Rīgas brīvostas valde vērtē darījumu, kurā no kompānijas "Strek" atpirktas piestātnes par 18,2 miljoniem eiro

Rīga, 21.okt., LETA. Rīgas brīvostas valde vērtē darījumu, kurā 2016.gadā brīvosta no kompānijas "Strek" atpirka piestātnes eksporta ostā par 18,2 miljoniem eiro, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps (APP).

"Šobrīd esam ievākuši visu nepieciešamo informāciju par tā laika lēmumu secību," teica Zeps.

Viņš atzīmēja, ka minēto darījumu nepieciešams izvērtēt no vairākiem aspektiem, tostarp par kādu summu brīvosta būtu gatava pārvietot ogļu kravas prom no pilsētas centra, ja vēl šobrīd eksporta ostā tiktu pārkrautas ogļu kravas, kā tika pieņemts lēmums par piestātņu iegādi, kā arī, vai lēmumu par piestātņu iegādi var pamatot ar citiem ekonomiskiem apstākļiem.

Zeps arī minēja, ka atbilstoši pieejamajiem dokumentiem auditorkompānijas "Deloitte Latvia" piestātņu novērtējums paredzēja nedaudz augstāku cenu, nekā tā, par kuru piestātnes tika iegādātas. 

Tajā pašā laikā viņš arī uzsvēra, ka proporcionāli ostas ieņēmumiem maksa par piestātnēm ir ļoti būtiska - gandrīz puse no brīvostas gada ieņēmumiem, taču maksājumi veicami vairāku gadu laikā, kas ostai nāca par labu.

"Ir vairāki aspekti, kurus nepieciešams izvērtēt," sacīja Zeps, piebilstot, ka šis jautājums tiks vērtēts kārtējā brīvostas valdes sēdē, kura paredzēta nākamajā nedēļā.

Jau vēstīts, ka Latvijas Radio raidījums "Atvērtie faili" oktobra vidū vēstīja, ka Rīgas brīvosta 2016.gadā par 18,2 miljoniem eiro atpirkusi divas piestātnes eksporta ostā no uzņēmuma "Strek", kurā patlaban par konsultantu strādā toreizējais brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs. Piestātnes atpirktas, lai "Strek" ogļu pārkraušanu no Rīgas centra pārceltu uz Krievu salu. 

Toreizējais Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks (GKR) skaidroja, ka vienošanās ar "Strek" noslēgta, jo privātais uzņēmējs bijis spiests atstāt eksporta ostu un pārcelt darbību uz Krievu salu. Eksporta ostā tam piestātnes piederējušas, taču Krievu salā tās jānomā no brīvostas. 

Pēc Latvijas Radio vēstītā, sākotnēji norēķini ar "Strek" bija plānoti desmit gadu laikā pēc pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas. Tomēr jau 2016.gadā un gadu vēlāk līgums papildināts, un Rīgas brīvosta nolēma uzņēmējam jau 2016.gadā samaksāt pirmos 12 miljonus, nākamajā gadā pārskaitīti trīs miljoni un pērn vēl tikpat. Līdz ar to pērn šis darījums noslēgts.

Vienlaikus atbilstoši Latvijas Radio ziņotajam pirms 29 gadiem celtās piestātnes "Strek" savulaik gada pārskatos novērtējis aptuveni trīs miljonu latu jeb 4,2 miljonu eiro vērtībā.

Lai atbrīvotu Rīgas pilsētas centru no ogļu kravām un pārvietotu ogļu pārkraušanu uz jauniem, ar mūsdienīgām tehnoloģijām aprīkotiem termināļiem Krievu salā, Rīgas brīvostas pārvalde 2012.gadā sāka projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra". 2015.gada 31.decembrī noslēdzās Krievu salas termināļa pamatinfrastruktūras izbūve, kuras ietvaros tika izveidotas četras dziļūdens piestātnes, kur būs iespējam kuģu iegrime 15,5 metri, ar kopējo garumu 1180 metri un nepieciešamā pievadceļu un inženiertehniskā infrastruktūra. Projekta izmaksas bija 171 miljons eiro, tostarp tika piesaistīts Eiropas Savienības finansējums.

Pēc "Firmas.lv" datiem, 1991.gadā reģistrētās kompānijas "Strek" īpašnieki ir Mihails Gaņevs (58,27%), Tatjana Omeļčenko (30,01%), VAS "Latvijas dzelzceļš" (5,84%), SIA "Strek" (2,05%), Nikolajs Burins (1,55%), Eduards Šarajevs (1,17%), Jānis Šneiders (0,71%) un Vladimirs Čudnivecs (0,41%). Pērn "Strek" strādāja ar 17,924 miljonu eiro apgrozījumu un 24,995 miljonu eiro peļņu.