Arī "Sadales tīkls" vērsīsies policijā saistībā ar aizdomām par krāpniecību ar OIK atļaujām

Rīga, 18.okt., LETA. Arī AS "Sadales tīkls" vērsīsies Valsts policijā saistībā ar aizdomām, ka vairāki uzņēmumu varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, aģentūrai LETA pavēstīja "Sadales tīkla" pārstāve Renāte Meļķe.

Uzņēmums lūgs likumsargus izvērtēt, vai process bijis atbilstošs normatīvo aktu prasībām, kā arī iesaistīto personu rīcību.

"Šobrīd "Sadales tīkls" aktīvi sadarbojas ar Ekonomikas ministriju, veicot pārbaudes koģenerācijas stacijās. Tāpat darbu turpina "Sadales tīkla" izveidotā izmeklēšanas komisija," pauda Meļķe.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija jau iesniegusi pieteikumu Valsts policijā par "Sadales tīkla" un SIA "Rīgas enerģija" rīcību saistībā ar iespējamu krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.

Saskaņā ar izsniegto atļauju "Rīgas enerģijai" līdz šā gada 5.oktobrim bija jāsāk elektroenerģijas ražošana koģenerācijā. Lai pārliecinātos, ka stacija sākusi ražošanu, jābūt sistēmas operatora, "Sadales tīkla", parakstītam aktam par elektrostacijas atzīšanu kā derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļaujai par elektrostacijas pieslēgšanu sistēmai uz pārbaudes laiku ne mazāku kā 72 stundas.

Tomēr "TV3" raidījuma "Nekā Personīga" filmēšanas laikā uzņēmuma "Rīgas enerģija" teritorijā netika konstatēta elektroenerģijas ražošana.

Tāpat vēstīts, ka TV3 raidījums "Nekā Personīga" atklāja vairākus uzņēmumus, kuri nav laikā pabeiguši projektus, bet licences saglabājuši, "Sadales tīkla" testā padodot jaudu no pārvietojama ģeneratora. Ja šie uzņēmumi sāks darbu un izmantos iespēju elektrību tirgot par paaugstināto cenu, patērētājiem tas izmaksās līdz 100 miljoniem eiro obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumos nākamajos desmit gados.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) žurnālistus informēja, ka pārbaudes šīs nedēļas laikā tiks veiktas uzņēmumos "Kriozes", Saldus pagasts, Saldus novads (SIA "Briedis būve"), Cesvaines iela 18B, Madona, Madonas novads (SIA "Madonas Eko"), Cecīļu iela 12, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA "Tektus"), Cecīļu iela 16, Ieriķi, Drabešu pagasts, Amatas novads (SIA "M parks"), Valkas iela 1A, Strenči, Strenču novads (SIA "E Strenči"), SIA "Elektro rīdzene" (Ezera iela 6 , Rīdzene, Vaives pagasts, Cēsu novads), Tirgus iela 6, Seda, Strenču novads (SIA "E Seda"), kā arī Vestienas iela 2, Rīga (SIA "Rīgas enerģija").

Ekonomikas ministrs pieļauj, ka, pēc visa spriežot, šie uzņēmumi nav sākuši elektroenerģijas ražošanu. "Ir skaidrs, ka šī nav nekāda veida ražošanas uzsākšana. Ja tiek izīrēts konteiners un atvests pļavā, bet šis konteiners bijis vairākās citās pļavās, to nevar kvalificēt kā ražošanas uzsākšanu," pauda Ašeradens.

Savukārt situācija ar uzņēmumu "Rīgas enerģija", pēc viņa teiktā, ir daudz smagāka. "Atšķirībā no situācijas ar iepriekš minētajiem uzņēmumiem, šeit tika atvests dīzeļģenerators, kas pieslēgts sistēmai un nosaukts par darbojošos staciju. (..) Skaidrs, ka tam nav nekāda sakara ar objekta nodošanu ekspluatācijā," atzina ministrs

Kā liecina SIA "Firmas.lv" informācija, "Rīgas enerģija" reģistrēta 1999.gadā. Tās pamatkapitāls ir 2800 eiro. Kompānija pastarpināti pieder vairākām privātpersonām - Ievai Jakobijai, Līgai Šaplakai, Pēterim Dzirkalam, kā arī Monai Martinsonei un Mārcim Martinsonam.

"Rīgas enerģijas" apgrozījums 2016.gadā bija 24 250 eiro, bet zaudējumi - 375 878 eiro.