papildināta - Valdība piešķir UIN atlaidi kokmateriālu ražotājam "Stora Enso Latvija"

(Papildināta no 4.līdz 7.rindkopai.)

Rīga, 14.aug., LETA. Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz kokmateriālu ražotājam AS "Stora Enso Latvija" par investīciju projektu piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,1 miljona eiro apmērā.

Pagājušajā gada nogalē EM saņēma "Stora Enso Latvija" atbalstāmo investīciju projekta pieteikumu kopā ar projektu "Launkalnes ražotnes konkurētspējas un pievienotās vērtības paaugstināšana". Uzņēmuma sākotnējās ilgtermiņa ieguldījumu attiecināmās izmaksas veido 16 303 540 miljonus eiro.

Tādējādi "Stora Enso Latvija" piemēros UIN atlaidi 25% apmērā no sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summas, bet ne vairāk kā 4 075 885 miljonus eiro.

EM aģentūru LETA informēja, ka investīciju mērķis ir nostiprināt "Stora Enso Latvija" konkurētspēju grupas ražošanas struktūrvienību vidū un padziļināt koksnes pārstrādes dziļumu, attīstot ražošanas bāzi, kas dotu iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un nākotnē ļautu piesaistīt grupas investīcijas augstākas pievienotas vērtības produktu ražošanai.

Projekta īstenošanas rezultātā plānots palielināt zāģmateriālu ražošanas jaudu par 80 000 kubikmetru gadā, žāvēšanas jaudu par 80 000 kubikmetru gadā un ēvelēšanas ražošanas jaudu par 45 000 kubikmetru gadā. Tāpat tiks nodrošināta koksnes dziļāka pārstrāde, palielinot gan esošo produktu pievienoto vērtību, gan sākot jaunu produktu ražošanu - "premium" klases koksnes granulas. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020.gadam.

"Stora Enso Latvija" ietilpst starptautiskā kokrūpniecības, papīra un iepakojamā materiāla ražošanas koncernā "Stora Enso". "Stora Enso Latvija" darbības pamatvirziens ir kokapstrāde - koksnes izstrādājumu produktu ražošana, kas rodas koksnes apstrādes procesā no apaļkoka līdz specifisku gala produktu (zāģmateriālu) ražošanai.

Tāpat uzņēmums nodarbojas ar "Stora Enso" grupas Somijas, Zviedrijas un Baltijas sabiedrību apgādi ar izejmateriāliem, mežistrādes un apaļkoku transporta organizēšanu, apaļkoku un citu koksnes produktu sagādi un realizāciju gan vietējā, gan eksporta tirgos. Lielākā daļa no "Stora Enso Latvija" produkcijas jeb 71% tiek eksportēts.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, AS "Stora Enso Latvija" pagājušajā gadā strādāja ar 50,83 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 5,1% - līdz 3,408 miljoniem eiro.

"Stora Enso Latvija" reģistrēta, izmaksu optimizēšanas procesā apvienojot kokzāģēšanas uzņēmumu AS "Stora Enso Timber", koksnes sagādes un tirdzniecības SIA "Stora Enso mežs", zāģmateriālu tirdzniecības SIA "Puumerkki" un SIA "Stora Enso Timber Trading". Uzņēmuma pamatkapitāls ir 4,582 miljoni eiro.

Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir zāģmateriālu ražošana un tirdzniecība, apgādājot ar izejmateriāliem mātesuzņēmuma "Stora Enso" Somijas, Zviedrijas un Baltijas uzņēmumus. Tāpat kompānija organizē mežistrādes un apaļkoku transportu, kā arī nodrošina apaļkoku un citu koksnes produktu sagādi un realizāciju vietējā un eksporta tirgos.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība uzņēmumiem par veiktajām investīcijām piešķir UIN atlaides kopš 2012.gada. Līdz šim UIN atlaides pret investīcijām saņēmuši vairāki uzņēmumi, tostarp "Dobeles dzirnavnieks", "Baltic Crystal", "Tērvetes AL", "AKG Thermotechnik Lettland", "Olainfarm", "Latvijas Mobilais telefons", "Latvijas finieris", "Bite Latvija", "Cross Timber Systems", "Livonia Print", "Plantos", "Rīgas piena kombināts", "Aduga", "Alfa agro", "Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca", "Valmieras stikla šķiedra" un citi.

Pēc EM datiem, kopš UIN atlaižu piešķiršanas sākšanas apstiprināti projekti par kopējo investīciju summu 355,1 miljons eiro, savukārt valsts piešķirtā nodokļu atlaide kopumā bijusi 79 miljonu eiro apmērā. Tāpat aplēsts, ka investīciju projektu rezultātā kopumā tiks radītas vairāk nekā 1200 jaunas darba vietas.

Starp atbalstītajiem projektiem ir tādi, kuru eksports pēc investīcijām dubultojies, sasniedzot pat 70% un 90%, savukārt izejvielas, atsevišķos gadījumos pat 80% apmērā, šie uzņēmumi lielākoties iepērk no vietējiem ražotājiem. Taču kopējais tautsaimniecības ieguvums aplēsts ievērojami plašāks - pēc investīciju projektu īstenošanas attīstās arī virkne blakus nozares, piemēram, izejvielu ražotāji, apkalpojošās nozares.