papildināta - "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" lūdz piešķirt valdības garantijas bankas kredīta nodrošināšanai

(Pievienota 4.-6.rindkopa.)

Rīga, 25.okt., LETA. AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) lūdz piešķirt valdības garantijas bankas kredīta nodrošināšanai, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

DLRR paziņojumā biržai informē, ka vienošanās ar AS "Swedbank" attiecībā uz kredītlīgumiem, kuru darbības termiņš beidzas šogad, un iespējamo saistību nepildīšanu (defoltu) pret banku nav panākta.

Bankas atteikums saistīts ar rūpnīcas finanšu situāciju un bankas pārliecības par pasūtījumu apjoma palielināšanos trūkumu.

DLRR paziņojumā biržai nav sniegusi informāciju, cik liels ir uzņēmuma parāds bankai. Arī "Swedbank" pārstāve Kristīne Jakubovska aģentūrai LETA sacīja, ka "Swedbank" konkrētu klientu situāciju komentēt nevar. "Taču banka vienmēr ir gatava strādāt pie risinājumiem un arī šobrīd kopīgi ar klientu pie tiem strādā," sacīja bankas pārstāve.

Atbilstoši "Firmas.lv" datiem DLRR par labu "Swedbank" reģistrējis komercķīlu ar nodrošinātā prasījuma maksimālo summu 20,27 miljoni eiro. Komercķīla nodrošina vairākus 2011.gadā slēgtus aizdevuma līgumus, 2011.gadā slēgtu kredītlīnijas līgumu, 2012.gadā slēgtu garantijas līgumu un 2013.gadā slēgtu aizdevuma līgumu.

Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka 2013.gada jūlijā DLLR noslēdza aizdevuma līgumu ar "Swedbank" par 4,4 miljonu eiro kredītlimita piešķiršanu tehnoloģisko iekārtu iegādei Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras projekta gaitā. Šī aizdevuma termiņš toreiz bija noteikts 2015.gada augusts.

DLRR paziņojumā biržai informē, ka, lai glābtu uzņēmumu, kopš 2015.gada janvāra no darba DLRR tikuši atlaisti 432 darbinieki jeb 45% no kopējā darbinieku skaita.

DLRR skaidro, ka sarežģītā politiskā situācija attiecībās starp Krieviju un Eiropas Savienību (ES) uzņēmumu noveda pie Krievijas tirgus pasūtījumu apjoma krasas samazināšanās.

Pēdējā plaša mēroga DLRR ražošanas modernizācija, kuras mērķis bija pārorientācija uz Eiropas tirgu, laika ziņā sakrita ar starptautisko attiecību krīzi, kas saistīta ar Krievijas un ES saspringtajām attiecībām. Politiskā krīze skāra rūpnīcu sarežģītā brīdī, kad prāvi līdzekļi tika investēti iekārtās, taču tās vēl nesasniedza pilnu jaudu, skaidrots paziņojumā.

"Turklāt ar visām uzņēmuma iespējām ražot tramvajus, elektrovilcienus un citu sliežu transportu tam nav iespējas piedalīties starptautiskajos konkursos pieredzes trūkuma dēļ. Uzņēmuma vienīgā pieredzes gūšanas iespēja ir saņemt pirmos pasūtījumus no pašvaldībām un valsts uzņēmumiem savā valstī," teikts DLRR paziņojumā.

Uzņēmums skaidro, ka par DLRR iespēju apliecinājumu kalpo tas, ka tika veiksmīgi pabeigts dīzeļvilcienu modernizācijas projekts uzņēmumam "Pasažieru vilciens", kura rezultātā tika radīts moderns vilciens.

LETA jau ziņoja, ka DLRR šī gada pirmajā pusgadā strādājusi ar 6,17 miljonu eiro apgrozījumu un cietusi 1,46 miljonu eiro zaudējumus.

Uzņēmuma apgrozījums samazinājies par 1% attiecībā pret 2015.gada sešu mēnešu apgrozījumu, savukārt uzņēmuma zaudējumi pērn pirmajā pusgadā bija 1,33 miljoni eiro.

Pirmajā pusgadā DLRR koncerns eksportēja savu produkciju uz astoņām valstīm, kopējais eksporta apjoms bija 4,5 miljoni eiro (2016.gada sešos mēnešos - 4,7 miljoni eiro). Galvenie eksporta virzieni 2016.gada sešos mēnešos bija ES valstis Igaunija, Polija un Lietuva, kā arī trešās valstis - Krievija, Baltkrievija, Uzbekistāna.

Otrajā ceturksnī pasūtītājam AS "Pasažieru vilciens" tika nodoti pirmie trīs vilcieni DR1. Pasūtītājs piemēroja naudas sodu 10% apmērā par modernizācijas projekta realizācijas termiņu neievērošanu, kas DLRR radīja zaudējumus.

DLRR koncerna konsolidētais neto apgrozījums pērn bija 19,2 miljoni eiro un tas ir 4% samazinājums attiecībā pret 2014.gada apgrozījumu, teikts DLRR revidētajā konsolidētajā finanšu pārskatā, kas iesniegts biržai "Nasdaq Riga".

DLRR koncerns 2015.gadā cietis 2,5 miljonu eiro zaudējumus, kas ir vairāk nekā divas reizes lielāki nekā 2014.gadā ciestie 1,1 miljona eiro zaudējumi.

DLRR lielākais akcionārs ar 47,97% akciju ir Igaunijas AS "Skinest Rail", 25,27% akciju pieder Igaunijas AS "Spacecom", 15,37% - Igaunijas "LLC Lokomotiiv Investeeringuud", bet pārējiem akcionāriem - 11,39%.