" pērn strādāja ar 10,925 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16,6% vairāk nekā 2020.gadā, un uzņēmuma pelņa pieauga 3,8 reizes un bija 4,912 miljoni eiro.

"Latvijas Zaļais punkts" reģistrēts 2000.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,087 miljoni eiro. "Latvijas zaļā punkta" akcionārs ir AS "Eco Baltia".