Ienākt

Uzņēmumu apgrozījuma kritums prasa risinājumus


Latvijas uzņēmumu kopējais apgrozījums 2015.gadā visdrīzāk ir piedzīvojis kritumu par nepilnu 1%, liecina "Firmas.lv" veiktais priekšpētījums par uzņēmumu iesniegtajiem darbības pārskatiem.



Iegūtie dati liek uzdot jautājumu, kā nākotnē Latvijā sasniegt pietiekamu ekonomisku izaugsmi un cik liela nozīme tajā būs investīcijām. Uz šiem un citiem jautājumiem "Firmas.lv" un ziņu aģentūras LETA rīkotajā diskusijā centās atbildēt Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns, attīstības finanšu institūcijas "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, konsultāciju un auditorkompānijas "Ernst & Young Baltic" valdes loceklis Andris Lauciņš, investīciju un finanšu konsultāciju uzņēmuma "Prudentia" padomes loceklis Ģirts Rungainis, "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis un "Firmas.lv" valdes priekšsēdētājs Juris Rožkalns.


Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns

"Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš

Konsultāciju un auditorkompānijas "Ernst&Young Baltic" valdes loceklis Andris Lauciņš

Investīciju un finanšu konsultāciju uzņēmuma "Prudentia" padomes loceklis Ģirts Rungainis

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis

"Firmas.lv" valdes priekšsēdētājs Juris Rožkalns

Krituma teritorijā

Pēdējos četros gados Latvijas uzņēmumu kopējais apgrozījums vienmēr ir bijis ar pieauguma tendenci. Tiesa, jau pērn par 2014.gada rezultātiem tika lietots termins "pozitīvā nulle", jo kāpums bija tikai 1% apmērā. "Firmas.lv" priekšpētījums par 14 tūkstošu uzņēmumu ar vismaz trīs stabilu darbības gadu vēsturi iesniegtajiem darbības rezultātiem Uzņēmumu reģistrā liecina, ka 2015.gadā jau iezīmējās apgrozījuma samazinājums par nepilnu 1%. Līdz jūlijam gan vēl tiks iesniegti vairāk nekā trīs tūkstoši lielo uzņēmumu dati, kas kopējo ainu var mainīt.

No "Firmas.lv" priekšpētījumā analizētajiem uzņēmumiem vislielāko apgrozījuma kritumu - par 10% - uzrāda mazie uzņēmumi, kuru apgrozījums gada laikā nepārsniedz 500 tūkstošus eiro. "Ja mēs vērtējam apgrozījuma izmaiņas dažādos tautsaimniecības sektoros, tad pie pozitīvas izaugsmes ir atgriezušās telekomunikācijas. Stabili pieaug medicīna, un priecē arī tas, ka pieaugums ir tūrismā. Savukārt mīnusa pusē visvairāk samazinās masu mediju uzņēmumu apgrozījums. Samazinājums ir vērojams arī nekustamajā īpašumā un būvniecībā. Tāpat viens no lielākajiem kritumiem ir dažāda veida pakalpojumiem, kur pārsvarā dominē mazie uzņēmumi," norāda "Firmas.lv" vadītājs Juris Rožkalns.

"Apgrozījuma kritumu mēs redzam arī "Altum" iesniegto projektu apmērā. Mēs varam teikt, ka projektu kvalitāte viennozīmīgi ir labāka nekā krīzes laikā. Projekti kļūst arī racionālāki un piesardzīgāki. No vienas puses to var tulkot kā plusu, bet no otras - nu jau ir šķērsota robeža, kur piesardzība ir pārāk liela, un tas jau traucē uzņēmējdarbības izvēršanai," tendences apstiprināja arī attīstības finanšu institūcijas "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Vienlaikus pārsteidzoša tendence, ko atklāj priekšpētījums, ir tas, ka kopā ar stagnējošu apgrozījumu ir pieaugusi kopējā uzņēmumu nodokļu nomaksa.

