Par holesterīnu runā bieži, tomēr izpratne par to, kas ir holesterīns, kā tas darbojas organismā un kā ietekmē sirds un asinsvadu veselību, joprojām ir nepilnīga. Holesterīns ir viela, kas nepieciešama normālai organisma darbībai, taču noteiktos apstākļos tas kļūst par vienu no galvenajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem. Tieši nepareizi priekšstati un mīti bieži noved pie tā, ka cilvēks laicīgi neveic analīzes un nenovērtē reālo slimību risku.
Holesterīnu mēdz dēvēt par “kluso slepkavu”, jo holesterīna līmenis asinīs var būt paaugstināts gadiem ilgi bez jebkādiem simptomiem. Var nebūt nekādu sāpju, noguruma vai citu brīdinājuma signālu, taču tajā pašā laikā holesterīns pakāpeniski bojā asinsvadu sieniņas, pasliktina asins plūsmu un palielina sirds slimību un insulta risku.
Joprojām pastāv maldīgi uzskati, ka holesterīna problēmas skar tikai vecāka gadagājuma cilvēkus vai tos, kam ir liekais svars. Un šie mīti kavē ārstēšanas sākšanu laikus un palielina asinsvadu slimību risku, jo netiek novērtēta situācijas nopietnība.
Fakti par holesterīnu
Kas ir holesterīns un kāpēc tas nepieciešams?
Holesterīns ir taukviela, kas organismā pilda vairākas būtiskas funkcijas, ir nepieciešams šūnu membrānu stabilitātei, hormonu sintēzei, žultsskābju veidošanai un D vitamīna ražošanai. Apmēram 70–80% holesterīna organisms saražo pats, bet pārējais tiek uzņemts ar pārtikas produktiem.
Labais un sliktais holesterīns
Holesterīnu asinīs transportē lipoproteīni. Zema blīvuma holesterīns jeb sliktais holesterīns nogādā holesterīnu uz audiem, bet pārmērīgā daudzumā tas uzkrājas asinsvadu sieniņās. Augsta blīvuma holesterīns jeb labais holesterīns palīdz nogādāt lieko holesterīnu atpakaļ uz aknām, kur tas tiek pārstrādāts un izvadīts. Tāpēc svarīgs ir ne tikai kopējais holesterīna līmenis, bet arī attiecība starp ZBL un ABL.
Kā holesterīns bojā asinsvadus?
Paaugstināts sliktā holesterīna līmenis veicina aterosklerozes attīstību. Tas nozīmē, ka asinsvadu sieniņās veidojas tauku plāksnītes, kas sašaurina asinsvadus, traucē asins plūsmu un palielina sirds un asinsvadu slimību risku. Šis process notiek lēni, bieži visā dzīves laikā.
7 bīstamākie mīti par holesterīnu
Mīts 1: par holesterīnu jāuztraucas tikai senioriem
Patiesība: paaugstināts holesterīna līmenis arvien biežāk tiek konstatēts cilvēkiem 30–40 gadu vecumā. Riska faktori ir ģenētika, smēķēšana, mazkustīgs dzīvesveids, cukura vielmaiņas traucējumi un asinsspiediens. Ja ģimenē ir bijušas sirds asinsvadu slimības, analīzes jāveic jau agrāk, pat ja sūdzību nav.
Mīts 2: tievam cilvēkam nevar būt problēmas ar holesterīnu
Patiesība: holesterīna līmeni nosaka ne tikai svars, bet arī ģenētika, hormonu līdzsvars, diabēts un uztura kvalitāte. Cilvēkam var būt normāls svars, bet ZBL paaugstināts. Normāls ķermeņa svars nav garantija labai sirds un asinsvadu veselībai.
Mīts 3: ja jūtos labi, man noteikti viss ir kārtībā
Patiesība: paaugstināts holesterīns bieži nerada nekādus simptomus. Līdz pat infarktam cilvēks var justies pilnīgi vesels. Lielai daļai cilvēku pirmā sirds slimības izpausme ir akūts notikums, piemēram, insults vai infarkts, nevis pakāpeniskas sūdzības.
Mīts 4: holesterīnu ietekmē tikai taukaina pārtika
Patiesība: holesterīnu ietekmē ne tikai tauku daudzums uzturā, bet arī uztura kvalitāte, smēķēšana, stress, miega trūkums un fizisko aktivitāšu trūkums. Piemēram, ja cilvēks ēd maz tauku, bet regulāri smēķē un nenodarbojas ar fiziskajām aktivitātēm, tad slimību risks tik un tā ir augsts.
Mīts 5: pietiek ar vienu diētu, lai holesterīns būtu normāls uz visiem laikiem
Patiesība: holesterīna līmeņa kontrole prasa ilgtermiņa dzīvesveida izmaiņas. Īslaicīgas diētas var uzlabot rādītājus uz laiku, bet bez pastāvīgām izmaiņām efekts izzūd.
