Viedoklis
Iepirkšanās klātienē nav tikai preces iegāde
Zane Kaktiņa, tirdzniecības centra “Akropole” vadītāja
19.02.2021
E-komercija Latvijā pirms pandēmijas salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir augusi salīdzinoši lēni. Protams, šobrīd tiešsaistes kanāli piedzīvo ļoti strauju izaugsmes tempu, cilvēki to novērtē un sāk jau pierast pie visām digitalizācijas iespējām - attālināts darbs un mācības, e-pirkumi. Taču ir skaidrs, ka iepirkšanās klātienē nav tikai preces iegāde - tā ir preces iepazīšana, laika pavadīšana ar ģimeni un draugiem, izklaide, sports un gastronomiskais baudījums. "Akropoles" gadījumā tas viss atrodas zem viena jumta.
Manuprāt, tādēļ klātienes iepirkšanās nekur nepazudīs, drīzāk abi virzieni, gan tiešsaistes, gan klātienes iepirkšanās, attīstīsies un pastāvēs paralēli, pildot katrs savas funkcijas.
Es nevaru nosaukt nevienu kategoriju, kas būtu izteikta pārdošanā tikai klātienē vai tiešsaistē. Katram no abiem iepirkšanās veidiem ir savi plusi un mīnusi, un abiem ir jāpastāv kopā, sadarbībā. Uzņēmumi, kuriem ir attīstīti un aktīvi abi šie kanāli, ir vinnētāji un uzrāda labākos rezultātus.
Lasīt vairāk
TOP 5 ZIŅAS
01. “Lidl” informāciju par veikalu atvēršanas datumiem joprojām neatklāj
19.02.2021
Lai arī Rīgā janvārī oficiāli atklāts mazumtirgotāja “Lidl” loģistikas centrs, informāciju par veikalu atklāšanas datumiem uzņēmums joprojām neatklāj.
SIA “Lidl Latvija" pārstāvis Ingars Rudzītis aģentūrai pauda, ka pašlaik publiskot informāciju par veikalu atklāšanas datumiem vēl ir par agru. Vienlaikus kompānijas Komunikācijas departamenta vadītāja Dana Hasana februārī norādīja, ka uzņēmums veikalus gatavs atklāt tad, kad to ļaus epidemioloģiskā situācija.
“Lidl" loģistikas centra atklāšana notika virtuāli, uzrunas sakot amatpersonām, loģistikas centra būvniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem, kā arī “Lidl Latvija" sadarbības partneriem.
"Pagājušais gads bijis mums ļoti nozīmīgs - ir pabeigta šīs modernās ēkas būvniecība, un esam radījuši vairāk nekā 1200 jaunu darba vietu kopā šajā loģistikas centrā un mūsu topošajos veikalos. Ar katru dienu tuvojamies mirklim, kad “Lidl” veikali vērs savas durvis pircējiem," sacīja “Lidl Latvija" un “Lidl Eesti" valdes priekšsēdētājs Jākobs Jozefsons.
Viņš arī uzsvēra, ka jaunais loģistikas centrs ir būtisks atskaites punkts, jo šī ir vieta, no kuras preces katru dienu tiks piegādātas “Lidl” veikaliem visā Latvijā un vēlāk arī Igaunijā.
“Lidl Latvija" loģistikas centrs Dzelzavas ielā 131, Rīgā, ekspluatācijā tika nodots 2020.gada jūlijā. Loģistikas centra platība ir 51 000 kvadrātmetru, no kuriem 45 000 kvadrātmetrus aizņem noliktavas zona, bet 6000 kvadrātmetrus - biroja telpas. Noliktavas zonā strādās 150, bet biroja telpās - vairāk nekā 200 darbinieku. “Lidl Latvija" loģistikas centra būvniecībā, kas sākās 2018.gadā, ieguldīti vairāk nekā 55 miljoni eiro.
Lasīt vairāk
02. Pastiprinātas drošības prasības tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē
19.02.2021
No 8.februāra pastiprinātas drošības prasības tirdzniecībā un paplašināta preču pieejamība klātienē.
