Ienākt

Transports, loģistika, pārvadājumi

Autopārvadājumi Autotirgus un apkope
Aviopārvadājumi Dzelzceļa pārvadājumi
Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana Ūdenspārvadājumi

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Ostu saimniecībā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 90.gadu regulējumam

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP)

Vecais likums "Par ostām" ir pieņemts 90.gadu sākumā un kopš tiem laikiem īpaši nav mainīts. Kad jaunā juristu paaudze šo likumu ierauga, tad rodas liela vēlēšanās to pārstrādāt. Daudzi nosacījumi, kas ir saistīti ar īpašuma tiesībām, valdījuma tiesībām, ostu maksu iekasēšanu, administratīvo lēmumu pieņemšanu likumā "Par ostām" vairs neatbilst valsts pārvaldes regulējumam, kāds pašlaik, pēc 30 gadiem, eksistē Latvijas Republikā. Tas arī ir pierādījums tam, ka ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām tādām formām "valsts valstī", kas lēmumus pieņem atbilstoši vēl 90.gadu regulējumam.
Piemēram, izmaiņas ļaus Ministru kabinetam lemt par ostu maksu noteikšanu. Ļaus administratīvos lēmumus pieņemt tā, lai tos varētu pārsūdzēt un tas būtu atbilstoši administratīvajam procesam. Ir nosacījums, ka katrā ostā ir jāveido konsultatīvā padome ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem, lai mēs varētu īstenot Eiropas Savienības (ES) Ostu regulas nosacījumus. Ir iestrādāti nosacījumi ostu pakalpojumiem un daudzas citas lietas.
Paralēli notika konsultācijas ar Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorātu par to, vai ostu pārvalžu pārveidošana par kapitālsabiedrībām nav saistīta ar riskiem no valsts atbalsta viedokļa. Pagāja zināms laiks, kamēr mēs izskaidrojām grozījumu būtību un saņēmām atbildi. Viens no riskiem bija, vai ostu pārvalžu pārveidošana nenozīmē ostu iekļaušanu vispārējā valdības sektorā, jo tad šo jauno kapitālsabiedrību saistības būtu jāiekļauj valsts kopējās saistībās. Arī saņēmām apstiprinājumu, ka šāda riska nav un plānotās izmaiņas nebūs pamats ostu iekļaušanai vispārējā valdības sektorā.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. "airBaltic": Atkārtota vēršanās pēc valsts papildu atbalsta ir nenovēršama

Tuvāko mēnešu laikā Eiropas lidsabiedrību atkārtota vēršanās pēc valstu papildu atbalsta ir nenovēršama, norādīja Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss.
Kā secināja Gauss, tā kā vīrusa izplatība bijusi līdzīga visā Eiropā, situācija citās valstīs ir viegli salīdzināma. Pavasarī un vasaras sākumā vairums lidsabiedrību Eiropā saņēma dažāda veida valsts atbalstu - lielākā vai mazākā apmērā, jo valstu valdības visā Eiropā, tostarp Latvijā, labi saprot vietējo lidsabiedrību ietekmi uz savienojamību un iekšzemes kopproduktu (IKP).
"Lidsabiedrībām un lidostām saskaroties ar grūtībām, dabiski tiek ietekmēti arī citi uzņēmumi nozarē - ar tūrismu saistītas kompānijas, taksometru uzņēmumi, veikali, lidlauka pakalpojumu kompānijas, degvielas piegādātāji, lidmašīnu un to rezerves daļu ražotāji, kā arī daudzi citi," teica Gauss.

Lasīt vairāk

02. Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt 295 miljonus eiro

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā.
Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformā līdz 2023.gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023.gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.
Līdz 2026.gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga-Carnikava-Saulkrasti, Rīga-Dreiliņi, Rīga-Ogre-Jēkabpils, Rīga-Jelgava un Rīga-Bolderāja.

Lasīt vairāk

03. KP par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu "Latvijas dzelzceļam" piemērojusi 5,7 miljonu eiro sodu

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu.
Vērtējot "LDz Cargo" darbības atbilstību Konkurences likumam, KP konstatējusi, ka Latvijā dzelzceļu kravu pārvadājumu tirgū darbojas četri kravu pārvadātāji, taču "LDz Cargo" ļaunprātīgi izmanto dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, ar dažādām darbībām no 2007.gada apgrūtinot konkurentu darbību dzelzceļa kravu pārvadājumos Latvijā.
KP arī secinājusi, ka komersants nepamatoti noteicis maksu par privātpersonām piederošo vagonu dīkstāvi uz koplietošanas ceļiem.
LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem un plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

Lasīt vairāk

04. Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms pērn samazinājies par 28%

