Saeimas komisija atbalsta depozīta maksas definīcijas un atmaksāšanas termiņa precizēšanu

Rīga, 28.sept., LETA. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien pirms pirmā lasījumā atbalstīja grozījumus Iepakojuma likumā, ar kuriem plānots precizēt depozīta maksas definīciju, atmaksāšanas termiņu un iepakotāju reģistrēšanās kārtību.

Parlamentā likuma grozījumus pirmajā lasījumā plānots skatīt 7.oktobrī.

Kā norāda likumprojekta izstrādātāji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), depozīta iepakotājs pārskaita depozīta sistēmas operatoram maksu par katru iepakojuma vienību, kurā dzēriens tiek laists tirgū. Savukārt depozīta sistēmas operators depozīta maksu par savākto izlietoto iepakojumu atmaksā iepakojuma pārdevējam vai iepakojuma pieņemšanas punkta vai šķiroto atkritumu savākšanas laukuma apsaimniekotājam.

Līdz ar to šī maksa sākotnēji iekļauta depozīta sistēmas naudas plūsmā, kad laiž tirgū dzērienu depozīta iepakojumā, nevis tad, kad galalietotājs samaksā par depozīta iepakojumu dzērienu iegādes brīdī.

Spēkā esošā depozīta maksas definīcija neatbilst depozīta sistēmas naudas plūsmai, tādēļ plānots depozīta maksas definīciju izteikt jaunajā redakcijā, paredzot, ka depozīta maksa ir naudas summa, kuru maksā kā drošības naudu. Likumprojekta izpratnē depozīta maksa nav pielīdzināta iepakojuma vērtībai.

Kā skaidro Valsts vides dienests (VVD), lai iegūtu pilnīgākus datus par iepakotāju skaitu un iepakotāju radītajiem iepakojuma apjomiem, nepieciešams atteikties no iepakotāju reģistra un iepakotāju ikgadējiem ziņojumiem.

VVD skaidro, ka ne visi iepakotāji ir reģistrējušies iepakotāju reģistrā, ikgadējo ziņojumu par radīto iepakojuma apjomu un apsaimniekoto apjomu iesniedz tikai neliela daļa no reģistrētajiem iepakotājiem un praktiski nav iespējams identificēt iepakotājus, kuriem ir pienākums iesniegt ziņojumus.

Tādēļ iesniegtie dati neesot ticami, tie varot pārklāties ar iepakojuma apsaimniekotāju iesniegtajiem datiem. Turklāt iepakojuma plūsma neesot izsekojama, teikts likumprojekta pamatojumā.

Ieviešot izmaiņas, VVD no iepakojuma apsaimniekotāju sniegtajiem datiem iegūtu gan iepakotāju skaitu, gan arī realizētos apjomus, tādējādi iepakotājiem nebūtu pienākums atsevišķi reģistrēties VVD un iesniegt ikgadējos ziņojumus par radīto iepakojumu un apsaimniekoto izlietoto iepakojumu.

Dati būtu izsekojami un izslēgtu apjomu dubultošanās iespējas.

LETA jau vēstīja, ka 2020.gada oktobrī valdība apstiprināja dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas noteikumus. Depozīta sistēma Latvijā sāks darboties 2022.gada 1.februārī.

VVD konkursā lēma dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu septiņu gadu periodā uzticēt "Depozīta iepakojuma operators". Latvijā kopumā plānots uzstādīt 800 līdz 1000 taras pieņemšanas automātu jeb taromātu.

Kompānija "Depozīta iepakojuma operators" reģistrēta 2020.gada jūnijā, un tās pamatkapitāls ir 124 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas īpašnieki ir "Alus un dzērienu iepakojuma savienība" (18,07%), "Coca-Cola HBC Latvia" (18,07%), "Cēsu alus" (12,05%), "Cido grupa" (12,05%), "PET Baltija" (12,05%), "Aldaris" (12,05%) un Latvijas Mazumtirgotāju biedrība (9,64%) un Latvijas Alus darītāju savienība (6,02%).