Aizliedz Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās

Rīga, 16.jūn., LETA. Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ar ko tiek aizliegts Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām un pilsoņiem būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās.

Ekonomikas ministrijas un ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) virzītie grozījumi nosaka, ka Krievija vai Baltkrievija, tās pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas kādā no abām valstīm, nevarēs iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā vai kļūt par nacionālajai drošībai nozīmīgas personālsabiedrības biedru, kā arī būt par nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības patieso labuma guvēju.

Ja likuma atsevišķā normā minētajās kapitālsabiedrībās būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme jau ir Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem vai viņi ir patiesie labuma guvēji, tad no dienas, kad kapitālsabiedrība iegūs nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, savas balsstiesības nevarēs izmantot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi vai personas, kuras savu tiesību realizāciju nodevušas kādam no abu valstu pilsoņiem.

Līdzīgs regulējums noteikts attiecībā uz nacionālajai drošībai nozīmīgām personālsabiedrībām.

Ja pretrunā ar augstāk minēto normu tiks iegūta būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, tad attiecīgā rīcība nebūs spēkā no attiecīga darījuma noslēgšanas brīža.

Izmaiņu pamatojumā EM skaidro, ka Krievijas ar militāro iebrukumu suverēnas valsts - Ukrainas - teritorijā ir rupji pārkāpusi starptautisko tiesību normas un ievērojami apdraudot Eiropas Savienības, tai skaitā Latvijas, drošību un stabilitāti. Krievijas rīcība nepārprotami norāda, ka tiesiskums, likumība, citu valstu neatkarība un brīvība, nav Krievijas vērtība un uz to vairs nevar paļauties kā uz uzticamu sadarbības partneri starptautiskajā arēnā. Baltkrievija, sniedzot atbalstu šādai rīcībai, ir uzskatāma par Krievijas sabiedroto un vienlīdz atbildīgo par Krievijas sākto militāro iebrukumu, norāda politiķi.

Krievija ilgstoši izmantojusi tās rīcībā esošos resursus un infrastruktūru, lai ietekmētu lēmumu pieņemšanu valstīs, kas izmanto tajā iegūtos dabas resursus. Nereti Krievija un Baltkrievija savu ietekmi cita valstī mēģina realizēt ar tās pilsoņu vai uzņēmumu starpniecību, kuru deklarētie nodomi ir veikt uzņēmējdarbību noteiktā jomā, tai skaitā, investējot kritiski svarīgajā infrastruktūrā vai pakalpojumā, bet patiesie mērķi iepriekš minēto valstu agresīvās politikas realizēšana.

Ja arī atsevišķu personu iesaiste investīcijas realizācijā citā valstī sākotnēji ir patiesi privāttiesisks mērķis, Krievija vai Baltkrievija viņas var piespiest iesaistīties savas politikas veidošanu, tādējādi radot apdraudējumu nacionālajai drošībai.

Lai novērstu iepriekš minētā apdraudējuma riskus saistībā ar nacionālo drošību un tautsaimniecības darbību, bija nepieciešams steidzami veikt grozījumus likumā, pauž EM.

Atbilstoši Uzņēmumu reģistra mājaslapā pieejamajai informācijai, Latvijai ir 36 nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības. Savukārt, kā liecina informācija portālā "Firmas.lv", no šiem uzņēmumiem divos ir Krievijas personām vai uzņēmumiem piederošas kapitāldaļas.

Viens no tiem ir SIA "Pirmais Baltijas kanāls", kura 50% kapitāldaļu īpašnieks pastarpināti ir Krievijas pilsonis Aleksejs Pļasunovs.

Tāpat Krievijas kompānijai piederošas kapitāldaļas pastarpināti ir arī gāzes sadales sistēmas operatorā AS "Gaso", kas ir AS "Latvijas gāze" meitassabiedrība. Krievijas valsts koncernam "Gazprom" pieder 34% "Latvijas gāzes" akciju. Vienlaikus "Gaso" valdē strādā viens Krievijas valstspiederīgais, savukārt padomē - piecas personas, kuru piederība norādīta kā Krievijas.