Kooperatīvs: Sausuma un karstuma ietekmē dārzeņu raža Latvijā vietām var sarukt pat uz pusi

Rīga, 18.jūn., LETA. Sausuma un karstuma ietekmē dārzeņu raža Latvijā atsevišķos laukos var sarukt līdz pat 50% apmērā salīdzinājumā ar plānoto ražas apmēru, kāds būtu bijis normālos laika apstākļos, aģentūrai LETA pastāstīja kooperatīva "Mūsmāju dārzeņu" vadītāja Edīte Strazdiņa.

"Nodrošinot barības vielas augiem, plānojam, cik daudz ražas gribam saņemt no hektāra zemes, plānojam augu biezību un, stādot dārzeņus uz lauka, rēķinām, cik liela raža ienāksies pie salīdzinoši normāliem apstākļiem. Aprēķinot to, kā augi ir pabaroti un apkopti, principā, tie ir zaudējumi šogad," sprieda Strazdiņa, paužot cerību, ka nesekos vēl viens ilgstoša sausuma mēnesis, kas situāciju uz laukiem padarītu dramatisku. Mitruma trūkst visā Latvijā, sevišķi Vidzemē un Pierīgā, kā arī Kurzemē, uzsvēra Strazdiņa.

Viņa piebilda, ka nokrišņi līdz šim jūnijā un jūlijā nav devuši zemei vēlamo veldzi, lai dārzeņi pietiekami atkoptos no piedzīvotā sausuma. "Ar tiem dažiem varbūt mazliet spēcīgākajiem lietiem, kas ir bijuši, nav pieticis, lai ūdens nokļūtu līdz sakņu sistēmai. Lai arī vietām augsnes virsējā daļa ir samitrināta, apkārt esošā sausuma dēļ ūdens ļoti ātri iztvaiko un augiem joprojām daudz par maz uzlijis lietus. Augsne ir salīdzinoši ļoti sausa, lauki nav pilnīgi iznīkuši, bet dārzeņi attīstās lēnām. Ir skaidrs, ka apmēram 30% un dažviet līdz pat 50% apmērā būs ražas zudumi salīdzinājumā ar plānoto ražas apmēru," sacīja kooperatīva vadītāja.

Strazdiņa piebilda, ka līdz šim izaugušie kāposti ir daudz trauslāki nekā tiem bija jābūt un dažviet sausuma dēļ tie draud pārsprāgt, ja gatavos neizdoties pietiekami ātri notirgot. Līdzīga situācija ir ar ziedkāpostiem, kuriem galviņas attīstījušās salīdzinoši mazas un līdz ar to kvalitāte ir zemāka. Lai arī jūlijā gandrīz visiem veikaliem bija jābūt pilniem ar vietējo preci, šogad tā nav. Veikalos gan ir pieejami vietējie burkāni un pašmāju jaunie kartupeļi, kuru raža ir zemāka, kā arī kāposti. Salīdzinoši pietiekamā apmērā ir zirņi un pupas, kas ir ātraudzīgi un kuriem raža padodas mazliet labāka nekā tas būtu gaidāms lietū. Tikmēr kabači un cukīni attīstījušies labi, jo liela daļa no laukiem, kuros tos audzē, ir aprīkoti ar laistīšanas iekārtām vai tiek stādīti uz melnās plēves, līdz ar to tos ir vieglāk pasargāt no sausuma. Ir arī dārzeņi, kuru trūkst.

Strazdiņa piebilda, ka papildus draudus rada tas, vai lēnāk sadīgušās kultūras, it īpaši burkāni, paspēs pietiekami attīstīties, iekams uznāks aukstums. "Ja rudenī ir slikti apstākļi, ātri iestājas aukstums, šo ražu var neiegūt vispār," viņa sacīja.

Strazdiņa arī norādīja, ka Latvijā nav tehnisku iespēju ilgstošā sausuma nodrošināt tik daudz ūdens, lai varētu laistīt laukus nepieciešamajā apmērā karstos laika apstākļos. "Tad ir jātaisa papildus ļoti spēcīgi dziļurbumi. Esošajiem dziļurbumiem, runājot par tādiem ūdensvadiem, kas ir tuvumā ciemiem un pilsētām, nekur nav iespējams pieslēgties vai tādā apmērā dabūt ūdeni, lai laukus laistītu," teica kooperatīva vadītāja.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka 2017.gadā "Mūsmāju dārzeņi" strādāja ar 4,102 miljonu eiro apgrozījumu un 285 276 eiro zaudējumiem.

Kooperatīvs "Mūsmāju dārzeņi" reģistrēts 2006.gadā un apvieno SIA "Dimdiņi Agro", SIA "Sigro", kā arī zemnieku saimniecības "Galiņi", "Bračas", "Dārzi", "Zūmaņi", "Sīļi", "Sviķi", "Īskāji", "Kliblapsas" un Artūru Kimu.