Ienākt

Rūpniecība. TOP 5 ziņas

Gada laikā rūpniecības produkcijas izlaide augusi par 6,7%

Pagājušā gada oktobrī, salīdzinot ar 2015.gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 7%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 9,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 5,1%. Salīdzinot ar 2015.gada atbilstošo mēnesi, ražošanas kāpumu galvenokārt ietekmēja produkcijas apjoma pieaugums automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē par 21,2% un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē par 18,8%.

Produkcijas apjoma pieaugums bija arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: pārtikas produktu ražošanā - par 6%, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - par 4,9% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas - par 4,6%. Ražošanas un produkcijas realizācijas kāpums bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozarē.

Energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos būs pieejami 38,3 miljoni eiro

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu atlasi Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos.

Programmā kopumā paredzētais attiecināmais finansējums ir 38 300 036 eiro, tai skaitā KF finansējums - 32 555 030 eiro un privātais finansējums - vismaz 5 745 006 eiro. Līdz 2018.gada 31.decembrim pieejamais KF finansējums ir 30 539 874 eiro.

Projektu iesniegumu pieņemšana CFLA notiek līdz 13.martam. Projektu iesniedzēji var būt komersanti, kuru pamatdarbības nozare ir apstrādes rūpniecība.

"HansaMatrix" sāk ieviest divus investīciju projektus

Augsto un intelektuālo tehnoloģiju ražotāja AS "HansaMatrix" sāk ieviest divus investīciju projektus, kuru kopējās investīcijas ir 1,15 miljoni eiro, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Tostarp "HansaMatrix" ieguldīs 800 000 eiro augsto tehnoloģiju infrastruktūras attīstītājā SIA "Zinātnes parks" konvertējama aizdevuma formā, bet 350 000 eiro plānots investēt papildu iespiedshēmu virsmas montāžas līnijā Ventspils ražotnē.

"Zinātnes parks" ir augsto tehnoloģiju infrastruktūras attīstītājs, kas starptautiskās lidostas "Rīga" teritorijā sācis zinātnes un augsto tehnoloģiju industriālā parka īstenošanas projektu. "HansaMatrix" pieder 24% "Zinātnes parks" kapitāldaļu.

"KVV Liepājas metalurga" aktīvus varētu sākt realizēt ne agrāk par 2017.gada pavasari

Privatizācijas aģentūras (PA) meitasuzņēmums SIA "FeLM" prognozē, ka maksātnespējīgās AS "KVV Liepājas metalurgs" aktīvus varētu sākt realizēt ne agrāk kā 2017.gada pavasarī, sacīja PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.

"Patlaban šķiet, ka ražotni varētu pārdot kā vienotu veselumu vienam investoram. Pastāv iespēja arī pārdot velmētavu un tēraudkausēšanas cehu atsevišķi," skaidroja Loginovs.

Vienlaikus viņš pieļāva iespēju, ka valsts līdzekļu atgūšana no "KVV Liepājas metalurga" varētu notikt arī pēc 2017.gada, jo patlaban investoru interese par uzņēmumu ir zema, ņemot vērā smago situāciju pasaules metalurģijas nozarē.

Kosmētikas ražotājam "Dzintars" ierosināts tiesiskās aizsardzības process

Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa kosmētikas ražotājam AS "Dzintars" ierosinājusi tiesiskās aizsardzības procesa lietu, liecina Maksātnespējas reģistra informācija. Lieta ierosināta 17.oktobrī.

Tiesiskās aizsardzības process, kas ierosināts kosmētikas ražotājai AS "Dzintars", ir uzņēmuma brīvprātīga izvēle, lai uzņēmums varētu turpināt saimniecisko darbību. Ražotājam ir radušās finansiālas grūtības, taču tas vēloties turpināt "veiksmīgu saimniecisko darbību", teikts uzņēmuma paziņojumā.

"Dzintars" 2015.gadā strādāja ar 5,911 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās par 76% - līdz 2,633 miljoniem eiro.

Viedoklis

Nodokļu politika piespiež samazināt ražošanu Latvijā

SIA “Severstal Distribution" ģenerāldirektors un valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs

Ņemot vērā to, ka rūpnieciskā ražošana Latvijā kļūst aizvien dārgāka pastāvīgi paaugstināto nodokļu un dažādu nodevu ieviešanas dēļ, tirdzniecības-ražošanas uzņēmums SIA "Severstal Distribution" pieņēmis lēmumu samazināt ražošanas plānus Latvijā.

Izvērtējot biznesa vides riskus, mēs pieņēmām lēmumu samazināt ražošanas plānus Latvijā. Uzņēmējdarbības vides izmaiņas Latvijā, tostarp energoresursu cenu pieaugums, nodokļu kāpums, papildu ierobežojumi uzņēmējdarbībai, - visi šie faktori nav labvēlīgi ražošanas attīstībai. Mūsu valsts kļūst pārlieku dārga rūpniecības biznesam.

Kopumā uzņēmumā strādā 260 cilvēki, no kuriem trešdaļa nodarbināti ražošanā. "Severstal Distribution" izdevumi ražošanā nodarbināto cilvēku atalgojumam vidēji sasniedz 1720 eiro mēnesī, bet katras darbvietas uzturēšana ražošanā prasa vēl 4000 eiro mēnesī.

2016.gada beigās mēs pārtraucam izmantot daļu no cauruļu ražošanas iekārtām. Mēs turpinām darbu Eiropas tirgos, kapitāls paliek Latvijā. Vienlaikus mēs izvērtējam dažādus scenārijus un neizslēdzam citu ražošanas iekārtu pārvietošanas iespējas 2017.gadā.

"Severstal Distribution" ražošanu Latvijā attīstījusi pēdējo 15 gadu laikā. Uzņēmuma produkcija atbilst Eiropas standartiem un tiek veiksmīgi tirgota desmit Centrāleiropas un Ziemeļeiropas valstīs. "Severstal Distribution" ražošanas apjoms 2015.gadā sasniedza 166 000 tonnu. 2016.gadā cauruļu, tērauda lokšņu un lentu ražošanas apjoms piedzīvojis kāpumu - laika periodā no janvāra līdz septembrim tas pārsniedza 152 000 tonnu. Iekārtas, kuru izmantošana tiks pārtraukta šā gada decembrī, saražoja 25% no kopējā metināto tērauda cauruļu apjoma, kas ražots Rīgā.

Ražošana Latvijā kļūst pārāk dārga. Tā, piemēram, cauruļu ražošanas tiešās izmaksas Latvijā pērn, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, ir pieaugušas par 7%, vienlaicīgi tirgus cena metināto cauruļu tirgos Ziemeļeiropā un Centrāleiropā saruka par 9%. Atdeve no produktu pārdošanas Latvijā šajā gadā sarūk, tādējādi samazinās arī iespējas peļņu reinvestēt biznesa attīstībā.

Mēs turpināsim attīstīt pārdošanu, piedāvāsim klientiem dažādu metāla produkciju, taču diemžēl tie vairs daļēji netiks ražoti Latvijā. Jā, mazināsies mūsu ražošanas apjomi, saruks darbaspēka nodokļu maksājumi, samazināsies maksājumi partneriem. Valdības spiediens nacionālajam biznesam aug un tādēļ mēs esam spiesti aiziet no ražošanas un pārstrādes nozares.

Valdība sevi neredz kā nacionālā biznesa partneri. Nodokļi aug, tiek ieviesti jauni maksājumi, elektroenerģija sadārdzinās - rūpnieciskā ražošana Latvijā kļūst nerentabla.

Industrijas statistika