Ienākt

Telekomunikācijas un sakari

Fiksētie un mobilie sakari, kabeļoperatori, interneta pakalpojumi Sakaru līdzekļi un to projektēšana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Iedzīvotāju skaits, kas gada laikā lietoja e-parakstu, palielinājies par 94%

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis

2020.gada beigās, salīdzinot ar gada sākumu, iedzīvotāju skaits, kas gada laikā lietoja e-parakstu, ir palielinājies par 94%. E-ID karte ar e-parakstu ir vairāk nekā 530 000 Latvijas iedzīvotāju. Precīzi dati par to ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Otra daļa ir mobilā lietotne "eParaksts mobile". Šī lietotne darbojas trīs gadus un 2020.gadā ir piedzīvojusi sprādzienam līdzīgu attīstību. Gada laikā šīs lietotnes izmantotāju skaits, kuri to ir lejuplādējuši, aktivizējuši un izmanto, ir dubultojies un pārsniedz 100 000. Arī, ja mēs paskatāmies uz lietojamības statistiku, tad vislielākais pieaugums ir bijis tieši identitātes apliecināšanai - 2020.gadā pieaugums ir līdz 2,8 miljoniem reižu, salīdzinot ar 1,3 miljoniem reižu 2019.gadā. Arī parakstīšanās ar e-parakstu mobilajā telefonā ir dubultojusies un pērn tika izmantota 2,2 miljonus reižu, salīdzinot ar vienu miljonu 2019.gadā, bet parakstīšanās, izmantojot e-ID karti, sasniegusi 3,2 miljonus reižu, salīdzinot ar 1,5 miljoniem 2019.gadā.
Valsts pārvaldē jau no 2018.gada tiek izmantots e-paraksts, tādēļ šis pieaugums ir attiecināms pārsvarā uz privāto sektoru - gan uz fiziskām, gan juridiskām personām. Faktiski tā ir sabiedrības pāreja uz digitālām tehnoloģijām un to akceptēšana. Turklāt mūsu klientu profils ir visplašākais, sākot no jauniešiem un beidzot ar gados vecākiem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem no ļoti dažādām sociālajām grupām. E-paraksts ir demokrātisks un paredzēts visiem.
Kā jebkura tehnoloģija, arī e-paraksts pilnveidojas. Lietotāju grupas ir visdažādākās, tostarp ar ļoti atšķirīgām informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanas prasmēm un pieredzi. Tādēļ šim rīkam ir jābūt intuitīvam, lai tā lietošanas laikā nebūtu daudz jādomā.
Tāpat savulaik tika pieņemts lēmums, ka šo tehnoloģiju pilnībā apmaksā valsts, tādēļ lietotājiem vairs nav jāskaita, cik reižu viņi parakstās un par to jāmaksā. To visu apmaksā valsts. Tad arī radās doma, ka visiem iedzīvotājiem ir jābūt vienotam komplektam, kurā ietilpst e-ID karte, "eParaksts mobile" un e-paraksta portāls. Turklāt e-ID un "eParaksts mobile" ir savstarpēji neatkarīgi. Tādēļ situācijās, kad e-ID kartei beidzas derīguma termiņš, parakstīties var, izmantojot "eParaksts mobile", bet, ja pazūd telefons, ar karti. Vienmēr ir otrs rīks, ar kuru cilvēks var parakstīt dokumentu elektroniski. Arī tehnoloģiskais risinājums ir būvēts, lai maksimāli nodrošinātu abu pakalpojumu darbības risku sadalījumu un nošķiršanu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Amatu zaudējis "Tet" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis

