Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 820 eiro, sabiedriskajā sektorā – 842 eiro, bet vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, – 788 eiro. Privātajā sektorā algas pieauga par 6,0% gada laikā un sabiedriskajā sektorā – par 4,1%.
2016.gada 1.ceturksnī vidējā neto darba samaksa bija 610 eiro, un gada laikā tā pieauga par 5,2%. Patēriņa cenu kritums gada laikā par 0,4% veicināja strādājošo iedzīvotāju pirktspēju, kura ietekmē reālā neto darba samaksa pieauga par 5,6%.
Bruto darba samaksas fonds 2016.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada atbilstošo periodu, palielinājās par 6,1% jeb 104,0 milj. eiro, savukārt algoto darbinieku skaits valstī, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga tikai par 0,8% jeb 5,5 tūkst.
Minimālās algas pieaugums no 360 līdz 370 eiro jeb par 2,8% no 2016.gada 1.janvāra būtiski neietekmēja vidējās algas pārmaiņas.
2016.gada 1.ceturksnī, tāpat kā iepriekšējā gadā, vislielākā vidējā alga bija finanšu un apdrošināšanas darbību, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē. Savukārt zemākā vidējā alga bija izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarē, izglītībā, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē, tirdzniecībā un administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē.
2016.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada 1.ceturksni vidējā bruto darba samaksa pieauga visās jomās. Gada laikā lielāks algu kāpums bija citu pakalpojumu nozarē – par 9,2%, lauksaimniecībā, mežniecībā un zivsaimniecībā – par 8,4%, nekustamo īpašumu nozarē – par 8,2%, ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, kā arī ieguves rūpniecības nozarē – par 7,7%, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 7,4%.
Nekustamo īpašumu, kā arī ieguves rūpniecības nozarē algu kāpumu ietekmēja darba samaksas fonda pieaugums un pilnas slodzes darbinieku skaita kritums, kamēr pārējās nozarēs pieauga gan darbinieku skaits, gan darba samaksas fonds.
Mazāks pieaugums gada laikā bija nozarēs ar vislielāko vidējo atalgojumu valstī – finanšu un apdrošināšanas, kā arī informācijas un komunikācijas nozarē. Algas lēnāk auga arī izglītībā un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada 1.ceturksni algas augušas visās Baltijas valstīs, taču Latvijā kāpums bija viszemākais. Igaunijā vidējā bruto darba samaksa gada laikā pieauga par 8,1 %, Lietuvā – par 6,9%. Visaugstākā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2016.gada 1.ceturksnī bija Igaunijā (1 091 eiro), savukārt viszemākā – Lietuvā (748 eiro). Abās kaimiņvalstīs, tāpat kā Latvijā, no šī gada 1.janvāra ir palielinājusies minimālā alga: Lietuvā no 300 līdz 350 eiro (pieaugums par 16,7%), Igaunijā no 390 līdz 430 eiro (10,3%).
CSP: Vidējā alga šogad varētu augt lēnāk
Pilseta24.lv 30.05.2016
"Berlat grupas" apgrozījums pērn palielinājies par 1,6%
LETA 15.04.2026
Rīga, 15. apr., LETA. Degvīna ražotājs SIA "Berlat grupa" pagājušajā gadā strādāja ar 21,943 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,6% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās 3,7 reizes - līdz 203 933 eiro, liecina informācija "Fi
...
papildināta - Stājas spēkā spriedums par naudas sodu uzņēmējam Kadžulim un bijušajam NVD darbiniekam par neizpaužamu ziņu izpaušanu
LETA 15.04.2026
(Pievienots Kadžuļa komentārs 7.-12. rindkopā.)
Rīga, 15. apr., LETA. Augstākajai tiesai atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību, stājies spēkā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" vadītāju Renāru Kadžuli un bijušo Nacionālā veselības dienest
...
Tiesa noraida lūgumu atsākt izmeklēšanu Trubko lietā par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvāšanu Kossovičam
LETA 15.04.2026
Rīga, 15. apr., LETA. Rīgas apgabaltiesas trešdien noraidīja SIA "Rīgas namu apsaimniekotāja" pārstāves lūgumu par tiesas izmeklēšanas atsākšanu krimināllietā, kurā par 2,1 miljona eiro kukuļa piedāvāšanu toreizējam Rīgas domes "Par/Progresīvie" frak
...