Ienākt
Autors: LETA

Druķis: BVKB neizslēdz iespēju vērsties tiesībsargājošās iestādēs par pārkāpumiem "Prisma" veikala Pļavniekos būvniecībā

Rīga, 28.nov., LETA. Patlaban vēl turpinās "Prisma Deglava" lielveikala Pļavniekos būvniecības procesā pieļauto pārkāpumu izvērtēšana un nepieciešamības gadījumā Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pieļauj arī iespēju vērsties tiesībsargājošās iestādēs, aģentūrai LETA sacīja BVKB vadītājs Pēteris Druķis.

"Kamēr vēl nav pabeigta visa izvērtēšana, to nevar pateikt, taču tāda iespēja pastāv. Daudz kas būs atkarīgs arī no tā, kādus lēmumus pieņems būvspeciālistu sertifikācijas organizācijas - Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) un Latvijas Arhitektu savienība (LAS)," sacīja Druķis.

BVKB vadītājs norādīja, ka birojs jau ir informējis gan LBS, gan LAS un lūdzis abas organizācijas izvērtēt projektā iesaistīto būvinženieru un arhitektu pārkāpumus.

"Patlaban BVKB ir devis norādījumus, kādas darbības ir nepieciešamas, lai novērstu bīstamību un varētu atjaunot šīs ēkas ekspluatāciju. Veicot būvdarbus likumā paredzētajā kārtībā, bīstamo situāciju ēkā var novērst," skaidroja Druķis.

Taujāts, vai BVKB plāno iesniegt LBS ekspertīzes rezultātus, Druķis norādīja, ka likums neparedz BVKB ekspertīzes funkcijas un birojs tādu nav veicis. "Ja LBS savu sertificēto būvspeciālistu izvērtēšanai ir nepieciešama ekspertīze, tad LBS šādu ekspertīzi var pasūtīt," sacīja Druķis.

BVKB vadītājs arī piebilda, ka šī veikala būvniecības laikā divas reizes ir mainīts tehniskais projekts, bet abi mainītie projekti nav saskaņoti būvvaldē. Jautāts, kas veicis šīs izmaiņas - arhitekts, projektētājs vai kāds cits, Druķis norādīja, ka patlaban to nekomentēs.

Šī veikala būvprojekta autors, būvprojektēšanas uzņēmuma SIA "LVCT" līdzīpašnieks un galvenais būvinženieris Tālivaldis Vēsmiņš aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka bīstamības dēļ slēgtā "Prisma" lielveikala Pļavniekos griestu pārseguma paneļu nestspēju varēja atjaunot mēneša laikā ar papildu stiegrojuma ievietošanu.

"Jau vasarā iesniedzām priekšlikumu, kā atjaunot un nodrošināt paneļu galu nestspēju. To varēja izdarīt, paneļu gala dobumos ievietojot papildu armatūras stiegrojumu. Tas būtu izdarāms mēneša laikā un neprasītu pārāk lielus izdevumus," sacīja Vēsmiņš, piebilstot, ka būvobjekta tehniskā projekta autori nekad neprojektē pārseguma paneļus un sijas, to dara dzelzsbetona konstrukciju ražotājs, šajā gadījumā - SIA "Consolis Latvija".

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka LBS ir nepieciešams ekspertīzes slēdziens par bīstamības dēļ slēgto "Prisma" lielveikalu Pļavniekos, lai LBS varētu izvērtēt projektā iesaistīto būvinženieru kompetenci un atbildības pakāpi. "Patlaban no BVKB esam saņēmuši tikai informāciju par četriem būvinženieriem, kuri bija iesaistīti projektā. Mums trūkst paša galvenā - ēkas ekspertīzes slēdziena. Tas ir pamats, lai varētu konstatēt pieļautās kļūdas un lemt par atbildību," sacīja LBS valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, piebilstot, ka LBS rakstiski ir lūgusi BVKB ekspertīzes slēdzienu, taču pagaidām atbilde nav saņemta.