Papildu drošības prasības, tajā skaitā samazinot maksimālo pircēju skaitu tirdzniecības vietās, noteiktas veikaliem, tirdzniecības centriem ar platību 1500 kvadrātmetri un tajā esošiem vismaz pieciem tirgotājiem vai pakalpojuma sniedzējiem, kā arī prasības attiecas uz tirgiem iekštelpās.
Ekonomikas ministrija (EM) aicina iedzīvotājus rūpīgi sekot norādēm pie ieejām tirdzniecības vietās, kā arī iepērkoties vadīties pēc tirgotāju norādījumiem.
Drošākas tirdzniecības nosacījumi tirdzniecības vietām noteikti, balstoties uz vairākiem pamatprincipiem. Pirmkārt, visās tirdzniecības vietās jānodrošina efektīvāka apmeklētāju plūsmas kontrole un ļoti stingras fiziskās distancēšanās prasības. Otrkārt, pastiprināta tirgotāju atbildība un pienākumi apmeklētāju plūsmas kontrolei, nosakot atbildīgo personu un ieviešot iekšējās kontroles sistēmu epidemioloģiskās drošības pasākumu īstenošanai tirdzniecības vietās vai tirdzniecības centros. Treškārt, mārketinga aktivitāšu aizliegums, kas veicina cilvēku pulcēšanos tirdzniecības vietās. Ceturtkārt, pastiprināta kontrole un noteikta atbildība par epidemioloģiskās drošības pasākumu neievērošanu.
Vienlaikus tirdzniecību klātienē ar visu preču sortimentu var nodrošināt arī pārtikas veikali, proti, veikali, kur tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% no preču sortimenta; higiēnas preču veikali, proti, veikali, kur tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% no preču sortimenta. Darboties varēs arī grāmatnīcas.
Klātienes tirdzniecība pilnā apmērā notiks aptiekās, tajā skaitā veterinārajās aptiekās, optikas veikalos un degvielas uzpildes stacijās; pārējās tirdzniecības vietās klātienē tirgojamo preču klāsts ir ierobežots nolūkā mazināt cilvēku pulcēšanos un uzturēšanos veikalos, tirgos.
Tomēr citu veikalu klātienes darbība nav ļauta jau no 2020.gada 19.decembra.
Lasīt vairāk
03. Apgrozāmo līdzekļu programmā pieejamo summu palielinās līdz 310,8 miljoniem eiro
19.02.2021
Valdība atbalstījusi Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu apgrozāmo līdzekļu granta programmā pieejamo summu palielināt vairāk nekā četras reizes - līdz 310,8 miljoniem eiro.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitnebregs (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) informēja, ka vidējā summa, kas šīs atbalsta programmas ietvaros tiek izmaksāta vienam uzņēmuma, ir 12 000 eiro.
Vērtējot apgrozāmo līdzekļu atbalsta programmas līdzšinējo darbību, Ekonomikas ministrija (EM) secināja, ka iepriekš noteiktā prognoze, ka potenciālais atbalsts būs 60 miljoni eiro, ir maksimāli tuvs esošajai situācijai, tomēr vēl nav spēkā stājušies šā gada 28.janvāra un 4.februāri pieņemtie grozījumi atbalsta programmā, ar kuriem tiek paplašināts atbalsta saņēmēju loku. Izmaiņas nav stājušās spēkā, jo tās vēl tiek saskaņotas ar Eiropas Komisiju.
"Patlaban ir skaidrs, ka atbalsta programmai noteiktais finansējums ir izsmelts, un tās darbības turpināšanai no 2021.gada februāra līdz maijam nepieciešami papildus vismaz 240 miljoni eiro. Vienlaikus, jāņem vērā, ka papildus nepieciešamais finansējums ir noteikts piesardzīgi, jo iespējams, ka būs nepieciešami valsts budžeta papildu līdzekļi, ja pieteikumu aktivitāte pieaugs atkarībā no mērķa grupas intereses un ārkārtas situācijā noteikto ierobežojumu seku izplatības," pauda EM.
Tāpēc ministrija aicināja valdību atbalsta programmas pieejamo finansējumu palielināt no līdzšinējiem 70,8 miljoniem eiro līdz 310,8 miljoniem eiro. papildus finansējums tiks gūts no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".
