"Grindeks": VM vēlas lāpīt budžeta caurumus uz pacientu un ražotāju rēķina

Virzot grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, Veselības ministrija vēlas lāpīt budžeta caurumus uz pacientu un ražotāju rēķina, biznesa portālam "Nozare.lv" uzsver farmācijas kompānijas AS "Grindeks"  valdes priekšsēdētāja padomnieks nozares politikas jautājumos Egils Einārs Jurševics.

MK noteikumi Nr.899 nosaka kārtību "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijai".

Viņš norāda, ka "Grindeks" nevar atbalstīt šāda veida "budžeta caurumu lāpīšanu", jo ir daudz situāciju, kas var dot pieaugumu pret plānoto un ko ražotājs nevar prognozēt, piemēram, jaunu diagnožu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, slimnieku skaita pieaugumu no ražotāja aktivitāšu neatkarīgu iemeslu dēļ, konkurējošu produktu izņemšanu no kompensējamo zāļu sistēmas.

Jurševics skaidro, ka, no vienas puses, ir saprotama VM vēlme lāpīt budžeta caurumus, noveļot to uz pacientu un ražotāju pleciem. "Taču vēl jau ir arī iespējas pārdalīt lieltirgotavu un aptieku ieņēmumus, lai būtu procesā visi tirgus dalībnieki."

Turklāt pacienti patlaban sedz aptuveni 50% no veselības aprūpes izdevumiem, savukārt ražotāju cenas, "pateicoties" izveidotajai sistēmai, ir vienas no mazākajām Eiropas Savienībā (ES). Līdz ar to katrs turpmākais solis, mēģinot "lāpīties" uz ražotāju rēķina, ņemot vērā mazo Latvijas tirgu, tikai palielina risku jaunu zāļu neienākšanai tirgū un pašreizējo aiziešanai no kompensējamo zāļu sistēmas vai vispār no tirgus, atzīmē Jurševics.

Tas draud ar konkurences un zāļu nodrošinājuma samazinājuma riskiem, kā arī apdraud pacientu tiesības saņemt mūsdienīgas zāles un adekvātu ārstēšanas procesu.

Šis nav vienīgais gadījums, kad zāļu ražotājus piespiež iesaistīties veselības budžeta lāpīšanā, stāsta Jurševics. "VM ir apstiprinājusi, ka, piemēram, Zāļu valsts aģentūras (ZVA) tarifi un budžets ir veidoti tā, lai veidotos pārpalikums, kas uz 2014.gadu ir plānots 1,5 miljonu eiro apmērā. VM paredz, ka ar šiem līdzekļiem jāsedz izdevumi, kas nekādi nav saistāmi ne ar ZVA funkcijām, ne, vēl jo mazāk, ar ražotājiem."

Turklāt VM atzīmējusi, ka tas esot labs veids, kā ekonomēt valsts budžetu, norāda Jurševics, skaidrojot, ka ZVA budžetā 95% ir ražotāju iemaksas par pakalpojumiem.

"Tad kādēļ no šīm iemaksām jāsedz, piemēram, Veselības inspekcijas, Ludzas slimnīcas vai vēl virknes citu institūciju izdevumi?" jautā Jurševics, turpinot, ka šīs VM iniciatīvas notiek apstākļos, kad Latvijas zāļu ražotājiem reģistrācijas, uzturēšanas un citi maksājumi ir vieni no augstākajiem ES, bet cenas ir vienas no zemākajām.

"Šķiet, ka politiķu agrākā apņēmība samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem joprojām ir tikai deklaratīvā līmenī," atzīmē Jurševics.

Viņš skaidro, ka šajā situācijā ražotājam ir izvēle iesaistīties kompensējamo zāļu sistēmā vai nē, jo tā ir viņa brīva izvēle. Ja neizdevīgi, var iziet no sistēmas, bet bieži tas var nozīmēt arī aiziešanu no tirgus. Savukārt tas nozīmē, ka zāles nebūs pacientiem pieejamas, un nereti tās ir tieši neaizvietojamās zāles.

Tāpat ražotājiem ir iespēja izteikt savu viedokli ierēdņiem un sabiedrībai. "Iespēja to darīt ierēdņiem, nenoliegšu, ražotājiem ir dota, un VM uzklausa viedokļus, taču jautājums paliek - vai šie viedokļi tiek ņemti vērā," piebilst Jurševics.

Kā ziņots, zāļu ražotājam būs jāpiedalās kompensējamo zāļu B sarakstā iekļauto medikamentu un medicīnas ierīču apmaksā, ja to patēriņa pieaugums gadā pārsniegs 10% no iepriekšējā gada attiecīgā rādītāja, paredz VM izstrādātie grozījumi "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā".

Plānots, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) reizi gadā veiks datu analīzi un, konstatējot, ka konkrētu zāļu un medicīnisko ierīču pārdošanas apjoms pārsniedz 10%, informēs zāļu ražotāju par nepieciešamību veikt līdzmaksājumu, kā arī noteiks tā apmēru pēc konkrētas formulas.