Ventspils ostā par gandrīz 24% samazinājies kravu apgrozījums

Kā aģentūrai LETA skaidroja Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa, būtiski salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies naftas produktu un akmeņogļu tranzīta apjoms, kas arī galvenokārt ietekmē visas ostas kopējo kravu apgrozījumu. Par 1,5 miljoniem tonnu jeb 27% samazinājies SIA "Ventspils nafta" termināls" kravu apgrozījums, kas nesasniedz pat pusi no termināļa jaudas. AS "Baltic Coal Terminal" pārkrauts par 609 000 tonnu jeb 45% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos piecos mēnešos, un arī tur netiek izmantota pat puse termināļa jaudas, norāda brīvostas pārvalde. Būtisks kravu apgrozījuma samazinājums, galvenokārt uz akmeņogļu kravu sarukuma rēķina, ir arī AS "Ventspils tirdzniecības osta" - šis terminālis pārkrāvis par 441 000 tonnu jeb 32% mazāk nekā pirms gada. Kravu samazinājums par 507 000 tonnu jeb 60% šogad bijis naftas produktu terminālī SIA "Ventall Termināls". Slikti rezultāti brīvostas pārvaldes vērtējumā ir arī AS "Kālija parks", kur piecu mēnešu laikā pārkrauts 95 000 tonnu kravu, lai gan viena mēneša iespējamā jauda terminālī ir 500 000-600 000 tonnu. Lai gan mazāks, tomēr kravu apgrozījuma kritums bijis arī AS "Ventbunkers", kur pārkrauts par 35 000 tonnu jeb 3% mazāk nekā pirms gada. Šis terminālis izmanto tikai nedaudz vairāk par trešo daļu iespējamās jaudas, piebilda brīvostas pārvaldes pārstāve. Salīdzinot ar pagājušā gada pieticīgajiem datiem labāk šī gada sākums aizvadīts AS "Ventspils Grain Terminal", kur pārkrauts 192 000 tonnu labības, izmantojot trešo daļu no graudu termināļa jaudas. Par 19% jeb 33 000 tonnu kravu apjomu palielinājis SIA "Ventplac" terminālis, izmantojot pusi no iespējamās jaudas. Par 15% jeb 11 000 tonnu kravu apjoms palielināts SIA "Ventamonjaks serviss" terminālī, bet par 13% jeb 23 000 tonnu - SIA "Ventamonjaks" terminālī. Ventspils ostā turpina palielināties ar prāmjiem pārvadāto kravu apjoms, līdz ar to SIA "Noord Natie Ventspils Terminals" kravu apgrozījums pieaudzis par 63 000 tonnu jeb 6%. Aprīlī darbi sākti jaunākajā jeb 12.Ventspils brīvostas piestātnē, ko nomā SIA "Eurohome Latvia". Maijā no šī termināļa nosūtīta pirmā krava - 52 000 tonnu čuguna. Neskatoties uz to, ka atsevišķu termināļu darbības rezultātā Ventspils brīvostas pārvaldei jārēķinās ar būtisku ieņēmumu samazinājumu, arī 2016.gadā Ventspils brīvostas pārvalde turpinās investēt ostas infrastruktūras attīstībā, akcentēja Ieviņa. Investīciju programmas īstenošanai budžetā plānoti astoņi miljoni eiro. Daļu no investīciju programmas līdzfinansēs Eiropas Savienības Kohēzijas fonds. Noslēgušies pagājušajā gadā iesāktie grunts stiprināšanas darbi 2. un 3.piestātnē, turpinās Ventas kreisā krasta piestātņu un krasta līnijas nostiprināšana. Lai turpinātu industriālo attīstību, sākta divu jaunu rūpniecisko ēku projektēšana. Ieguldījumi infrastruktūras izbūvē, atjaunošanā un uzturēšanā ir Ventspils brīvostas pārvaldes aktivitāšu prioritāte, uzsvēra Ieviņa. Tādējādi Ventspils brīvostas pārvalde īsteno savu galveno - teritorijas attīstītāja - funkciju, nodrošinot labākos apstākļus ostas termināļu un rūpniecisko uzņēmumu biznesa attīstībai. 2016.gada maijā Ventspils brīvostas termināļos pārkrauti 1,4 miljoni tonnu kravu.