EM informēja, ka šā gada 17.februāri tika saņemti 9949 iesniegumi par grantu piešķiršanu. Kopējā prasījumu summa ir 91 559 486 eiro, savukārt izmaksāti granti par 3334 iesniegumiem kopumā 26 493 365 eiro apmērā.
Lasīt vairāk
04. Pētījums: Nelegālās cigaretes pērn veidoja 20,4% no kopējā tirgus
19.02.2021
Nelegālo cigarešu tirgus pērn sasniedza 20,4% no kopējā tirgus apmēra, kas ir par 3,6 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gadā, kad šis rādītājs bija 16,8%, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK), atsaucoties uz tirgus pētījumu kompānijas "Nielsen" pētījumu.
LTRK norādīja, ka tādējādi Latvija šajā rādītājā pietuvojusies Lietuvai, kur nelegālo cigarešu īpatsvars aizvadītajā gadā bija 21,8%. Savukārt Igaunijā nelegālo cigarešu īpatsvars bija ievērojami zemāks nekā Latvijā un bija 9,5% no kopējā tirgus apmēra.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš atzīmēja, ka šī nelegālā tirgus pieauguma tendence atspoguļo vairāku faktoru ietekmi - gan Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ekonomiku un pirktspēju, gan mentola cigarešu aizliegumu, gan akcīzes nodokļa politiku Latvijā.
"Mēs redzējām, ka līdz pat aizvadītajam gadam nelegālais tirgus pastāvīgi samazinājās, sasniedzot pēdējos desmit gados zemāko līmeni, tomēr pašreiz nav pamata cerēt uz pozitīvām izmaiņām. Visticamāk, ka negatīvā tendence ar nelegālo tirdzniecību turpināsies arī nākotnē un noteikti skars arī cigarešu alternatīvu jeb bezdūmu produktu grupu, kam šogad pretēji ekspertu ieteikumiem, nepamatoti strauji tika paaugstināts akcīzes nodoklis," sacīja Endziņš.
Pēc viņa teiktā, pirmie signāli jau tiek saņemti - pieaug e-cigarešu nelegālā tirdzniecība internetā un parādās arī karsējamās tabakas kontrabandas gadījumi.
Pētījuma dati liecina, ka 2,4% no kopējā Latvijā patērēto cigarešu apjoma bijuši viltojumi, attiecīgi viltojumu īpatsvars no visām nelegālajam cigaretēm bijuši teju 12%. Lielākais nelegālo cigarešu apjoms Latvijā joprojām tiek ievests no Baltkrievijas (67,2%). Līdzīgi kā iepriekšējos pētījuma periodos 61% no kopējā nelegālo cigarešu apjoma veidoja Grodņas tabakas fabrikas ražotās cigarešu markas, piemēram "NZ", "Premier", "Queen", "Minsk", "Fest".
Lasīt vairāk
05. Nesagaidot valsts atbalstu nomai, tirdzniecības centri sākuši balto karogu akciju
19.02.2021
Lai pievērstu uzmanību valdības lēmumu lēnajam tempam, kā arī akcentētu nepieciešamību steidzami ieviest atbalstu nomas maksas segšanai, Latvijas tirdzniecības centri un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) sākuši balto karogu akciju, aģentūru LETA informēja NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags. Akcijā patlaban piedalās tirdzniecības centri "Origo", "Alfa", "Domina Shopping", "Spice", "Mols", "Galerija Centrs" un "Galleria Riga". Pie tirdzniecības centriem Rīgā un citviet Latvijā tiks izkarināti balti karogi.
Vanags skaidroja, ka Covid-19 pandēmijas dēļ liela daļa tirdzniecības uzņēmumu nestrādā, kas tieši ietekmē arī nekustamā īpašuma nozares uzņēmējus - nākot pretim tirgotājiem sarežģītajos apstākļos, iznomātāji kopš pagājušā gada pavasara piešķir nomniekiem atlaides, kas nereti sasniedz arī 100%, taču tirdzniecības centriem ir jāturpina kārtot saistības pret bankām un jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis.
