Ienākt
Autors: LETA

"INVL Baltic Sea Growth Fund" plāno piecos gados paplašināt "Eco Baltia" biznesu Baltijas un Polijas mērogā

Rīga, 30.jūn., LETA. Vides apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia" lielākais akcionārs "INVL Baltic Sea Growth Fund" plāno piecos gados - līdz 2025.gadam - paplašināt "Eco Baltia" biznesu Baltijas un Polijas mērogā, otrdien preses konferencē sacīja privātā investīciju fonda "INVL Baltic Sea Growth Fund" partneris Vītauts Plunksnis.

Viņš sacīja, ka fonds plāno ievērojami ieguldīt "Eco Baltia" otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudās un, nodrošinot augstas kvalitātes un ilgtspējīgus atkritumu pārstrādes pakalpojumus, nostiprināt grupas kā Baltijas reģiona aprites ekonomikas virzītājas līderpozīcijas.

"Mūsdienu pasaule patērē vairāk resursu, nekā planēta spēj nodrošināt, tāpēc ir būtiski izmantot esošos resursus atkārtoti un ilgtspējīgā veidā. Mūsu primārais mērķis ir paplašināt PET izejvielu, kas paredzētas saskarei ar pārtiku, ražošanas jaudas, līdz ar to sekmējot oglekļa pēdas samazināšanos un vides ilgtspējību," sacīja Plunksnis.

Viņš atklāja, ka līdz ar akcionāru maiņu turpmāk "Eco Baltia" padomi veidos Vitauts Plunksnis, "INVL Baltic Sea Growth Fund" partnere Deimante Korsakaite, neatkarīga nozares eksperte Jurgita Petrauskiene, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) vecākais eksperts Pīters Nikolass Hjelts un zvērināts advokāts Gints Pucēns.

Iepriekš padomes sastāvā bija Undīne Būde, Viesturs Tamužs, Pīters Nikolass Hjelts, Eduards Ekarts un Uldis Tēraudkalns, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Eco Baltia" akcionārs un "Eco Baltia grupa" valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs atklāja, ka darījumā savas akcijas pārdeva Būde, Tamužs un komandītsabiedrība "Otrais eko fonds". Darījumu summu netiek atklāta.

Simanovičs pauda gandarījumu, ka izdevies piesaistīt tādu investoru kā "INVL Baltic Sea Growth Fund".

"Ceram, ka līdz ar šo jauno pavērsienu sāksies arī nākamais posms uzņēmuma attīstībā, kas neapšaubāmi grupai un tās uzņēmumiem plašāk atvērs durvis uz jaunām globālām iespējām un tirgiem. Otrreizējo izejvielu pārstrādes nozarē šāda internacionalizācija ir īpaši svarīga, jo tā sniegs mums iespējas sadarboties ar lieliem starptautiskiem uzņēmumiem un paplašināt "Eco Baltia" sadarbības tīklu visā pasaulē," viņš sacīja.

LETA jau ziņoja, ka privātais investīciju fonds "INVL Baltic Sea Growth Fund" iegādājies 52,81% vides apsaimniekošanas uzņēmuma "Eco Baltia" akciju.

"Invalda INVL" paziņojumā biržai "Nasdaq" sacīts, ka pēc darījuma ERAB saglabās līdzdalību "Eco Baltia" kapitālā 30,51% apmērā, bet Simanovičs ar "Penvi Investment Ltd." starpniecību saglabās 16,68% akciju.

Iepriekš "Eco Baltia" kapitālā pa 16,68% akciju piederēja Undīnei Būdei, Viesturam Tamužam un Simanovičam. Vēl 19,46% akciju piederēja komandītsabiedrībai "Otrais Eko fonds", bet 30,51% akciju piederēja ERAB.

Tāpat pērnā gada maijā ziņots, ka "Eco Baltia" padome izteica neuzticību koncernā ietilpstošā vides apsaimniekotāja "Eco Baltia vide" valdes locekļiem Simanovičam un Jānim Aizbaltam par lēmumu kopā ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju "Clean R" nodibināt SIA "CREB Rīga", kas sākotnēji tika izraudzīta par uzvarētāju Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas konkursā.

Toreiz padomes priekšsēdētājs Viesturs Tamužs uzsvēra, ka "Eco Baltia" padomes ieskatā, "Eco Baltia vide" amatpersonas pārkāpušas sabiedrības statūtu un iekšējo normatīvu noteikumus, kā arī, iespējams, Latvijas tiesību aktos noteiktos valdes locekļu pienākumus.

Savukārt Simanovičs aģentūrai LETA toreiz pauda viedokli, ka Tamuža pārmetumi bija mēģinājums tikt vaļā no kriminālapsūdzībām par krāpšanos ar Saeimas deputātu Ati Zakatistovu (KPV LV), ietekmējot pārējās "Eco Baltia" padomes biedru lēmumu.

Jau ziņots, ka ģenerālprokuratūra nodevusi tiesai krāpšanā apsūdzētā partijas "KPV LV" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Ata Zakatistova un uzņēmēja Viestura Tamuža krimināllietu.