Mīts 6: zāles holesterīna mazināšanai vienmēr nodara lielu ļaunumu
Patiesība: zāles tiek nozīmētas cilvēkiem ar paaugstinātu riska profilu. Klīniskie pētījumi rāda, ka pareizi lietotas zāles būtiski samazina infarkta un insulta risku. Un zāļu nepieciešamību izvērtē ārsts, nevis interneta padomi.
Mīts 7: holesterīna analīzes jātaisa tikai tad, ja ir sūdzības
Patiesība: regulāras analīzes ir viens no efektīvākajiem veidiem, kas samazina sirds un asinsvadu slimību risku ilgtermiņā. Veselam cilvēkam analīzes ieteicams veikt ik pēc dažiem gadiem, bet cilvēkam ar riska faktoru – daudz biežāk.
Ko darīt, ja sevi atpazini šajos mītos?
Nav iemesla satraukumam vai vainas sajūtai. Pirmais un svarīgākais solis ir objektīva situācijas izvērtēšana. Tas nozīmē veikt asins analīzes un noskaidrot, kāds ir holesterīna līmenis asinīs – ne tikai kopējais rādītājs, bet arī zema blīvuma holesterīns (ZBL) un augsta blīvuma holesterīns (ABL). Tieši šī attiecība parāda reālo sirds asinsvadu slimību risku.
Kad analīžu rezultāti ir zināmi, ārsts izvērtēs kopējo ainu – vecumu, ģimenes anamnēzi, asinsspiedienu, cukura līmeni, smēķēšanu, fizisko aktivitāšu līmeni un citus faktorus, kas kopā veido slimību risku. Diviem cilvēkiem ar līdzīgu holesterīna līmeni risks var būt pilnīgi atšķirīgs.
Nākamais solis ir godīgi paskatīties uz savu ikdienu. Uzturs, kustība un stress būtiski ietekmē to, kā holesterīns uzvedas organismā. Tas nenozīmē, ka uzreiz jāievēro stingra diēta vai jāatsakās no visa iecienītā. Bieži vien lielāko efektu dod pakāpeniskas, bet noturīgas dzīvesveida izmaiņas – vairāk dārzeņu un šķiedrvielu uzturā, mazāk rūpnieciski pārstrādātas pārtikas, regulāras pastaigas vai vieglas fiziskās aktivitātes.
Dažos gadījumos ar dzīvesveida korekcijām vien nepietiek, īpaši, ja cilvēkam ir iedzimta nosliece, diabēts vai jau esošas sirds un asinsvadu slimības. Šādā situācijā nevajadzētu baidīties konsultēties ar ārstu, jo tikai viņš tev varēs palīdzēt. Pat ja rādītāji uzlabojas, holesterīna līmenis jāpārbauda atkārtoti noteiktos intervālos. Tas ļauj pārliecināties, ka izvēlētā pieeja strādā, un savlaicīgi veikt korekcijas.
Kā ārsts un mūsdienu preparāti var palīdzēt?
Papildus uztura un kustību izmaiņām, noteiktos gadījumos var būt nepieciešami risinājumi, kas palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni ikdienā. Ārsts var ieteikt lietot piemērotus produktus, tostarp uztura bagātinātājus, piemēram, AteroLip Complex Caps sirds un asinsvadu veselībai.
AteroLip® complex caps sastāvā esošais:
- kurkumas ekstrakts palīdz uzturēt normālu holesterīna līmeni asinīs, palīdz uzturēt sirds un asinsvadu sistēmas darbību, kā arī normalizēt aknu lipīdus;
- holīns palīdz nodrošināt normālu lipīdu un homocisteīna vielmaiņu;
- vitamīns B12 veicina sarkano asinsķermenīšu normālu veidošanos un palīdz nodrošināt normālu homocisteīna vielmaiņu;
- niacīns un vitamīns B12 palīdz nodrošināt normālu enerģijas ieguves vielmaiņu.
- olīvu lapu ekstrakts satur 20% hidroksitirozolu, kas ir polifenols.
Lietošanas veids: ieteicams lietot pieaugušajiem iekšķīgi pa 1 kapsulai 1 reizi dienā. Ieteicamais kursa ilgums 6 mēneši, pēc nepieciešamības lietošanas kursu var atkārtot.
Holesterīns nav ienaidnieks pats par sevi, jo tas ir daļa no organisma normālas darbības. Bīstams tas kļūst brīdī, kad par to sāk domāt tikai tad, kad jau radušās sirds un asinsvadu slimības. Un analīžu rezultāti atspoguļo ikdienas izvēles – uzturu, kustību, stresu, miegu un to, cik daudz uzmanības cilvēks velta savai veselībai. Labā ziņa ir tā, ka šis process ir ietekmējams, pat ja holesterīns ir paaugstināts vai riska faktori jau pastāv. Nav nepieciešams stresā sākt mainīt visu savu ikdienu, bet gan vispirms doties pie ārsta un nodot nepieciešamās analīzes.
Uztura bagātinātājs.
Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.