Mūsdienu biroja vide vairs nav tikai rakstāmgalds, krēsls un dators. Tā ir vide, kurā darbinieki pavada lielāko dienas daļu, tāpēc ir svarīgi rūpēties, lai tā būtu maksimāli ērta un ergonomiska. Ergonomika nav tikai populārs vārds – tā būtiski ietekmē gan cilvēka fizisko labsajūtu, gan darba produktivitāti. Tāpat kā sportistiem treniņu laikā ir būtiskas sporta ūdens pudeles, arī biroja darbiniekiem ir svarīgi nodrošināt ērtu un veselībai draudzīgu darba vidi, kas palīdz saglabāt enerģiju un labsajūtu visas dienas garumā. Ilgstoša sēdēšana, slikta apgaismojuma vai nepareizi novietota ekrāna ietekme var radīt nogurumu un diskomfortu, taču pat nelielas izmaiņas ikdienas ieradumos un darba vietas iekārtojumā var būtiski uzlabot pašsajūtu un produktivitāti.
Kas ir ergonomika, un kāpēс tā ir svarīga?
Ergonomika ir zinātne, kas pēta cilvēka darba apstākļus, lai veidotu vidi, kas ir droša, komfortabla un efektīva. Ergonomikas galvenais uzdevums ir samazināt ķermeņa slodzi, nogurumu un ar darbu saistītās veselības problēmas, kā arī uzlabot cilvēku labsajūtu un produktivitāti ilgtermiņā. Nepareiza ķermeņa pozīcija, ilgstoša atrašanās vienā pozā vai nepiemērota aprīkojuma lietošana laika gaitā izraisa dažādas veselības problēmas.
Mazas izmaiņas, liels efekts
Lai uzlabotu ergonomiku birojā, ne vienmēr jāveic dārgas pārbūves vai jāiegādājas īpaši aprīkotas mēbeles. Bieži vien pietiek ar nelielām, bet pārdomātām izmaiņām darba vietā, lai radītu pozitīvu efektu. Piemēram, darbiniekiem ir svarīgi regulāri izkustēties, tāpēc ieteicams novietot biežāk lietojamus priekšmetus, piemēram, printeri vai papīra dokumentus, tālāk no rakstāmgalda, tā veicinot regulāras kustību pauzes.
Pareiza ķermeņa pozīcija darba vietā
Lai darba vieta būtu ergonomiska, vispirms jāpievērš uzmanība tam, kā darbinieks sēž. Biroja krēslam jābūt regulējamam – gan augstumā, gan atzveltnes leņķī. Sēžot pie galda, pēdām jāatrodas stabili uz grīdas, kājas nedrīkst būt sakrustotas, un ceļgaliem jābūt nedaudz zemāk par gurniem. Ekrānam jāatrodas acu līmenī, lai izvairītos no kakla muskuļu pārslodzes.
Turklāt jāpievērš uzmanība arī tam, kā tiek novietota tastatūra un pele. Tastatūrai jāatrodas tādā augstumā, lai rokas veidotu aptuveni 90 grādu leņķi elkoņos. Plaukstām jābūt ērtā pozīcijā, lai uzlabotu komfortu, var lietot speciālus plaukstu atbalsta spilventiņus.
Gaisma un vide
Labs apgaismojums ir viens no nozīmīgākajiem ergonomikas faktoriem. Nepietiekams vai nepareizi izvietots apgaismojums rada acu nogurumu, galvassāpes un samazina koncentrēšanās spējas. Labākā izvēle birojam ir dabīgā gaisma, tomēr, ja tā nav pieejama, ieteicams izmantot kvalitatīvus gaismas avotus. Arī trokšņu līmenis un gaisa kvalitāte būtiski ietekmē ergonomisko vidi. Regulāra telpu vēdināšana un zaļie augi telpās var ievērojami uzlabot biroja mikroklimatu un darbinieku labsajūtu.
Labsajūtas kultūra uzņēmumā
Darbinieku labsajūtas veicināšana birojā nav tikai saistīta ar mēbelēm vai aprīkojumu – tā ir būtiska uzņēmuma kultūras daļa. Darba devēji var veicināt ergonomikas principu ieviešanu un nostiprināšanu, organizējot izglītojošus seminārus un apmācības par veselīgu darba vidi, pareizu darba pozu un regulāru atpūtas paužu nozīmi. Tādas iniciatīvas kā kopīga vingrošana, īsas stiepšanās pauzes vai regulāras atgādinājumu sistēmas par kustību nepieciešamību palīdz veidot veselīgu un atbalstošu darba vidi, kas ilgtermiņā uzlabo gan darbinieku pašsajūtu, gan darba efektivitāti.
Lai top ergonomiska vide birojā!
Ergonomikas principu ievērošana birojā ir ieguldījums gan darbinieku veselībā, gan uzņēmuma efektivitātē. Nelielas, bet pārdomātas izmaiņas darba vidē var ievērojami uzlabot labsajūtu un produktivitāti. Sākot ar pareizu sēdēšanas pozu un beidzot ar kvalitatīvu apgaismojumu un kustību pauzēm – katrs solis tuvina veselīgākai un efektīvākai darba ikdienai.