Telekomunikāciju uzņēmuma SIA "Tet" dalībnieki decembra sākumā nolēma no amata atsaukt uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi
Neskatoties uz to, ka pārkāpumi Gulbja rīcībā nav konstatēti, "Tet" padome un dalībnieku pārstāvji apzinās, ka apsūdzību uzrādīšanas fakts met ēnu uz uzņēmuma nevainojamo reputāciju un rada reputācijas ilgtermiņa riskus uzņēmumam un uzņēmuma nākotnes vērtībai. Līdz ar to "Tet" dalībnieku pārstāvji lēma atsaukt Gulbi no valdes priekšsēdētāja amata, kas vienlaikus nozīmē atstāt arī galvenā izpilddirektora amatu.
Lēmums stājas spēkā 4.decembrī.
Dalībnieku sapulce izvērtējusi situāciju saistībā ar prokuratūras uzrādītajām apsūdzībām Gulbim un vēl četrām personām. Pēc "Telia Company" pārstāvju ierosinājuma "Tet" padome iepriekš vienbalsīgi atbalstīja neatkarīga starptautiska uzņēmuma piesaisti, lai veiktu izpēti par uzņēmuma darbinieka rīcību pirms 12 gadiem noritējušajā televīzijas virszemes apraides ieviešanas konkursā un tam sekojošo līgumu slēgšanu ar infrastruktūras pakalpojumu sniedzējiem.
Starptautiskais neatkarīgās izmeklēšanas uzņēmums secinājis, ka nav atklāti pierādījumi, kas liecinātu par "Tet" pašreizējo vai bijušo darbinieku un amatpersonu ļaunprātīgu vai uzņēmuma komerciālajām interesēm neatbilstošu rīcību. Pēc uzņēmuma padomes iepriekš noteikta jautājumu loka, secinājumi veikti, balstoties izanalizētajos materiālos un veiktajās intervijās.
Pēc iepazīšanās ar neatkarīgās izmeklēšanas rezultātiem, kā arī vairāku dienu ilgām diskusijām "Tet" padome dalībnieku pārstāvjiem ir sniegusi savu atzinumu, ka "Tet" valdes priekšsēdētājs un galvenais izpilddirektors, kā arī Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis saglabā "Tet" padomes uzticību. Ņemot vērā uzņēmuma pārvaldībā īstenoto vienbalsības principu, "Tet" padomē lēmums pieņemts vienbalsīgi.
Tomēr ņemot vērā reputācijas riskus nolemts atsaukt Gulbi no valdes priekšsēdētāja amata.
"Tet" valstij piederošo daļu pārvaldošā uzņēmuma SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" valdes priekšsēdētājs Andris Gādmanis skaidroja, ka, pieņemot lēmumu, dalībnieki vadījušies no "Tet" ilgtermiņa biznesa interešu nodrošināšanas apsvērumiem un nepieciešamības samazināt riskus uzņēmuma reputācijai.

Lasīt vairāk

02. LMT koncerna provizoriskā peļņa pērn samazinājusies līdz 27 miljoniem eiro

Mobilo sakaru operatora "Latvijas mobilais telefons" (LMT) koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 228 miljoni eiro, bet peļņa veidoja 27 miljonus eiro, pavēstīja LMT Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Valdis Jalinskis.
Tādējādi, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, uzņēmuma konsolidētais apgrozījums pērn samazinājies par apmēram 0,4%, kamēr peļņa sarukusi par apmēram 6,8%.
LMT arī informēja, ka kompānijas EBITDA jeb peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem 2020.gadā veidoja 73,5 miljonus eiro, savukārt LMT klientu pieslēgumu skaits pieauga līdz 1,32 miljoniem.
Jalinskis uzsvēra, ka LMT pagājušajā gadā turpināja attīstīt tīklu, kopā ar partneriem izstrādājot jaunus informācijas tehnoloģiju risinājumus 5G izmantošanai un iesaistoties ārkārtējās situācijas spriedzes mazināšanā gan valstiskā līmenī, gan individuāli katram klientam.
Viņš arī atzina, ka telekomunikāciju nozarei, gluži tāpat kā daudzām citām nozarēm, 2020.gads bijis izaicinājumiem pilns.
"Pandēmijas radītie apstākļi veicinājuši izmaiņas gan biznesa, gan iedzīvotāju uzvedības modeļos: pieaugusi e-komercijas nozīme un digitālā transformācija," pauda Jalinskis, atzīmējot, ka Covid-19 pandēmija mainījusi arī tehnoloģiju un mobilo pakalpojumu patēriņa paradumus Latvijā, tostarp lielākajai daļai iedzīvotāju, pārejot uz darbu un mācībām attālināti, būtiski audzis datu pārraides patēriņš.

