Skolu ēdinātājs Igaunijā: Ēdināšanas nosacījumu regulējums Igaunijā ir piezemētāks un vienkāršāks

Rīga, 25.janv., LETA. Ēdināšanas nosacījumu regulējums Igaunijā ir salīdzinoši piezemētāks un vienkāršāks, aģentūrai LETA stāsta Latvijā un Igaunijā strādājošā ēdnīcu tīkla "Daily" īpašnieces SIA "Baltic Restaurants Latvia" valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars. Viņš norāda, ka Igaunijas skolu ēdināšanas nosacījumu regulējums nosaka tikai uzturam nepieciešamo kaloritāti un uzturvērtību. Regulējuma ieviešanā ir svarīgs gala rezultāts - kā prasīto nodrošina. "Igaunijā diezgan bieži pusdienās ir, piemēram, tikai zupa un saldais ēdiens vai zupa un salāti. Mēs jau ikdienā arī reti kad ēdam trīs ēdienus, jādomā par uzturvērtību, nevis primāri par ēdienu skaitu dienā vai iekļaujamiem produktiem." Daudz lielāka loma šajā procesā Igaunijā ir gan pašvaldībai, gan skolai - gan vieni, gan otri var ietekmēt ēdināšanas nosacījumus skolā vai bērnudārzā, stāsta Kaugars. Ēdināšanas nosacījumu regulējuma pieeja Igaunijā ir piezemētāka un vienkāršāka, bet tas ir saistīts arī finansējumu, atzīst Kaugars. Proti, Igaunijā gan bērnudārzā, gan skolā līdz 12.klasei ēdināšana tiek nodrošināta ar valsts līdzfinansējumu, bet vecākiem, ja arī ir jāpiemaksā, tad tie ir daži desmiti centu. Bieži starpību starp valsts finansējumu un patiesajām ēdināšanas izmaksām sedz pašvaldība, atzīmē Kaugars. Ir skolas, kas izvēlas, piemēram, bioloģiskos produktus iekļaut ēdienkartē, bet tad tas ir skolas un/vai pašvaldības lēmums, ka par to īpaši tiek piemaksāts vai nu no vecāku, vai pašvaldības kabatas. Jau vēstīts, ka lielākajai daļai skolu ēdinātāju ikdiena Latvijā pēc Veselības ministrijas (VM) grozījumu Ministru kabineta noteikumos Nr.172 stāšanās spēkā šogad izvērsusies haotiski. Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāve Ilona Dreimane skaidroja, ka haoss ikdienas darbā skolu ēdinātājiem galvenokārt ir tāpēc, ka ēdinātājiem uzreiz neizdodas pielāgoties jaunajai situācijai. Tāpat haosu ikdienā rada arī šo grozījumu interpretācija. Kā ziņots, ar 1.janvāri stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas aizliedz izglītības iestādēs ēdinātājiem iepirkt tādus produktus, kuru sastāvā ir tādas pārtikas piedevas kā konservanti, krāsvielas, saldinātāji un aromatizētāji. Līdz ar to ražotājiem radušās problēmas, jo aizliegto piedevu sarakstā nokļuva arī dabīgās krāsvielas, kas ražotas, piemēram, no burkāniem vai bietēm. Taču jau vienā no tuvākajām valdības sēdēm varētu tikt pieņemts normatīvais akts, ar kuru tiks apturēti VM izstrādātie strīdīgie noteikumi par striktajām uztura normām skolās, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dagnija Muceniece. Kā ziņots, ēdnīcu tīkla "Daily" pārvaldītāja SIA "Baltic Restaurants Latvia" 2014.gadā apgrozīja 9,3 miljonus eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Tas ir par 19% vairāk nekā 2013.gadā, kad uzņēmums apgrozīja 7,8 miljonus eiro, bet peļņa 2014.gadā bija 435 842 eiro, kas ir par 23% mazāk nekā 2013.gadā, kad peļņa bija 566 172 eiro. SIA "Baltic Restaurants Latvia", kas līdz 2011.gada 12.septembrim darbojās ar nosaukumu SIA "Fazer Amica", dibināta 2001.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 4 176 128 eiro. Visas daļas pilnībā pieder SIA "Baltic Restaurant Business". Savukārt "Baltic Restaurant Business" īpašnieki ir Aigars Kaugars - 30%, Anita Gleizde - 30%, Guntis Bredovskis - 30%, Kristīne Reimere - 10%. Iepriekš jau vēstīts, ka ēdnīcu tīkla "Daily" īpašniece SIA "Baltic Restaurants Latvia" 2014.gadā ieguva "Livonijas balvu" par ieguldījumu Latvijas biznesa sekmēšanā Igaunijā, kur uzņēmums darbojas kopš 2011.gada.