Rīgas domes koalīcijā joprojām nav vienprātības par katlumājas būvniecību Rencēnu ielā

Rīga, 19.maijs, LETA. Lai gan Rīgas domes sēdē tika pausts atbalsts katlumājas būvniecībai Rencēnu ielā 30, domes koalīcijā nav vienprātības par šo ieceri.

Rīgas domes Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputāti aicina SIA "Rīgas BioEnerģija" īpašnieka - "Rīgas siltuma" - kapitāldaļu turētāju pārstāvjus aktīvi rīkoties, lai atliktu katlumājas Rencēnu ielā būvniecību, kamēr Rīgas domē nav izstrādāta un apstiprināta Rīgas siltumapgādes attīstības koncepcija.

Kā aģentūru LETA informēja frakcijā, neskatoties uz Rīgas domes balsojumā atbalstīto ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanu par iespējamās katlumājas darbību Rencēnu ielā, partija uzsver, ka nav vērtēta šādas katlumājas lietderība, uzsverot, ka esošās siltumapgādes jaudas Rīgā, Daugavas labajā krastā, jau šobrīd būtiski pārsniedzot pieprasījumu.

JKP uzsver, ka atzinumā par ietekmi uz vidi ir vērtēta katlumājas darbība šaurākā aspektā, nedomājot, ka katlumājas darbības nodrošināšanai ir nepieciešama ievērojama apjoma šķeldas piegāde no lieliem attālumiem, izmantojot ar fosilo degvielu darbināmo autotransportu un dedzinot, iespējams, ārpus Latvijas iegūtu dabas resursu.

Frakcijas ieskatā, Konkurences padomes 2009.gada 20.novembra lēmums saistībā ar siltumenerģijas piegādi, ierobežojot akciju sabiedrības "Latvenergo" iespējas piedāvāt rīdziniekiem siltumenerģiju par samazinātu cenu Daugavas labajā krastā, radījis labvēlīgus priekšnosacījumus faktiski neierobežotam uzņēmēju lokam siltumenerģijas ražošanā un pārdošanā "Rīgas siltumam", vienlaikus izsviežot atmosfērā "Latvenergo" saražoto siltumenerģiju kā blakusproduktu elektrības enerģijas ražošanā.

Rīdziniekiem labvēlīgāka siltumenerģijas tarifa noteikšana iespējama, pārskatot Konkurences padomes lēmumu, nevis būvējot jaunu katlumāju jau tā piesātinātajā siltumenerģijas tirgū, uzskata JKP.

JKP deputāti arī izceļ Ekonomikas ministrijas gan kā par enerģētikas nozari atbildīgās ministrijas, gan kā "Latvenergo" īpašnieka pārstāvja atbildību, lai tiktu veiktas visas nepieciešamās darbības saprātīga regulējuma nodrošināšanā un nepieciešamo pasākumu īstenošanā, lai elektrības ražošanas procesā saražotā siltumenerģija par iespējami zemāku cenu tiktu piedāvāta tās patērētājiem un nebūtu nelietderīgi jāizmet atmosfērā.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas domes koalīcijā raisījās nesaskaņas un tā nespēja vienoties par atbalstu katlumājas būvniecības iecerei Rencēnu ielā. Pirmā domes sēde, kurā tas tika lemts, tika pārtraukta. Pēc tam Rīgas mērs sasauca domes ārkārtas sēdi, kurā bez diskusijām šis lēmums tika atbalstīts.

Jaunas šķeldas katlumājas būvniecību Rencēnu ielā 30 iecerējusi "Rīgas siltuma" meitas kompānija SIA "Rīgas BioEnerģija".

Katlumāja paredzēta Daugavas labā krasta siltumapgādes nodrošināšanai.

Plānots, ka pēc katlumājas izbūves tiks palielināts atjaunojamo energoresursu izmantošanas īpatsvars Rīgas centralizētajā siltumapgādes sistēmā un samazināta atkarība no dabasgāzes iepirkšanas.

Projektā paredzēts izbūvēt biokurināmā (šķeldas) katlumāju ar nominālo ievadīto siltuma jaudu līdz 48 megavatiem, uzstādot divus biokurināmā katlus un divus dūmgāzu kondensatorus.

Katlumāja plānots saražot līdz 363 000 megavatstundu siltumenerģijas gadā, patērējot līdz 129 064 tonnu šķeldas.

Katlumājas darbība paredzēta nepārtrauktā režīmā, nodrošinot siltumapgādi Daugavas labajā krastā.

Darbības vietas kopējā platība ir 1,60 hektāri, no kuriem aptuveni 0,3 hektāri paredzēti katlumājas būvniecībai un aptuveni 0,7 hektāri paredzēti ceļu un laukumu apbūvei.

Katlumājas nodošana ekspluatācijā un siltumenerģijas ražošanas sākšana paredzēta 2021.gadā.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, "Rīgas BioEnerģija" reģistrēta 2015.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 12,9 miljoni eiro.

Uzņēmums 2020.gadā strādājis ar 7,2 miljonu eiro apgrozījumu un 438 952 eiro peļņu.