"Latvijas Vēstneša" apgrozījums pērn samazinājās par 6,5%

Rīga, 25.maijs, LETA. Pērn valsts oficiālā izdevuma VSIA "Latvijas Vēstnesis" apgrozījums samazinājās par 6,5% un bija 1,779 miljoni eiro, savukārt pretēji peļņai gadu iepriekš tā cieta zaudējumus 17 458 eiro apmērā, liecina informācija "Firmas.lv".

Vadības ziņojumā teikts, ka, atbilstoši Satversmes 90.pantam, uzņēmuma politika vērsta uz pamatfunkciju īstenošanu un tā ir pretēja komercdarbības galvenajam principam - peļņas gūšanai.

"Latvijas Vēstneša" valde jau ir vērsusi Tieslietu ministrijas uzmanību uz faktu, ka pēdējo piecu gadu laikā ik gadu samazinājušies izdevuma ieņēmumi no maksas par oficiālo paziņojumu publikācijām. Tas tiek skaidrots ar iesniedzēju apmaksāto oficiālo paziņojumu skaita sarukumu, kā arī oficiālo paziņojumu publicēšanas maksas samazinājumu par 40%, stājoties spēkā Ministru kabineta (MK) 2013.gada noteikumiem par oficiālajām publikācijām.

Atbilstoši ziņojumam, mēneša vidējais ieņēmumu apjoms no maksas oficiālajiem paziņojumiem samazinājās no 148 000 pagājušā gada sākumā līdz 128 000 2016.gada beigās. Oficiālo paziņojumu ieņēmumu kritumu galvenokārt izraisīja divu oficiālo paziņojumu grupu maksas paziņojumu skaita samazināšanās - izsoļu paziņojumu skaita sarukums, kas samazinājās par 11,5%, Komercreģistra ierakstu publikāciju samazināšanās, piedzīvojot kritumu par 3%, kā arī viena paziņojuma vidējā teksta apjoma samazināšanās oficiālo paziņojumu grupā "Izsoles", kur, atkarībā no teksta apjoma, paziņojuma cena svārstās no 28 eiro līdz 299 eiro. Šīs oficiālo paziņojumu grupas ģenerē 69,5% no "Latvijas Vēstneša" ieņēmumiem un jebkura skaita vai apjoma izmaiņas šajās grupās būtiski ietekmē izdevuma ieņēmumus.

Aizvadītajā gadā uzņēmums darbojās atbilstoši savai attīstības stratēģijai 2016.-2018.gadam. Darbības mērķi un aktivitātes bija vērsti, lai panāktu, ka piektdaļa jeb 280 000 no kopējā Latvijas interneta lietotāju skaita izmantotu "Latvijas Vēstneša" pakalpojumus. Izdevuma sniegtos informatīvos pakalpojumus 2016.gadā vidēji izmantoja 293 000 Latvijas interneta lietotāji mēnesī jeb par 26,8% vairāk nekā 2015.gadā.

Ziņojumā norādīts, ka iepriekšminētā mērķa sasniegšanai uzņēmums rīkoja divas izbraukumu tikšanās ar pašvaldību pārstāvjiem, lai ieinteresētu pašvaldības ievietot saistošo noteikumu un citu pašvaldību tiesību aktu oficiālās publikācijas "Latvijas Vēstneša" interneta vietnē "vestnesis.lv". Izbraukumu laikā Cēsīs un Talsos kopumā tika uzrunātas 15 pašvaldības.

Tāpat divas oficiālā izdevuma interneta vietņu "vestnesis.lv" un "likumi.lv" prezentācijas pašvaldību pārstāvjiem pērn tika sniegtas Valsts administrācijas skolā un Būvniecības valsts kontroles birojā. Iespēju izvēlēties pašvaldību oficiālo publikācijas vietu patlaban nosaka likums "Par pašvaldībām". Sākot ar 2017.gadu Talsu novada pašvaldība ir izvēlējusies "Latvijas Vēstnesi" par oficiālo publikāciju vietu.