Investīciju meklējumi

Ir skaidrs, ka, samazinoties uzņēmumu darbības apmēriem, Latvija arī nespēs sasniegt straujāku ekonomisko izaugsmi, tostarp valdības plānā paredzēto 5% IKP pieaugumu. "Manuprāt, šos 5% ir ļoti grūti saredzēt. Kaut kādā mērā tie balstās vēlmju domāšanā. Tādēļ vajadzība pēc ārvalstu investīcijām tikai pieaug. Taču tās piesaistīt kļūst arvien grūtāk," diskusijā norādīja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis savukārt uzsvēra, ka ikviens investors, pirms veikt ieguldījumus kādā reģionā, izpēta visas valstis. "Latvija izskatās nepievilcīga, un tas ir ilgtermiņa politikas rezultāts. 25 gadus diezgan konsekventi mēs pa šo ceļu ejam. Mēs ievēlam un uzturam valsts pārvaldi, lai tā padarītu šo zemi pievilcīgu uzņēmējdarbībai - gan vietējiem uzņēmējiem, gan investoriem. Šis darbs tiek veikts zem optimālā, lai neteiktu, ka klaji slikti. Turklāt šie rezultāti uzkrājas," rezumēja Rungainis.

"Ernst & Young Baltic" valdes loceklis Andris Lauciņš atgādināja arī par EY pētījuma rezultātiem, kas liecina, ka pērn Latvijā ir nedaudz samazinājies jauno investīciju projektu skaits. Taču vissatraucošākais ir tas, ka būtiski ir samazinājies jaunradīto darbvietu skaits.

Nepieciešamais uzrāviens

"Mums ir beidzies investīciju posms, kas ir saistīts ar salīdzinoši viegliem risinājumiem un zemu augošu augļu noplūkšanu. Lai kāds šeit nāktu un investētu, jau ir vajadzīgi citi nosacījumi. Tādēļ šeit ir jēga nākt, ja var radīt uzņēmumu, kas tirgos preci visai pasaulei. Tā ir pamata problēma," nākotnes attīstībai nepieciešamo iezīmēja Rungainis, piebilstot, ka tas arī atrisinātu emigrācijas problēmu, ko pamatā rada zemas algas.

Vienlaikus tas nozīmē, ka Latvijai beidzot ir jāķeras pie ilgstoši atliktu problēmu risināšanas, kas ir saistītas ar izglītības sistēmu, tiesisko vidi un reģionālo attīstību.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā izpilddirektors Ģirts Greiškalns savukārt aicināja neaizrauties ar ilūziju, ko IKP datos nākamajos gados var radīt jaunā perioda Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apgūšana, jo pamatā tie ietekmēs tikai divas nozares - būvniecību un IT, bet lielākais izaicinājums ir, lai šī nauda dotu grūdienu Latvijas ekonomikas tālākajai attīstībai. "Problēma ir tāda, ka mēs esam sarakstījuši jaukus projektus, ka atbalstīsim izglītību, atbalstīsim veselību, atbalstīsim kultūru utt., bet īstenībā mēs visu naudu atdosim būvniecībai. Tas ir veids, kā mēs saprotam ES fondu apgūšanu - kaut ko uzcelt, jo tas ir reāli, to mēs redzam un to labi var ierakstīt atskaitēs, parādot naudas izlietojumu. ES fondi var netikt izmantoti kā pamats izaugsmei, par kuru runā Rungaiņa kungs un kura mums būs nepieciešama pēc 2020.gada," uzsvēra Greiškalns.

Vienlaikus Andris Lauciņš norādīja, ka ir nepieciešamas arī investīcijas konkrētu nozaru enkuruzņēmumos. "To atšķirība varbūt nav ļoti talantīgu vietējo uzņēmēju iniciatīvas, kuras arī vajag atbalstīt, bet tradicionāli ārvalstu investori ienāk ar konkrētām zināšanām, konkrētu tehnoloģiju, pietiekami attīstītu pieeju jau pārzināmiem tirgiem, izplatīšanas ķēdi produktiem, kurus plāno ražot. Vietējam investoram, lai cik viņš būtu kustīgs un ģeniāls, šajā ziņā tomēr ir jāpārvar diezgan lielas grūtības. Kopējā tirgū mazam spēlētājam ir nesalīdzināmi grūtāk gūt panākumus nekā lielam. Ir daudz piemēru, kad mazie spēlētāji ir ļoti labi startējuši un droši vien turpinās augt, bet tas nav tas smagums, kas var pacelt ekonomiku," uzsvēra EY pārstāvis.

