Vienas stundas darbaspēka izmaksas pieaugušas par 34 centiem stundā

Arī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem (tiek novērsta gan kalendāro dienu skaita atšķirības, gan sezonas ietekme) darbaspēka izmaksas palielinājās par 5,9%.

Visstraujāk vienas stundas darbaspēka izmaksas gada laikā pieauga ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – par 19,9%, mākslas, izklaides un atpūtas nozarē – par 15,6%, valsts pārvaldē un tirdzniecībā – par 8,7%, būvniecībā – par 7,7%, nekustamo īpašumu nozarē – par 7,1%.

Ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē darbaspēka izmaksas (gan algas, gan darba devēja brīvprātīgās sociālās apdrošināšanas iemaksas un pabalsti) palielinājās par 15,7%, bet nostrādāto stundu skaits samazinājās par 3,5%, kam par iemeslu bija darbinieku skaita kritums (-0,4%).

Mākslas, izklaides un atpūtas nozarē lielāka ietekme bija darbaspēka izmaksu kāpumam azartspēļu un derību nozarē.

Valsts pārvaldē un tirdzniecībā darbaspēka izmaksas augušas straujāk gan regulārās darba samaksas, gan neregulāro prēmiju un piemaksu kāpuma dēļ (neregulārajās piemaksās tiek ietverta arī kompensācija par neizmantoto ikgadējo atvaļinājumu, atvaļinājuma pabalsts). Atbilstoši piešķirtajam papildu finansējumam darba samaksas paaugstināšanai valsts pārvaldē 2013.gadā algas augušas tiesu un prokuratūras darbiniekiem, kā arī policistiem, robežsargiem, ugunsdzēsējiem un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām, kuru atalgojumā integrēta uzturdevas kompensācija. Papildu finansējums piešķirts arī karavīru uzturdevas kompensācijas nodrošināšanai.

Savukārt nekustamo īpašumu nozarē pieauga gan regulārā darba samaksa, gan neregulārās prēmijas un piemaksas, bet nostrādāto stundu skaits samazinājās.

Vienas stundas darbaspēka izmaksas par 0,6% samazinājās informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē. Regulārā atlīdzība šajā nozarē samazinājās par 1,5%, savukārt nostrādāto stundu skaita pieaugums nedaudz pārsniedza darbaspēka izmaksu pieaugumu – attiecīgi par 8,7% un 8,0%.

Neliels vienas stundas darbaspēka izmaksu samazinājums ir vērojams arī elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē (-0,1%), ko ietekmēja galvenokārt neregulāro izmaksu kritums.