"Par spīti valstī ieviestajiem ierobežojumiem, mērķtiecīgs atbalsts nomas maksas segšanai aizvien nav ieviests. Esam nonākuši pie sliekšņa, kad tirdzniecības centri vairs nespēj turpināt darbību," uzsvēra Vanags.
Viņš skaidroja, ka par valdības noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem šobrīd maksā nevis valsts, bet gan investori. Investori ir piešķīruši nomniekiem visas iespējamās atlaides - gan pavasarī, gan tagad, bet nu iznomātāju resursi ir izsmelti un ir nepieciešams steidzams, mērķtiecīgs atbalsts, ieviešot atsevišķu nomas atbalsta instrumentu vai pielāgojot esošo apgrozāmo līdzekļu granta programmu.
Vanags pavēstīja, ka tirdzniecības infrastruktūrai Latvijā ir jādod iespēja izdzīvot krīzi, savukārt nomniekiem - saglabāt esošās tirdzniecības telpas, lai pēc iespējas ātrāk, ierobežojumiem atceļoties, atsāktu darbību un atgūtos no zaudējumiem.
"Ar balto karogu akciju uzsveram, ka lēmumi par atbalstu nomas maksai slēgtajiem veikaliem ir jāpieņem nekavējoties, vai arī liels ekonomikas segments tiks iznīcināts. Aicinām valdību nekavējoties lemt par atbalsta sniegšanu nomas maksas segšanai, beidzot sperot soli pretim tirdzniecības infrastruktūrai, pirms situācija pasliktinās tik tālu, ka sācies nekontrolēts bankrotu vilnis tirdzniecības nozarē un jauni maksātnespējas administratoru "ziedu laiki"," uzsvēra Vanags.
Operatīvie dati par 2021.gada janvāri liecina, ka cilvēku plūsma tirdzniecības centros ir samazinājusies par vismaz 70%, bet veikalu ieņēmumi sarukuši par 75%, salīdzinot ar 2020.gada janvāri. Tirdzniecības centri ir uzkrājuši zaudējumus par 2020.gadu un to kapacitāte tuvojas izsīkumam, informēja Vanags.
Lasīt vairāk
Tabulā atspoguļoti sekojoši Tirdzniecība rādītāji par 2019 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2018 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits
lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Uralkali Trading, SIA, RIMI LATVIA, SIA, MAXIMA Latvija, SIA, Sanitex, SIA, Samsung Electronics Baltics, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apģērbi, apavi un piederumi, Atpūtai, sportam un tūrismam, Iekārtas un piederumi birojam un ražošanai, Industriālā tehnika, Internetveikali, netiešā tirdzniecība
Autors: Noris Krūzītis
Aizvadītais pusgads pārtikas mazumtirgotājiem bijis ļoti spraigs. Sākot jau ar martu, kad tika ieviestas higiēnas prasības sakarā ar Covid-19 ierobežojumiem, pārtikas mazumtirdzniecība bija nozare, uz kuru tas attiecās visaugstākajā mērā. Protams, ļoti svarīga bija arī savu darbinieku drošība, kam netika taupīti resursi. Rezultātā tieši pārtikas mazumtirdzniecības nozarē nebija Covid-19 inficējušies.
Ir arī pozitīvi aspekti, piemēram, pieņemot lēmumus par ierobežojumiem pārtikas lasīt tālāk
Autors: Henriks Danusēvičs
Lai celtu konkurētspēju vietējā tirgū un samazinātu izmaksas importa preču un produktu iegādei, tirgotāji aicina vietējos pārtikas un nepārtikas ražotājus mainīt cenu politiku. Pircējs par preci un produktu “balso ar maku”, tāpēc, lai celtu vietējo ražotāju atpazīstamību un palielinātu sortimentu tirgotāju piedāvājumā, vietējie ražotāji būs spiesti samazināt cenas.
Ņemot vērā, ka bija Covid-19 pandēmijas pārvietošanās ierobežojumi un cilvēkiem bija vēlme vairāk izvairīties no publiskām vietām lasīt tālāk
Tirdzniecība 