Latvijas ostās pērn pārvadātais kravu apjoms samazinājies par 28% un bija 44,928 miljoni tonnu. Latvijas ostās visvairāk pārkrautas beramkravas - 21,205 miljoni tonnu apmērā, kas ir par 39,3% mazāk nekā gadu iepriekš.
Lejamkravas Latvijas ostās 2020.gadā pārkrautas 11,687 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 19,9% mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt ģenerālkravas Latvijas ostās pērn pārkrautas 12,035 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 6,4% mazāk nekā gadu iepriekš.
Līdere pārkrauto kravu apmēra ziņā pērn bija Rīgas osta, kurā pārkrāva 23,687 miljonus tonnu kravu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Seko Ventspils osta, kurā kravu apgrozījums 2020.gadā bija 12,902 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% mazāk nekā 2019.gadā, bet trešajā vietā bija Liepājas osta ar 6,603 miljoniem tonnu pārkrautu kravu, kas ir samazinājums par 10%, salīdzinot ar 2019.gadu.

Lasīt vairāk

05. "Pasažieru vilciens" izbeidzis iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi

AS "Pasažieru vilciens" izbeidzis pagājušā gada maijā izsludināto iepirkumu par astoņu jaunu dīzeļvilcienu iegādi.
Projekts pārtraukts, ņemot vērā, ka Eiropas Komisijas (EK) institūcijas neatbalstīja finansējuma pārdali projektam "Pasažieru dīzeļvilcienu ritošā sastāva modernizācija", kā arī jaunu dīzeļvilcienu iegādei netika piešķirts finansējums no valsts budžeta.
Iepirkums par astoņu jaunu dīzeļvilcienu piegādi tika sākts, lai aizstātu "Pasažieru vilciena" rīcībā esošos "DR1A" modeļa vilcienus ar "Zvezda" dzinējiem.
Iepriekš "Pasažieru vilciena" izstrādātais neelektrificēto līniju biznesa modelis paredzēja pakāpenisku visu dīzeļvilcienu parka nomaiņu laika posmā no 2022. līdz 2034.gadam, sākotnēji iegādājoties astoņus jaunus dīzeļvilcienus, lai pēc iespējas ātrāk varētu aizstāt "DR1A" modeļa vilcienus, kam sekotu jaunu akumulatora vilcienu un bimodālu vilcienu iegāde.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

“Rail Baltica” virzība turpinās par spīti pandēmijai

Neskatoties uz Covid-19 pandēmiju un tās izraisīto krīzi, dzelzceļa projekta “Rail Baltica” virzība turpinās. Šogad rudenī sāksies atsevišķi būvniecības darbi Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa pārbūvē. Turklāt noslēgti līgumi arī par būvprojektēšanu dzelzceļa trases posmiem no Vangažiem līdz Igaunijas robežai un no Misas līdz Lietuvas robežai. Savukārt par “Rail Baltica” stacijas būvniecību lidostā “Rīga” konkurss vēl turpinās.

Nozares neveiksmes

Pandēmijas ierobežojumu dēļ dramatisks kritums pasažieru pārvadājumos

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai Latvijā uz teju trīs mēnešiem tika apturēti regulārie starptautiskie pasažieru pārvadājumi. No marta vidus līdz jūnija sākumam pārrobežu lidojumu veikšanai bija nepieciešama īpaša satiksmes ministra atļauja. Rezultātā pirmajā pusgadā lidostā “Rīga” apkalpoti 1,3 miljoni pasažieru, kas ir par teju 63% mazāk nekā attiecīgajā periodā 2019. gadā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Valsts iegulda 250 miljonus eiro “airBaltic” pamatkapitālā

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai valdība nolēma “airBaltic” pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, to palielinot līdz 506,473 miljoniem eiro. Ar šo ieguldījumu valsts daļa lidsabiedrībā palielināta līdz 96%. Atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam Latvijai ieguldījums no lidsabiedrības ir jāatgūst piecu līdz septiņu gadu laikā. “airBaltic” pusgada laikā jāpiedāvā redzējums, kā valsts šos līdzekļus atgūs, savukārt valstij pēc gada savs redzējums jāprezentē Eiropas Komisijai. Pašreiz kā ticamākais variants tiek izvirzīta lidsabiedrības akciju kotēšana biržā, tomēr satiksmes ministrs neizslēdza, ka varbūt lidsabiedrība piedāvās vēl kādu variantu.

