Aptauja: Latvijas iedzīvotāji peļņas nolūkos gatavi uzņemties lielāku risku

Latvijas iedzīvotāji pēdējo piecu gadu laikā kļuvuši atvērtāki ieguldījumiem ar augstāku risku, liecina Swedbank veiktā iedzīvotāju aptauja.

Teju puse (49%) aptaujāto uzskata, ka būtu gatavi uzņemties papildu risku pēc atbilstošas izpētes veikšanas (pirms pieciem gadiem tā uzskatīja 45% aptaujāto). Tikai 5% cilvēku uzskata sevi par “īstiem spēlmaņiem", bet 4% nebūtu gatavi uzņemties risku vispār. Savukārt 42% aptaujāto dēvē sevi par piesardzīgiem ieguldītājiem.

Aptaujas dati rāda, ka iedzīvotāji ir aizvien vairāk gatavi uzņemties riskus, lai vairotu savu labklājību. Tā pēdējo gadu laikā būtiski audzis to cilvēku īpatsvars, kas būtu gatavi izvēlēties ieguldījumu stratēģiju ar vidēji augstu vai augstu risku (pieaugums no 24% 2009.gadā līdz 32% šogad).

No tiem ceturtdaļa (25%) aptaujāto izvēlētos sabalansētu ieguldījumu portfeli, bet 7% būtu gatavi augsta riska ieguldījumiem. Savukārt trešdaļa (33%) sabiedrības aizvien ir riska jutīgi un uzticas zema riska ieguldījumiem, kur garantēta pamatsummas atmaksa.

Novērtējot aptaujas dalībnieku pēc to dzīvesvietas secināms, ka lauku iedzīvotāji ir krietni piesardzīgāki – 45% ieguldītu naudu 100% drošā ieguldījumu veidā, kamēr pilsētnieki būtu gatavi uzņemties risku. Riskantāku, bet potenciāli ienesīgāku ieguldīšanas veidu izraudzītos cilvēki ar augstiem ienākumiem (virs 900 eiro mēnesī), - šajā grupā 40% aptaujāto būtu gatavi vidēji augsta vai augsta riska ieguldījumiem.

“Vērojams, ka 2010. un 2011.gadā pēc finanšu tirgos piedzīvotajiem kāpumiem, pieauga arī klientu riska tolerance. Taču šī gada ģeopolitiskie notikumi lika iedzīvotājiem atkal kļūt piesardzīgākiem un mazināt savu “riska apetīti". Šobrīd vērojams, ka vairums ieguldītāju ir ar vidēju vai zemu riska toleranci, kam piemērotākas konservatīvas vai sabalansētas ieguldījumu stratēģijas. Taču pamazām pieaug klientu skaits ar augstu riska uztveri, kam savukārt atbilstošākas varētu būt aktīvās ieguldījumu stratēģijas. Izvēloties ieguldīšanas stratēģiju, jāņem vērā ne tikai ienesīguma mērķi, bet arī riska mērķi un ieguldīšanas ierobežojumi. Tāpat būtiski ievērot arī katra individuālā investora personiskos faktorus – kādi ir ienākumu avoti un to regularitāte, uzkrātais kapitāls, dzīves cikla posms, kas var ietekmēt riska toleranci, kā arī psiholoģiskie faktori, piemēram, zināšanas, investīciju pieredze un racionalitāte," skaidro Swedbank Uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas Latvijā vadītājs Reinis Jansons.

41% aptaujāto atzinuši, ka ir izmantojuši vai šobrīd izmanto kādu no septiņiem izplatītākajiem ieguldījumu veidiem (akcijas, termiņdepozīts, obligācijas, ieguldījumu fondi, uzkrājošā apdrošināšana, krājobligācijas, dinamiskais/progresīvais depozīts). Vislielākā “lietošanas pieredze" ir termiņdepozītam (24%), kam seko uzkrājošās apdrošināšanas risinājumi (18%) un akcijas (9%). Akcijas un termiņdepozīts ir atpazīstamākie naudas ieguldīšanas veidi, liecina pētījuma dati.

“Kopumā klienti meklē iespējas, kā zemo procentu likmju laikā gūt lielāku peļņu, vienlaikus saglabājot piesardzību attiecībā uz riska uzņemšanos. Līdz ar to attiecībā uz ieguldījumu izvēli šogad turpinās tendence izvēlēties ieguldījumus ar kapitāla garantijām vai jau gatavas, profesionāļu pārvaldītas sabalansētas stratēģijas.

Piemēram, Swedbank uzkrājošās apdrošināšanas risinājumu Privātais portfelis un uzkrājums ar dinamisku ienākumu noslēgto līgumu skaits šī gada četros mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaudzis par 29%, un ieguldītais naudas apjoms - par 69%. Savukārt Dinamiskā depozīta noslēgto līgumu skaits pieaudzis par 66% un ieguldītās naudas apjoms – par 256%," stāsta Reinis Jansons.