Tiesa atstāj spēkā bijušajai VVD ģenerāldirektorei Koļegovai iepriekš piespriesto naudas sodu 4300 eiro apmērā

Rīga, 11.nov., LETA. Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bijusī Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova atzīta par vainīgu trijos noziedzīgos nodarījumos par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu lielā apmērā un sodīta ar naudas sodu 4300 eiro apmērā, aģentūru LETA informēja tiesā.

Jau vēstīts, ka Koļegova apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015.gadā, nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.

Tāpat amatpersona deklarācijā par 2013.gadu nenorādīja noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu un 2015.gadu persona norādīja nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 600 000 eiro, uzskata prokuratūra.

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) 2016.gada 7.septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem tika sākta resoriskā pārbaude.

Partijas "Vienotība" iebildumu dēļ valdība 2016.gada 9.augustā atlika Koļegovas apstiprināšanu VID ģenerāldirektora amatā. Koļegovas kandidatūru VID vadītāja amatā atbalstīja Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK. Pēcāk toreizējais Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) paziņoja, ka pārbaudīs partijas "Vienotība" sniegto informāciju par Koļegovu un viņas saņemtajām dividendēm no koka palešu ražotāja SIA "Pallogs".

Tā paša gada 12.augustā Koļegova paziņoja par savas kandidatūras atsaukšanu.

"Firmas.lv" dati liecina, ka Koļegova līdz 2016.gada 6.septembrim bija 50% kapitāldaļu īpašniece uzņēmumā "Pallogs" un dividendēs no uzņēmuma viņa 2015.gadā saņēma 320 000 eiro. Pati Koļegova skaidroja, ka viņa šīs dividendes 2015.gadā dāvinājusi savam brālim. Koļegova 2015.gadā arī izsniegusi aizdevumus 220 914 eiro apmērā.

Medijos Koļegova tolaik skaidroja, ka ir tikai formāla "Pallogs" līdzīpašniece, bet labuma guvējs ir viņas brālis. Arī dāvinājumi esot izsniegti brāļa ģimenei. Tiesa, uzņēmuma gada pārskatos nav atrodama norāde, ka uzņēmuma līdzīpašniece tam būtu aizdevumā izsniegusi iespaidīgas summas, kas radīja aizdomas par šo līdzekļu izmantošanu "aplokšņu algu" maksāšanai, norāda mediji.

Pirmās instances tiesa iepriekš par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā apsūdzētajai Koļegovai bija noteikusi naudas sodu 3010 eiro apmērā, bet Rīgas apgabaltiesa to vēlāk palielināja līdz 4300 eiro.

Lai gan Koļegova savās amatpersonas deklarācijās norādījusi, ka pēdējos gados saņēmusi gandrīz miljonu eiro dividendes no sev daļēji piederošās firmas "Pallogs", firmas iesniegtie dokumenti Uzņēmumu reģistrā liecina, ka uzņēmuma dalībnieki šajos gados nolēmuši peļņu nesadalīt, liecina "Firmas.lv" datubāzē pieejamā informācija.

"Firmas.lv" pieejamie "Pallogs" dalībnieku sapulču protokoli liecina, ka pēdējos četrus gadus uzņēmuma dalībnieku sapulce katru gadu nolēma nesadalīt iepriekšējā gadā gūto peļņu.

Koļegovas amatpersonas deklarācijās norādīts, ka 2015.gadā dividendēs no "Pallogs" viņa saņēmusi 320 000 eiro, 2014.gadā - 380 000 eiro, bet 2013.gadā - 240 000 latu (341 500 eiro).

"Pallogs" peļņa 2015.gadā bija 0,99 miljoni eiro, 2014.gadā - 0,55 miljoni eiro, 2013.gadā - 0,68 miljoni eiro, bet 2012.gadā - 1,05 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.