Jautāts, par kurām iesaistītajām personām LBS ir saņēmusi informāciju, Straume sacīja, ka tie ir projekta autoruzraugs Māris Bērziņš, būvprojekta grupas vadītājs Tālivaldis Vēsmiņš, būvuzraugs Ansis Tūls un būvdarbu vadītājs Sergejs Periņeca. "Tiklīdz saņemsim ekspertīzes slēdzienu, uzreiz lemsim par šo cilvēku atbildības pakāpi," norādīja LBS vadītājs.

Straume piebilda, ka lielas problēmas rada tas, ka būvniecības normatīvajos aktos ir neskaidri un vispārīgi definēta procesā iesaistīto atbildība - nav skaidri pateikts, par ko atbild projektētājs, par ko - būvuzraugs, par ko - arhitekts, par ko - būvdarbu vadītājs. Tāpat nav definēta projekta pasūtītāja atbildības pakāpe. "Jau tagad varu pateikt, ka būvinženieru atbildības izvērtēšana būs ļoti ilga un grūta - tieši šo likumdošanas nepilnību dēļ. Jau tagad skaidrs, ka katrs ar savu juristu palīdzību centīsies pierādīt, ka viņa atbildība ir tāda un tāda, bet kas cits nav šī cilvēka atbildība," viņš teica.

LBS vadītājs piebilda, ka šajā projektā problēma ir tā, ka tas vairākkārt ir mainīts, tāpat ir mainījušies iesaistītie būvinženieri. "Nav pat informācijas par to, vai projekta izmaiņas ir akceptētas būvvaldē. To varēsim noskaidrot tikai tad, kad saņemsim ekspertīzes slēdzienu," sacīja Straume.

BVKB Ekspertīžu nodaļas vadītājs Vadims Goremikins aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka brīdī, kad bija gatavs veikala ēkas karkass, tika veiktas izmaiņas jumta konstrukcijā, ēkai izveidojot jumtu, kura slodze pārsniedza ēkas pieļaujamo normu. Goremikins piebilda, ka par šādu izmaiņu apstiprināšanu, apliecinot to ar savu parakstu, atbildīgs ir arhitekts.

Kā ziņots, LTV7 raidījums "Ļičnoje delo", atsaucoties uz BVKB sniegto informāciju, vēstīja, ka šovasar lielveikala "Prisma Deglava" Rīgā, Saharova ielā 30, evakuācijas iemesls bija tas, ka sāka iebrukt piecas pārseguma betona plāksnes, kas katra svēra četras tonnas.

Biroja speciālisti secinājuši, ka pārkāpumi pieļauti visos ēkas būvniecības posmos, sākot ar ēkas projektēšanu un beidzot ar tās būvēšanu. BVKB izmeklēja notikušo pēc ēkas īpašnieka, uzņēmuma "Aivii centrs" aicinājuma. Pārbaude atklāja, ka Rīgas būvvaldē iesniegtais ēkas projekts un projekts, kas tika apstiprināts, būtiski atšķiras, turklāt uzcelts vēl pavisam kas cits. "Bija sākotnējais projekts. Bija detalizācijas projekts, bet būvēja vēl kaut kā citādāk," raidījumam stāstīja Goremikins.

Visi dokumenti par lielveikala ēku Saharova ielā 30 bija noformēti pareizi, apstiprināti ar projektētāju un būvinženieru parakstiem, informēja raidījums.

Veikala evakuācija notika šogad 3.jūnijā, kad tika pamanītas izmaiņas lielveikala "Prisma Deglava" konstruktīvajos elementos. Pēc tam veikals tika slēgts.

Ziņots arī, ka "Prisma Latvija" pirms termiņa lauza telpu nomas līgumu veikalam "Prisma Deglava" Andreja Saharova ielā. Telpu nomas līguma laušanas iemesls ir BVKB lēmums, ka kopš šā gada jūnija ēku daļēji nav atļauts izmantot komercdarbības veikšanai.

Tirdzniecības centra ēku Andreja Saharova ielā 30 pirms četriem gadiem būvēja SIA "Castor Construction", ēka nodota ekspluatācijā 2012.gada oktobrī. "Castor Construction" īpašnieki ir Jānis Milzarājs (33,33%) un Somijas pilsoņi Kimmo Kalevi Ruokomaki (33,33%) un Risto Mati Sakari Hieka (33,33%), liecina "Firmas.lv" informācija.