"Latvijas vēstneša" vadība informē, ka pagājušā gada otrajā ceturksnī tika publiskota oficiālā izdevuma portāla "vestnesis.lv" jaunā versija ar pilnveidotu meklēšanas funkciju un mobilajām ierīcēm pielāgotu vidi un navigācijas iespējām, padarot lietotājiem ērti atrodamas un lietojamas oficiālo paziņojumu publikācijas.

Pērn tika uzlabota arī vortāla "likumi.lv" funkcionalitāte, pilnveidojot tiesību aktu pases, iekļaujot tajās saites, kuras iespējams atlasīt pēc dokumentu veida, datuma un tēmas. Tāpat tika iekļautas saites uz tulkojumiem un norādēm uz vēsturisko oficiālo publikāciju avotiem, kā arī pilnveidotas personalizēšanas iespējas.

Ziņojumā sacīts, ka 2016.gadā "Latvijas Vēstnesī" tika publicēti un sistematizēti 3619 dokumenti un 134 511 oficiālie paziņojumi.

Tāpat "Latvijas Vēstneša" grāmatu apgādā pagājušajā gadā izdoti seši jauni izdevumi - Latvijas valsts Satversmes ievads deviņās valodās, Māra Onževa darbs "Tiesību normu laka aspekti tiesiskā un demokrātiskā valstī", Civillikuma 11.izdevums, Krimināllikuma visu redakciju apkopojums, kā arī autoru kolektīvu grāmatas "Parlamentārā izmeklēšana Latvijas Republikā: parlaments, parlamentārā kontrole" un "Parlamentārā izmeklēšana Latvijas Republikā: Saeimas izmeklēšanas komisiju gala ziņojumi, viedokļi, liecības".

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma pārejas noteikumiem, pērn tika plānota "Latvijas Vēstneša" reorganizācija, pārveidojot to par valsts aģentūru un paredzot finansējumu valsts noteikto funkciju realizācijai no 2017.gada. Tomēr aizvadītā gada augustā Ministru kabinets (MK) nolēma atlikt izdevuma pārveidi par valsts aģentūru līdz turpmākam MK lēmumam.

Atbilstoši ziņojumam, ņemot vērā ieņēmumu krituma dinamiku, "Latvijas Vēstneša" ieņēmumi 2017.gadā tiek prognozēti 1,621 miljonu eiro apmērā jeb par 10,4% mazāk nekā pērn. Turpretī izdevuma izmaksas 2017.gadā tiek prognozētas 1,881 miljonu eiro apmērā jeb par 2,3% vairāk nekā 2016.gadā

"Latvijas Vēstneša" vadība 2017.gadu prognozē beigt ar zaudējumiem 260 180 eiro apmērā, kurus plāno segt no izdevuma rīcībā esošajām rezervēm. Tāpat "Latvijas Vēstneša" vadība 2017.gadā plāno veikt ārējo funkciju auditu ar mērķi rast rezerves funkciju izpildes efektivitātes kāpināšanai.

Ziņojumā norādīts, ka 2017.gadā un turpmākajos gados izdevuma vadība paredz paziņojumu skaita samazināšanos, kā rezultātā "Latvijas Vēstneša" ieņēmumi nesegs tā izmaksas. Vienlaikus nākamo trīs gadu laikā izdevuma izmaksas, kas netiek finansētas ar kārtējiem ieņēmumiem, plānots segt no "Latvijas Vēstneša" rezervēm.

Tāpat Saeima ir pieņēmusi grozījumus Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma pārejas noteikumos, paredzot, ka, līdz valsts aģentūras "Latvijas Vēstnesis" izveidošanai, tās uzdevumu izpildi nodrošina VSIA "Latvijas Vēstnesis". MK, nosakot valsts aģentūras "Latvijas Vēstnesis" izveidošanas termiņu, pieņem lēmumu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā noteikto uzdevumu izpildei.

"Latvijas Vēstnesis" 2015.gadā strādāja ar 1,903 miljonu eiro apgrozījumu un peļņu 82 720 eiro apmērā.

VSIA "Latvijas Vēstnesis" reģistrēta 1993.gadā ar pamatkapitālu 711 435 eiro. Uzņēmumu pārvalde Tieslietu ministrija.