"Aldaris": Latvijas patērētāji kļūst arvien lojālāki vietējiem ražotājiem

Rīga, 19.apr., LETA. Lai gan Latvijas iedzīvotājiem patīk eksperimentēt ar alus garšām, tie kļūst arvien lojālāki vietējiem ražotājiem, intervijā aģentūrai LETA norādīja "Aldaris" valdes locekle Sigita Ozola.

Viņa sacīja, lai gan alkohola patēriņš Baltijā kopumā samazinās un cilvēki pievēršas veselīgākam dzīvesveidam, tāpat mainās iepirkšanās paradumi - cilvēki izvēlas, iespējams, dārgākas preces, bet mazākā daudzumā, kā arī eksperimentē ar garšu, produktiem, tādējādi izzinot tirgu. "Tas atspoguļojas arī alus izvēlē. Esam novērojuši, ka cilvēki labprāt izvēlas "premium" tipa nišas alu, iegādājoties to nelielā daudzumā - garšas baudīšanai," stāstīja Ozola.

Latvijā ir trīs lielie alus nozares spēlētāji un daudz mazo alus darītavu, kuras vērtības ziņā kopumā aizņem ievērojamu tirgus daļu - ap 20%. Pēc "Aldaris" vadītājas teiktā, mazo alus darītavu panākumu atslēga meklējama kā cilvēku vēlmē eksperimentēt, tā lojalitātē vietējiem ražotājiem. "Latvijas patērētāji kļūst arvien lojālāki vietējiem ražotājiem. Iedzīvotājiem ir svarīgi zināt, ka attiecīgais produkts ir nācis no mūsu laukiem, mūsu pašu rokām radīts. Domāju, ka šī tendence saglabāsies," uzsvēra Ozola un piebilda, ka mazo alus darītavu izaugsme ir arī dzinulis lielajiem uzņēmumiem turpināt attīstīties.

Tāpat viņa atzīmēja, ka ir mainījusies iedzīvotāju domāšana un cena lielākoties vairs nav noteicošais alus izvēles faktors. Būtisks ir arī produkta sastāvs un kvalitāte. "Cenas nozīmi alus izvēlē ietekmē arī gadalaiki. Piemēram, vasarā, kas ir noteikti labākais alus pārdošanas laiks, lielākie pārdošanas apjomi tiek plānoti ap Līgo svētkiem. Šajā periodā cilvēki lielākoties iegādājas multipakas, un multipakas ir salīdzinoši lētākas. Taču jāatzīmē, ka šī tendence beidzas līdz ar vasaru - pēc vasaras cilvēki aktīvi iegādājas jaunumus, testē jaunas garšas, un cenai vairs nav tik lielas nozīmes," skaidroja "Aldaris" valdes locekle.

Sīvākā konkurence Latvijā šobrīd ir "mainstream" jeb vidējās klases segmentā, jo ir daudz tirgus spēlētāju un šis joprojām ir pieprasītākais un populārākais alus segments Latvijas iedzīvotāju starpā. Taču attīstās arī eksperimentālo un inovatīvo alus veidu segments. Ozola sacīja, lai gan ir grūti prognozēt, kā tieši situācija attīstīsies nākotnē, bet, visticamāk, abi šie segmenti nezaudēs savas pozīcijas un savu pircēju.

"Aldaris" valdes locekle arī norādīja, ka pagaidām ir grūti izvērtēt, kā mainīsies tirgus pēc izmaiņām noteikumos, kas nosaka, kāda tilpuma PET pudelēs var pildīt noteikta stipruma alu, taču tāpat viņa sacīja, ka skārdeņu segments varētu būt industrijas nākotne. "Tas attīstās visā pasaulē, un tas ir saistīts ar vairākiem faktoriem. Pirmkārt, alus skārdenē saglabā savas garšas īpašības labāk nekā jebkādā citā iepakojumā, jo uz to ir minimāla gaismas un gaisa ietekme. Otrkārt, skārdenes tiek ražotas no videi salīdzinoši draudzīga materiāla, kā arī tās ir pārstrādājamas vairākas reizes, materiālam nezaudējot kvalitāti. Tāpat skārdenes ir daudz ērtāk pārvietojamas un transportējamas, kas neapšaubāmi ir priekšrocība gan ražotājam, gan patērētājam," klāstīja Ozola.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka 2016.gadā "Aldaris" strādāja ar 25,857 miljonu eiro apgrozījumu un 3,178 eiro zaudējumiem.

"Aldaris" ir Dānijas alus ražotāja "Carlsberg" grupas uzņēmums. "Carlsberg" kontrolē uzņēmumu "Baltic Beverages Holding". "Aldaris" nodarbina apmēram 200 darbinieku.