Lielo ostu pārveidošana par valsts kapitālsabiedrībām

Satiksmes ministrs rosinājis Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes, kā arī Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldi pārveidot par valsts kapitālsabiedrībām. Grozījumus likumā par ostām un Liepājas SEZ likumā satiksmes ministrs iecerējis Saeimā pieņemt līdz gada beigām, tomēr Liepājas pašvaldība un ostā darbojošies uzņēmumi nav gatavi atbalstīt Liepājas SEZ pārveidi, zaudējot uzņēmēju un pašvaldības ietekmi. Arī Ventspils pašvaldība norādījusi, ka ostas darbības pārveide par kapitālsabiedrību nenāks par labu, lai gan jau kopš šī gada sākumā Ventspils brīvostas funkciju pārņemšanai ir izveidota AS “Ventas osta”.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2019. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Transports, loģistika, pārvadājumi rādītāji par 2019 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2018 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir URALCHEM Trading, SIA, Air Baltic Corporation, AS, Moller Baltic Import, SE, LDZ CARGO, SIA, Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Autopārvadājumi, Autotirgus un apkope, Aviopārvadājumi, Dzelzceļa pārvadājumi, Loģistika, pārvadājumu un sūtījumu apkalpošana

Nosaukums   Nozare 2019. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2018. g., %
2019. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. URALCHEM Trading, SIA
Vesetas 7, Rīga, LV-1013 T. 67388100
Loģistika, pārvadājumu apkalpošana 529 400 -40.19 25 008 4.72% 48
2. Air Baltic Corporation, AS
Lidosta Rīga, Mārupes p., Mārupes n., LV-1053 T. 90001100
Aviokompānijas, aviotransports 500 001 23.28 -7 729 -1.55% 1257
3. Moller Baltic Import, SE
Duntes 11, Rīga, LV-1013 T. 67784270
Auto tirdzniecība, autosaloni 288 327 5.73 9 616 3.34% 70
4. LDZ CARGO, SIA
Dzirnavu 147 k.1, Rīga, LV-1050 T. 67234208
Kravu pārvadājumi: dzelzceļa 253 074 -8.07 2 817 1.11% 2089
5. Rīgas satiksme, Rīgas pašvaldības SIA
Vestienas 35, Rīga, LV-1035 T. 20361862
Pasažieru pārvadājumi 191 177 9.02 7 730 4.04% 3929
6. Latvijas dzelzceļš, Valsts AS
Gogoļa 3, Rīga, LV-1547 T. 67234940
Dzelzceļa transports 183 280 -12.49 32 0.02% 6345
7. SMARTLYNX AIRLINES, SIA
"Mazrūdas", Mārupes p., Mārupes n., LV-2167 T. 67207392
Aviokompānijas, aviotransports 177 123 27.25 36 926 20.85% 218
8. Kreiss, SIA
Mārupe, "Bērzlapas 5", Mārupes p., Mārupes n., LV-2167 T. 67409300
Kravas automobiļi: apkope un rezerves daļas 176 067 1.1 441 0.25% 2618
9. SKONTO METĀLS, Rīgas pilsētas SIA
Eksporta 15 k.1, Rīga, LV-1045 T. 67281938
Stividoru pakalpojumi 108 387 -5.91 6 948 6.41% 28
10. Inchcape Motors Latvia, SIA
Skanstes 4a, Rīga, LV-1013 T. 67303000
Auto tirdzniecība, autosaloni 97 520 7.97 -2 229 -2.29% 219

Viedokļi

Andris Kulbergs
Autors: Andris Kulbergs

Pircēju aktivitāte atgriežas pirmskrīzes līmenī

Pirmajos sešos mēnešos Latvijas auto tirgus piedzīvoja 30% kritumu. Lai gan maijā un aprīlī jaunu auto tirgus piedzīvoja kritumu 55% apmērā, jūnijā kritums pret pērno gadu bija vairs tikai 23% apmērā. Savukārt jūlijā kritums bija vairs tikai 3% attiecībā pret 2019. gadu, kas nozīmē, ka loģistika ir sakārtojusies un tiek piegādātas aizkavējušās automašīnas Pircēju interese par jaunu automobiļu iegādi ir atgriezusies iepriekšējā līmenī. Lai gan reģistrācijas dati nerāda tirgus atkopšanos, taču lasīt tālāk

Aleksandrs Pociluiko
Autors: Aleksandrs Pociluiko

Daļa nozares uzņēmumu varētu neizdzīvot

Autokravu pārvadājumos šogad kritums aptuveni 30-40% apmērā, un daļai uzņēmumu jau ir teju bankrota stāvoklis. Pašreiz situācija nozarē ir slikta, jo daudzās valstīs turpinās dažādi Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi, turklāt Eiropas Komisija jūlijā atbalstījusi autokravu transporta reformu, kas neatbilst Latvijas interesēm. Kravu apjomi, salīdzinot ar aprīli vai maiju, nav pieauguši. Kravu apjomi nav lieli - rūpnīcas nestrādā vai strādā samazinātā apjomā, daudzās valstīs ir dažādi lasīt tālāk