Pandēmijas sekas un satricinājumi, ko radījis karš Ukrainā, rada lielu nenoteiktību, ceļ cenas un bremzē ekonomikas attīstību visā pasaulē. Latvijas ekonomikā izaugsme šogad kopumā solās būt lēna, un, visticamāk, jārēķinās ar vismaz nelielu un īslaicīgu lejupslīdi. Strauji augošās cenas sitīs pa iedzīvotāju maciņiem, jo algu kāpums diez vai spēs turēt līdzi. Algu pieaugumu ierobežos arī gaidāmā uzņēmumu peļņas rādītāju vājināšanās. Iedzīvotāju tēriņi, privātās investīcijas un eksports šogad augs lēnāk. Triecienu ekonomikai mazinās pandēmijas laikā izveidotie uzkrājumi un valdības atbalsta pasākumi. Investīciju aktivitāti palīdzēs uzturēt Eiropas Savienības finansēto projektu īstenošana.
Inflācijas pīķis vēl priekšā
Krievijas iebrukums Ukrainā un Krievijai un Baltkrievijai noteiktās sankcijas ir paaugstinājušas jau tā augstās izejvielu cenas pasaules tirgos. Energoresursu, pārtikas un citu izejvielu cenas sāka strauji augt pagājušajā gada otrajā pusē ar pandēmiju saistīto faktoru ietekmē, bet pēc 24. februāra tās ir pakāpušās jaunos augstumos. Krievijai pasaules mērogā ir būtiska nozīme naftas, ogļu, dabasgāzes un dažādu metālu ražošanā, savukārt Krievija kopā ar Ukrainu ir svarīgi augu valsts produktu eksportētāji, bet kopā ar Baltkrieviju – mēslojuma līdzekļu piegādātāji. Izaicinājumi un bažas saistībā ar šo un citu izejvielu pieejamību pasaulē attiecīgos produktus vēl vairāk sadārdzina. Turklāt arī pandēmijas izaicinājumi nav pazuduši. Šobrīd visspilgtāk to redzam Ķīnā, kur miljoniem cilvēku ir noteikta mājsēde. Šie ierobežojumi ne tikai nelabvēlīgi ietekmēs pasaules otrās lielākās ekonomikas pieprasījumu, bet arī veicinās globālo piegāžu sastrēgumu veidošanos un radīs jaunu spiedienu uz cenām. Jāmin arī, ka izejvielu cenas visbiežāk pasaules tirgos tiek noteiktas ASV dolāros. Tā kā eiro zonas ekonomika šobrīd ir vājāka nekā ASV ekonomika un riski Eiropas reģiona ekonomikai kara seku ietekmē ir lielāki, tad eiro valūtas vērtība pret dolāru samazinās – dolārs kļūst dārgāks, papildus paaugstinot cenas eiro zonā.
Pasaules notikumi ietekmē arī cenas Latvijā. Ražot, būvēt un sniegt pakalpojumus ir kļuvis ievērojami dārgāk.
Piemēram,
- importa cenas februārī bija par 20% augstākas nekā gadu iepriekš,
- ražotāju cenas martā pakāpās par 27%,
- būvniecības izmaksas – par 19%.
Tas pamazām atspoguļojas arī inflācijā jeb patēriņa cenu kāpumā. Inflācija aprīlī Latvijā bija ap 13%. Pēdējā pusgada laikā visbūtiskāk augušas ir degvielas cenas, gāzes un apkures tarifi, kā arī pārtikas cenas. Aprīlī noslēdzās vairāki valdības atbalsta pasākumi energoresursu cenu kāpuma kompensācijai, tāpēc maijā gaidāms lēciens cenai, ko par elektroenerģiju maksā gala lietotājs. Pagaidām rēķinos vēl pilnā mērā neredzam augstās biržas cenas gāzei, kas cels gan gāzes, gan siltumenerģijas tarifus nākamajā apkures sezonā. Pieprasījumam augot, dārgākas kļūst arī alternatīvas, piemēram, kurināmā koksne. Attiecībā uz pārtikas cenām nezināmais ir nākamā gada ražu apjoms, bet bažas rada rekordaugstās mēslojuma līdzekļu cenas un dārgāki energoresursi.
Attiecīgi inflācijas augstākais punkts vēl ir priekšā un, visticamāk, tiks sasniegts vasarā vai rudenī.
Vēl aprīļa sākumā prognozējām, ka inflācija šogad vidēji būs ap 10%, bet šobrīd izskatās, ka tā var būt arī dažus procentpunktus augstāka. Viss būs atkarīgs no tālākas izejvielu cenu attīstības, ko diktē neprognozējamā ģeopolitiskā situācija, kā arī valsts atbalsta veida un apmēra.
Augstāka inflācija, augstākas procentu likmes
Par augsto inflāciju nobažījušies ir ne tikai iedzīvotāji, bet arī daudzu valstu centrālās bankas, kuru uzdevums ir nodrošināt cenu stabilitāti. Lai ierobežotu cenu kāpumu vidējā termiņā, Eiropas Centrālā banka (ECB) ir sākusi mazināt savu atbalstu ekonomikai. Tā ierobežo “naudas drukāšanas” tempu, sašaurinot aktīvu iegādes programmas, un, jau šī gada otrajā pusē pieļauj tās pārziņā esošo procentu likmju celšanu. Šīs likmes pastarpināti ietekmē arī Euribor, kas ir vidējā procentu likme, par kādu komercbankas var aizņemties līdzekļus eiro valūtā naudas tirgū uz noteiktu laika periodu, piemēram, 3, 6 vai 12 mēnešiem. Daļai kredītu, ko izsniedz komercbankas, piemēram, hipotekārajam kredītam, Euribor veido daļu no kopējās procentu likmes. Šādos gadījumos kopējā likme augs, kad Euribor pārsniegs 0%. Gaidāmā ECB likmju celšana jau šobrīd ir paaugstinājusi Euribor likmes, it īpaši 12 mēnešu periodam.
