Uztura bagātinātāji ir koncentrētas uzturvielas – vitamīni un minerālvielas, taukskābes un augu ekstrakti –, ko lieto uztura papildināšanai. Tie pieejami kapsulu, tablešu, pulveru vai šķidrā veidā, līdz ar to katrs var izvēlēties sev atbilstošāko un ērtāko lietošanas formu. Cilvēki izvēlas lietot uztura bagātinātājus, lai novērstu uzturvielu trūkumu, stiprinātu imunitāti, uzlabotu enerģiju vai atbalstītu veselību stresa, slimību vai aktīva dzīvesveida laikā. Uztura bagātinātājs ir ērts veids, kā aizpildīt uzturvielu nepilnības bez būtiskām izmaiņām ēdienkartē.
Kad uztura bagātinātāji var būt noderīgi?
Ir situācijas, kad uztura bagātinātāju lietošana ir īpaši ieteicama, un tas ir, piemēram, ziemas mēnešos, kad Latvijā saules trūkuma dēļ ir jūtams D vitamīna trūkums. Cilvēkiem, kuri aktīvi sporto, ir paaugstināta nepieciešamība pēc noteiktiem vitamīniem un minerālvielām, īpaši magnija un B grupas vitamīniem. Vajadzību pēc magnija lietošanas vai adaptogēniem (dabiskas vielas, kas palīdz organismam pielāgoties stresam un uzlabo izturību pret fizisku un emocionālu slodzi) var veicināt stress un miega traucējumi. Tie palīdz līdzsvarot stresa hormona jeb kortizola līmeni, stiprināt imunitāti un veicina atjaunošanās procesus.
Novecošanās procesu un slimību ietekmē organismā samazinās uzturvielu uzsūkšanās, tāpēc uztura bagātinātāji ir īpaši ieteicami visiem, kam ir novājināts organisms. Arī pusaudžu vecumā, kad notiek strauja augšana, uztura bagātinātāji palīdz nodrošināt nepieciešamās vielas attīstībai. Īpaša uzmanība veselībai jāpievērš arī veģetāriešiem un vegāniem, jo ikdienā šiem cilvēkiem, iespējams, var trūkt vitamīni D un B12, dzelzs, kalcijs un omega-3 taukskābes.
Vai ar uzturu nepietiek?
Pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs jāuzņem katru dienu, tomēr dažādu apstākļu dēļ tas ne vienmēr ir iespējams. Ziemā, piemēram, samazinās svaigu produktu (dārzeņu un augļu) pieejamība. Dzīvesveida ierobežojumi, specifiskas diētas vai veselības problēmas var veicināt nepietiekamu uzturvielu uzņemšanu. Lai gan uzturs ir labas veselības pamats, uztura bagātinātāji kalpo kā noderīgs papildinājums.
Biežāk lietotie uztura bagātinātāji un to nozīme
D vitamīns – saules vitamīns
Tumšajos mēnešos, kad saules gaisma ir par maz un D vitamīna sintēze organismā samazinās, dažkārt ieteicams uzņemt D vitamīnu ar uztura bagātinātāju vai medikamentu palīdzību. D vitamīns ir būtisks imunitātei, kaulu veselībai un garastāvokļa līdzsvaram, un parasti to iesaka lietot no oktobra līdz aprīlim. Lai izvērtētu, kad un vai vispār nepieciešams lietot D vitamīnu, jāvēršas pie sava ģimenes ārsta.
D vitamīns var palīdzēt samazināt nogurumu, veicināt kalcija uzsūkšanos un mazināt depresijas simptomus. Daudzi cilvēki nejūt tā trūkumu līdz brīdim, kad parādās sūdzības – miegainība, kaulu sāpes vai vājums. Komunikācija ar savu ārstu un regulāra asins analīžu veikšana palīdz noteikt, vai nepieciešami uztura bagātinātāji.