Diskusijas svarīgākās tēmas apkopotas video https://www.youtube.com/watch?v=-9nrGRUlwQg

Eiropā pērn pieauga jaunu tiešo investīciju projektu skaits, bet Latvijā – samazinājās

Ikgadējais EY investīciju piesaistes pētījums EY Europe Attractiveness Survey parāda, ka pērn Eiropā būtiski audzis jaunu tiešo investīciju apjoms. Pagājušajā gadā Eiropā īstenoti 5 083 jauni investīciju projekti, kas ir par 14% vairāk nekā 2014. gadā, kā arī radītas 217 666 jaunas darba vietas, kas ir par 17% vairāk nekā gadu iepriekš.

EY pētījums atklāj, ka no Baltijas valstīm visvairāk jaunu tiešo investīciju projektu pērn tika īstenoti Lietuvā – 43, kur arī novērots neliels investīciju projektu kāpums, savukārt Latvijā pērn tika īstenots 31 jauns tiešo investīciju projekts, kas ir mazāk kā 2014. gadā, kad tika realizēti 36 jauni investīciju projekti.  Baltijā investīciju ziņā atpaliek Igaunija, kur pērn tika īstenoti 22 jauni projekti.

Baltijas līderis – Lietuva, Latvija apsteidz Igauniju




 

Savukārt Latvijā pērn jaunu projektu skaits nokrities līdz 31 pretēji 36 projektiem gadu iepriekš un arī investīciju projektu jaunradītu darba vietu skaits nokrities no 1525 darba vietām vietām 2014. gadā līdz 725 darba vietām pērn. Tomēr šie rādītāji ir labāki nekā laika posmā no 2009. līdz 2013. gadam. 

  

Tikmēr Lietuvā pērn reģistrēts jaunu investīciju projektu pieaugums un tika īstenoti 43 jauni tiešo investīciju projekti pretēji 39 projektiem gadu iepriekš, kā arī radītas 1713 jaunas darba vietas, kas gan ir nedaudz mazāk kā 2014. gadā, kad tika radītas 1847 darba vietas.  Savukārt Igaunijā pērn tika novērots jaunu investīciju projektu kritums līdz 22 projektiem pretēji 26 projektiem gadu iepriekš. Arī investīciju jaunradītu darba vietu skaits samazinājies no 1046 darba vietām 2014. gadā līdz 708 darba vietām pērn.

  

“Latvijas rezultāts nav slikts, taču valsts vadībai uzmanīgi jāvērtē, vai investoriem tiek piedāvāta ekonomiskā un politiskā paredzamība un vai viss tiek darīts infrastruktūras un darba spēka kvalitātes nodrošināšanai. Jāņem vērā, ka Latvija nespēs konkurēt ar Poliju vai Ungāriju pēc tirgus lieluma vai jaudas, tādēļ jo izteiktāk jāfokusējas uz citu labvēlīgam investīciju klimatam nepieciešamo apstākļu stiprināšanu, tostarp nodokļu politikas, reģionālās politikas, maksātnespējas un tiesu varas, ēnu ekonomikas jautājumos. Tāpat jārada piedāvājums  - kāpēc investoriem jāizvēlas Latvija,” uzsver G. Krols.

  

EY pētījums ir balstīts uz EY Global Investment Monitor datu bāzes datiem, kas fiksē tiešo investīciju radītus projektus, neņemot vērā portfeļa investīcijas un M&A jeb uzņēmumu pirkšanas vai apvienošanās darījumus. Šāda pieeja ļauj precīzāk izvērtēt tiešo investīciju efektu uz jaunas uzņēmējdarbības un jaunu darbu vietu radīšanu.