Ienākt
Autors: LETA

Kirkups: Ja "Transņeft" pārtrauks naftas produktu eksportu caur Baltijas ostām, "LatRosTrans" nebūs dzīvotspējīgs

Rīga, 7.apr., LETA. Ja "LatRosTrans" līdzīpašnieks Krievijas "Transņeft" pārtrauks naftas produktu eksportu caur Baltijas ostām, "LatRosTrans" vairs nebūs dzīvotspējīgs, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

Viņš pastāstīja, ka "LatRosTrans" 2016.gadā piedzīvoja būtisku transportēšanas apmēru kritumu - no 4,7 miljoniem tonnu naftas produktu 2015.gadā līdz 3,6 miljoniem tonnu pērn. Uzņēmums ir strādājis ar nelielu peļņu, samazinot izdevumus, kas pašreizējos apstākļos uzskatāms par panākumu

"Mēs ceram, ka 2017.gadā darbības apmēri nedaudz pieaugs, lai gan tas ir atkarīgs no daudzām lietām, kuras neatrodas mūsu kontrolē. Mēs, protams, apsveram naftas vada citādu izmantošanu, piemēram, gāzes transportēšanai, bet pagaidām šajā ziņā nevaram pavēstīt neko konkrētu. Pašlaik lielākais jautājums ir par tiesas prāvu ar Baltkrievijas uzņēmumu "Polocktransneft Družba" pret "LatRosTrans" par tehnoloģisko naftu naftas vadā Polocka-Ventspils. Augstākā tiesa šo prasību ir nosūtījusi izskatīšanai atpakaļ uz Latgales apgabaltiesu. Negatīvs tiesvedības iznākums ir liels drauds uzņēmumam," klāstīja Kirkups.

"LatRosTrans" līdzīpašnieks "Transņeft" paziņojis, ka līdz 2018.gadam pārtrauks naftas produktu eksportu caur Baltijas valstu ostām. Pēc Kirkupa teiktā, ja tas notiks, "LatRosTrans" vairs nebūs dzīvotspējīgs.

"Mēs visi zinām, ka jau kopš divtūkstošo gadu sākuma Krievija ir pasludinājusi, ka tās mērķis ir eksportēt naftas produktus caur pašu ostām. Tas ir bijis ļoti redzams drauds mūsu biznesam jau gadiem. Tomēr mēs joprojām strādājam. Mēs esam pārliecināti, ka pašlaik piedāvājam eksporta koridoru ar viskonkurētspējīgākajām cenām. Tajā dienā, kad mēs nebūsim konkurētspējīgi, ģeopolitiskie iemesli uzvarēs. Tādēļ mums šī konkurētspēja ir jāsaglabā, lai, vadoties pēc loģiskiem apsvērumiem, mēs būtu labākais eksporta koridors," sacīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs.

Taujāts, vai kompānijai ir plāns B, viņš atzina, ka jautājums ir par to, ko iesākt ar naftas vadu, ja nav naftas. "Tas prasa diezgan sarežģītu risinājumu. Potenciāli vadu var izmantot arī gāzes transportēšanai. Mēs ļoti labi zinām, ka Latvijā ir reģioni bez gāzes apgādes. Taču, tad ir vajadzīga arī gāzes sadales infrastruktūra. Vienlaikus, cik zinu, tad gāzes projektiem ir pieejami arī Eiropas Savienības fondi. Tāpat potenciāli naftu var nogādāt Ventspilī un tad caur naftas vadu uz Baltkrieviju. Tomēr šāds risinājums prasītu lielas investīcijas - mēs runājam par, iespējams, 100 miljoniem eiro, jo visa naftas vada garumā būtu jāmaina sūkņi, vads jāpiepilda ar naftu un jāatrod naftas pircējs vada otrā galā. Līdz ar to šis nav vienkāršs risinājums, bet šāda iespēja pastāv," skaidroja Kirkups.

Tāpat sarunas notiek ar "Orlen" Polijā par to, ka dīzeļdegvielu eksportam uz Ventspili var nogādāt arī pa naftas vadu, nevis tikai vest pa dzelzceļu. "Taču man jāatzīst, ka par to mēs runājam vismaz septiņus gadus, ja ne vēl ilgāk. Šis lielā mērā ir politisks jautājums, jo te ir iesaistīta arī Lietuvas valdība un Lietuvas Dzelzceļš, kuri, protams, vēlas, lai tiktu izmantotas arī Lietuvas ostas. Finansiāli dīzeļdegvielas eksportēšana pa naftas vadu uz Ventspili, bez šaubām, ir labākais risinājums, bet mēs nevaram ietekmēt citu uzņēmumu un citu valstu valdību lēmumus," klāstīja uzņēmuma padomes priekšsēdētājs.

"Līdz ar to mēs redzam mazas iespējas arī citādam naftas vada izmantojumam," piebilda Kirkups.

Pēc "firmas.lv" datiem, 66% "LatRosTrans" kapitāldaļu pieder AS "Ventspils nafta", bet 34% - Krievijas uzņēmumam "AK Transņefteprodukt".