Magnijs – mieram un muskuļiem
Magnijs var palīdzēt stresa mazināšanai, krampju novēršanai, kā arī miega kvalitātes uzlabošanai, un tas iesaistās vairāk nekā 300 organisma procesos. Visbiežāk magniju lieto vakaros, pēc fiziskām aktivitātēm vai stresa pilnās dienās. Magnijs ir īpaši nozīmīgs tiem, kuri daudz sporto vai piedzīvo emocionālu pārslodzi. Tiek uzskatīts, ka nepietiekams magnija daudzums var pasliktināt arī koncentrēšanās spējas. Tā uzņemšana ar uztura bagātinātājiem palīdz atjaunot līdzsvaru organismā ērti un efektīvi.
Omega-3 taukskābes – smadzenēm un sirdij
Omega-3 taukskābes ir neaizstājamās taukskābes, kas pozitīvi ietekmē sirds darbību, smadzeņu veselību, kā arī garastāvokli. Lai gan tās dabiski atrodamas treknajās zivīs (lasī vai skumbrijā), tomēr cilvēki zivis ēd diezgan reti, tāpēc uztura bagātinātājiem var būt noteicoša loma šo taukskābju uzņemšanā. Omega-3 palīdz mazināt iekaisuma procesus un uzlabot ādas stāvokli. Bērniem un grūtniecēm omega-3 uzņemšana ir nozīmīga pilnvērtīgai smadzeņu attīstībai.
Cinks un citi imunitātei svarīgi mikroelementi
Cinks, selēns un C vitamīns ir svarīgi elementi imūnsistēmas stiprināšanai. Tie var palīdzēt cīņā pret infekcijām, veicina šūnu atjaunošanos un antioksidatīvo aizsardzību (organisma spēja neitralizēt brīvos radikāļus, kas var bojāt šūnas un veicināt novecošanos vai slimību attīstību). Šos mikroelementus bieži lieto aukstajā sezonā vai atveseļošanās laikā. Uztura bagātinātāji ar šīm vielām var samazināt saslimšanas biežumu, turklāt tie veicina ātrāku brūču dzīšanu un uzlabo ādu.
Kam jāpievērš uzmanība pirms uztura bagātinātāju lietošanas?
Uztura bagātinātāji nav uztura aizstājējs, tie nav arī zāles. Tos nevajadzētu lietot profilaktiski, ja nav skaidrs, vai konkrētā viela organismam tiešām nepieciešama. Nepamatota vai ilgstoša preparātu lietošana var radīt kaitējumu.
Īpaši uzmanīgiem jābūt bērniem, grūtniecēm un tiem, kam ir hroniskas saslimšanas – šādās situācijās par uztura bagātinātāju lietošanu obligāti jākonsultējas ar ārstu vai farmaceitu. Ja ir aizdomas par kādu vielu deficītu, jāveic asins analīzes un rezultāti jāapspriež ar savu ārstu. Vēlamo efektu iespējams panākt, ja uztura bagātinātājus lieto atbildīgi un jēgpilni.
Kā izvēlēties uztura bagātinātājus?
Izvēloties uztura bagātinātājus, jāpārbauda produkta sastāvs un deva. Jāizvēlas uzticamu ražotāju produkti ar kvalitātes sertifikātiem. Savu izvēli, kā jau minējām, jābalsta uz asins analīzēm, kurās redzams, kuru uzturvielu pietrūkst. Izvēloties produktu, jāskatās, vai šie uztura bagātinātāji nesatur krāsvielas vai konservantus. Dažkārt tie var izraisīt alerģiskas reakcijas vai citas blakusparādības.
Uztura bagātinātāji var sniegt nepieciešamo atbalstu veselības stiprināšanā, tomēr tie jālieto apdomīgi – izvērtējot dzīvesveidu, uzturu un veselības stāvokli. Lai izvēle būtu droša un efektīva, pirms preparātu lietošanas vienmēr ieteicams konsultēties ar ārstu vai farmaceitu. Uztura bagātinātāji ir palīgs, nevis brīnumlīdzeklis.