Noslēgti vēl divi līgumi par kopumā 74 kilometru dzeloņstiepļu piegādi Latvijas-Baltkrievijas robežas aizsardzībai

Rīga, 5.okt., LETA. Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) noslēgusi vēl divus līgumus par kopumā 74 kilometru dzeloņstiepļu piegādi Latvijas-Baltkrievijas robežas aizsardzībai.

SIA "Aimasa" piegādās 49 kilometrus par 484 500 eiro, bet uzņēmums "DN Sistēmas" piegādās 25 kilometrus par 239 217 eiro. Kopējā summa bez pievienotās vērtības nodokļa ir 723 717 eiro, aģentūra LETA noskaidroja NVA.

LETA jau rakstīja, ka "Aimasa" nesen uzvarēja vēl citos ar Baltkrievijas robežu saistītajos iepirkumos, proti, uzņēmumam līdz 14.oktobrim jāpiegādā dzeloņstieples 37 kilometru garumā. Šajā iepirkumā līgums noslēgts par 275 650 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Tāpat "Aimasa" uzvarējusi iepirkumā par pagaidu dzeloņstiepļu žoga uzstādīšanu un kopējā līguma summa ir 2 035 394 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. "Aimasa" jau sākusi žoga uzstādīšanas sagatavošanas darbus.

Paralēli NVA turpina darbu pie iepirkuma procedūras, lai sameklētu uzņēmumu vai uzņēmumus, kuri nodarbosies ar patstāvīgā žoga izbūvi.

Kā liecina "firmas.lv" dati, būvniecības uzņēmuma "Aimasa" lielākais īpašnieks ir Sandris Apsīts - 50%, 40% daļu uzņēmumā pieder Aināram Cakaram, bet atlikušie 10% - Jānim Dreimanim. Pagājušā gada pārskatu uzņēmums vēl nav iesniedzis, bet 2019.gadā tas strādājis ar 40,5 miljonu eiro apgrozījumu un 2,7 miljonu eiro peļņu.

Visa veida nožogojumu tirdzniecībā strādājošā "DN Sistēmas" pieder Santai un Jurim Teivāniem. Uzņēmums pērn apgrozīja 1 041 522 eiro un strādāja ar 250 370 eiro peļņu.

Attiecībā uz patstāvīgā žoga uz Baltkrievijas un Latvijas valsts ārējās robežas izbūvi, iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) vairākkārt esot atzīmējusi, ka Iekšlietu ministrija nedrīkst pieiet pavirši darbu īstenošanai, un ir jānodrošina, ka patstāvīgo inženiertehnisko būvi pēc darbu pabeigšanas būtu iespējams nodot ekspluatācijā un nebūtu tāda situācija, kā uz Krievijas robežas, kad daļa žoga ir jāpārbūvē.

Pašlaik norit darbs, lai maksimāli ātri nodrošinātu Latvijas-Baltkrievijas robežas izbūvi un nodošanu ekspluatācijā līdz 2024.gadam. Veikti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos, lai turpinātu īstenot robežas izbūves darbus.

Jau ziņots, ka pagaidu dzeloņstiepļu žogs nosegs kritiskākās robežas vietas. Piecus kilometrus no plānotā apjoma nesen izvietoja armija, jo Latvija saņēma žogu dāvinājumā no Slovēnijas Aizsardzības ministrijas. 

Valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, iepriekš nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī.