Tērauda: PBK ziņu raidījuma likvidēšanai būtu jāizprovocē diskusija par satura krievu valodā nodrošināšanu citos medijos

Rīga, 6.marts, LETA. Televīzijas kanāla "Pirmais Baltijas kanāls" (PBK) ziņu raidījuma likvidēšanai būtu jāizprovocē diskusija par satura krievu valodā nodrošināšanu citos medijos, uzskata Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda (AP).

"Bez šaubām, "Pirmā Baltijas kanāla" ziņu raidījuma likvidēšana sašaurina informatīvo dažādību, taču te ir jautājums par to, vai, aizslēdzot ziņu dienestu, uzņēmums turpina pildīt piešķirtajā apraides licencē noteiktās prasības," teica Tērauda, uzsverot, ka tas ir jāvērtē Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP).

Viņa tāpat atgādināja, ka mediju uzņēmumam ir problēmas, kas saistītas ar patiesajiem labuma guvējiem un sankcijām. "Var saprast, ka viņi meklē pārkārtošanās un izejas iespējas. Tomēr joprojām pastāv jautājums par satura atbilsmi licencei," teica deputāte.

Jautāta par to, kā būtu jārisina jautājums par PBK auditoriju, kas paliks bez līdz šim patērētajām ziņām, politiķe sacīja, ka ir jāvērtē, kur šie cilvēki saņems ziņas par notikumiem Latvijā. "Manuprāt, ir divas vietas, kur var saņemt ziņas - Latvijas Radio 4 un portāla "lsm.lv" krievu valodas versija, kas gan nav televīzija," pieļāva Tērauda.

Uz jautājumu par to, vai patlaban nerodas risks cilvēkiem, kuri līdz šim skatījušies ziņas PBK, arvien vairāk iekļauties Krievijas informatīvajā telpā, Tērauda atbildēja, ka tas varētu būt kā viens iespējamais situācijas iznākums. Tomēr atbilde uz šo jautājumu būtu jāsniedz tostarp NEPLP, sakot, kādas būtu labākās alternatīvās minētajai auditorijai.

Tērauda, jautāta, vai radusies situācija nevarētu atvērt diskusiju par satura krievu valodā lomas stiprināšanu Latvijas Televīzijas (LTV) kanālā LTV7, pauda, ka tas ir jautājums par LTV stratēģiju - vai notikumi spēs mainīt nākotnes stratēģiju. Viņa arī akcentēja, ka ieguldīt televīzijā ir ļoti dārgi, salīdzinot ar citām mediju platformām, vienlaikus norādot, ka lineārā televīzija "iet uz beigām".

"Šādiem satricinājumiem mediju vidē būtu jāizprovocē diskusijas par mediju stratēģiju. Vai viņi nonāks līdz secinājumam, ka jāattīsta lineārās televīzijas kanāls,- par to es neesmu pārliecināta," pauda Tērauda.

Kā ziņots,  SIA "Baltijas mediju alianse" (BMA) no 20.marta nolēmusi pārtraukt vietējā satura ražošanu, tādējādi pārtraucot vairāku raidījumu veidošanu PBK.

Uzņēmums aģentūru LETA informēja, ka "līdz ar nesamērīgo ekonomisko spiedienu no valsts un tiesībsargājošo institūciju puses pret mediju grupas uzņēmumiem," tai skaitā, trešo lielāko komerctelevīzijas kanālu Latvijā - PBK, mediju grupas vadība, no 20.marta, ir spiesta pārtraukt vietējā satura ražošanu, ieskaitot ikdienas ziņu raidījumu "Latvijas laiks". Tāpat ēterā vairs nebūs pieejami arī citi Latvijā veidotie autorraidījumi, kā "Aiz kadra" un "Piecas kapeikas", kā arī "Igaunijas Ziņas".

Uzņēmums norāda, ka "Latvijas laiks" pilnībā tika veidots par pašas mediju grupas nopelnītajiem līdzekļiem un ikdienā nodrošināja Latvijas sabiedrībai būtisku notikumu atspoguļojumu krievu valodu saprotošajai televīzijas auditorijai. Latvijas ziņu raidījumu vidējā auditorija 2019.gadā bija 96 000 skatītāji.

BMA grupas mārketinga vadītāja Sindija Frīdenberga norāda, ka visas izmaiņas attiecas tikai uz pašu finansēto produktu ražošanu. Pirmais Baltijas kanāls, turpina savu darbību un piedāvāt saviem skatītājiem ļoti daudzveidīgu programmu.

SIA "PBK" reģistrēts 2002.gadā un tā pamatkapitāls ir 49 980 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2018.gadā bija 2,87 miljoni eiro un peļņa 648 062 eiro. "Pirmā Baltijas kanāla" vienīgais īpašnieks ir "Baltijas Mediju alianse". "Firmas.lv" dati liecina, ka BMA reģistrēta 2007.gadā un tās pamatkapitāls ir 3,58 miljoni eiro. Tās apgrozījums 2018.gadā bija 13,765 miljoni eiro, bet peļņa 3,188 miljoni eiro.

Latvijas valstspiederīgajam Oļegam Solodovam pieder 50% uzņēmuma kapitāla daļu, bet otri 50% pieder Krievijas valstspiederīgajam Aleksejam Pļasunovam. Solodovs ir "Baltijas mediju alianses" valdes priekšsēdētājs kopš tā dibināšanas 2007.gadā. Kopā ar viņu valdē darbojas arī Pļasunovs.

BMA ietilpst PBK, reklāmas aģentūras "Pirmais Baltijas muzikālais kanāls" un "Baltijas mediju reklāma", reklāmas un mediju aģentūra "Ren TV Baltic", televīzijas kanālu izplatītājs "Tem LV" un izdevniecības nams "Print Media", kā arī laikraksti "MK Latvija" un "MK Estoņija" un to interneta versijas. Kopumā "Baltijas mediju aliansē" ietilpst 25 televīzijas kanāli Baltijā. Uzņēmums producē vietējās televīzijas ziņas Latvijā un Igaunijā.