Jārēķinās, ka kredīta procentu maksājumi, kas piesaistīti Euribor, pieaugs. Balstoties uz nākotnes darījumiem (4. maija dati), tirgi sagaida, ka 3 mēnešu Euribor likme šī gada rudenī pārsniegs 0%, decembrī sasniedzot 0,70% (attiecīgi 6 mēnešu Euribor no mīnusiem izrāpsies nedaudz ātrāk). Savukārt nākamā gada beigās tiek gaidīts, ka likme būs 1,80%. Tirgi šobrīd iecenojuši, ka 3 mēnešu Euribor turpmākajos gados nostabilizēsies ap 1,7-1,8%. Šis līmenis nedaudz pārsniedz pēdējo 20 gadu vidējo 3 mēnešu Euribor vērtību. Par jauniem rekordiem gan šobrīd noteikti nerunājam. Nenoteiktība ir ļoti augsta un nezināmo netrūkst – daudz kas būs atkarīgs no tā, kā attīstīsies karadarbība Ukrainā, Krievijai piemērotajām sankcijām un Krievijas atbildes pasākumiem, kā arī tā, kā šis apstākļu kopums ietekmēs eiro zonas ekonomiku. Ja riski pieprasījumam un ekonomikas izaugsmei pārsniegs ar inflāciju saistītos riskus, tad likmju kāpums var izrādīties arī lēnāks.
Pielāgošanās laikā Latvijas ekonomika īslaicīgi saruks
Spītējot augstajām cenām, Latvijā gads sākās ar joprojām spēcīgu ekonomikas sniegumu – noturīgu ārējo pieprasījumu un augošiem iedzīvotāju tēriņiem. To veicināja pandēmijas ierobežojumu atvieglošana un pandēmijas laika uzkrājumi. Tomēr Krievijas iebrukums Ukrainā ekonomikas nākotnes ainu ir iezīmējis drūmākās krāsās. Nākamajos ceturkšņos varam ieraudzīt kritumu ekonomikas aktivitātē, līdz uzņēmumi pielāgosies jaunajiem apstākļiem. Kritums gan šobrīd gaidāms neliels un īslaicīgs.
Gadā kopumā izaugsme turpināsies, bet izaugsmes temps būs niecīgs (1.4%).
Pandēmijas sekas un karš Ukrainā ekonomikas attīstībai rada virkni šķēršļu. Augsta inflācija ierobežo iedzīvotāju pirktspējas kāpumu. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji preces un pakalpojumus pirks mazāk, nekā to būtu darījuši pie zemākām cenām. Augstās cenas, piegāžu problēmas un nenoteiktība nelabvēlīgi ietekmē arī uzņēmumus, no kuriem daļa izvēlas nogaidīt ar investīcijām. Sagaidām, ka būtiski samazināsies tirdzniecība ar Krieviju, Baltkrieviju un īstermiņā ar Ukrainu. Šajā situācijā Latvijā lielākie zaudētāji būs tranzīta pakalpojumu sniedzēji, atsevišķi vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumi. Ne visi varēs pārorientēties, citiem būs jāsašaurina sava darbība. Farmācijas nozare, kurai karā iesaistītās valstis bijušas nozīmīgi noieta tirgi, ir lielu izaicinājumu priekšā, jo ieiet jaunos tirgos šajā nozarē ir īpaši sarežģīti. Virkne nozaru ir pazaudējušas būtisku izejmateriālu avotu. Ražošanas un būvniecības uzņēmumi ir spiesti meklēt jaunus tērauda, koksnes un dažādu ķīmisko vielu piegādātājus, lauksaimnieki - mēslojuma līdzekļu piegādātājus, savukārt putnkopji – mājputnu barības piegādātājus. Ir iespējams atrast alternatīvas, bet tas ir laikietilpīgi un dārgi. Kamēr šie jautājumi tiek risināti, var nākties uz laiku ierobežot ražošanu.
Darba tirgus atveseļošanās gada otrajā pusē palēnināsies. Sankciju ietekmes vairāk skartajās nozarēs iespējams bezdarba pieaugums. Vājāks pieprasījums, vakcinācijas sertifikātu atcelšana, pandēmijas prombūtņu samazināšanās un bēgļu pieplūdums no Ukrainas mazinās darbaspēka trūkumu.
Gaidāms, ka algu pieaugums šogad norims līdz 8%.
Līdzīgi kā daudzas citas Eiropas valstis arī Latvija ir atkarīga no Krievijas gāzes un degvielas. Aptuveni 90% no kopējā dabasgāzes importa ir nācis no Krievijas. Šobrīd atbildīgās amatpersonas strādā pie alternatīvām, bet nav skaidrs, cik lielā mērā tās izdosies nodrošināt un par kādu cenu. Ja tarifu kāpums ir ekstremāls vai iespējamo gāzes piegāžu pārtraukuma gadījumā nākamā apkures sezonā nākas ieviest enerģijas patēriņa ierobežojumus, tad ietekme uz Latvijas ekonomiku var būt arī nelabvēlīgāka nekā mūsu prognozēs.
Ekonomiku palīdzēs balstīt pandēmijas laika uzkrājumi, Eiropas Savienības finansējuma pieplūdums, valsts un privātie ieguldījumi enerģētikā, kā arī valsts atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Tomēr šobrīd vēl nav skaidrs, cik dāsns šis atbalsts priekšvēlēšanu gadā būs.