Lasīt vairāk

03. "Tele2" apgrozījums pagājušajā gadā palielinājies par 2,5%

Mobilo sakaru operatora "Tele2" apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 135,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,5% vairāk nekā 2019.gadā, aģentūrai pavēstīja kompānijas sabiedrisko attiecību vadītājs Oskars Fīrmanis.
Viņš arī informēja, ka "Tele2" peļņa pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas jeb EBITDA pagājušajā gadā palielinājās par 6,7%, sasniedzot 53 miljonus eiro.
"Tele2" rentabilitātes rādītājs pagājušajā gadā veidoja 39%. Savukārt mobilo sakaru pakalpojumu lietotāju skaits pieaudzis par 2,7%.
"Aizvadītā gada panākumu pamatā bija uzņēmuma spēja ātri un precīzi pielāgoties jaunajiem apstākļiem, kā arī kāpjošais pieprasījums pēc mobilā mājas interneta," skaidroja "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.
Tajā pašā laikā viņš norādīja, lai arī ir pakalpojumu grupas, kurās ieņēmumi ir būtiski samazinājušies, piemēram, viedierīču tirdzniecība, pakalpojumi viesabonēšanā un priekšapmaksas kartes, telekomunikācijas kā nozari pandēmija skar mazāk, un tā turpina pakāpenisku attīstību.
"Lai uzlabotu klientu apkalpošanu, ieviesām elektronisko līgumu, klientu identifikāciju ar "Smart-ID", kā arī nodrošinājām produktu piegādi ne tikai ar kurjeru uz pakomātiem, bet arī "Tele2" klientu centrus izveidojām par "pick-up" punktiem, lai klienti spētu ērtāk saņemt internetā pasūtīto preci. Daudzi no šiem projektiem bija mūsu plānos, taču pandēmijas laikā to loma būtiski pieauga un tie kļuva par prioritārajiem," pauda Vancovičs.

Lasīt vairāk

04. "Tet" grupas apgrozījums pērn provizoriski samazinājies par 2,2%

Telekomunikācijas uzņēmuma "Tet" grupa pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 222,6 miljonu eiro apgrozījumu, pirmdien žurnālistiem pastāstīja "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks. Tādējādi, pēc aģentūras LETA aprēķiniem, pērn "Tet" apgrozījums sarucis par 2,2%.
Tatarčuks atklāja, ka "Tet" grupas eksporta apgrozījums pagājušajā gadā pieaudzis līdz 39,8 miljoniem eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt "Tet" grupas normalizētā EBITDA jeb peļņa no uzņēmuma pamatdarbības pirms procentiem un nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem sasniedza 65,6 miljonus eiro, valsts nodokļos samaksāti 49,9 miljoni eiro, bet dividendēs akcionāriem izmaksāti 32,8 miljoni eiro.
Pagājušajā gadā "Tet" attīstībā investēja 32,1 miljonu eiro - gan stiprinot Latvijas interneta pamatinfrastruktūru, gan pilnveidojot pakalpojumus un padarot tos ērtākus klientiem, gan īstenojot vērienīgu uzņēmuma digitālo transformāciju. Lielākos ieguldījumus - 11,7 miljonus eiro - "Tet" pērn veica interneta tīkla attīstībā. Pēc uzņēmumā vēstītā, pašreiz "Tet" tīkls nodrošina aptuveni 55 -60% no visas interneta plūsmas Latvijā.
Tatarčuks norādīja, ka uzņēmums pērn iesāka vairākus vērienīgus projektus, kuri tiks prezentēti šogad. Skatītājiem plānots piedāvāt jaunu televīzijas risinājumu "Tet+", kas paplašinās personalizācijas iespējas, ar jauniem risinājumiem iecerēts pilnveidot interneta klientu pieredzi, tiek būvēts jauns datu centrs un attīstīta mākoņskaitļošanas platforma biznesam, kā arī attīstīti gudro pilsētu risinājumi, vienlaikus turpinot darbu pie uzņēmuma digitālās transformācijas un modernizācijas.
Viņš atzīmēja, ka ar 1,4 miljonu eiro investīcijām pašreiz tiek paplašināts arī "Tet" datu centrs, kura apgrozījums pērn auga par četriem procentpunktiem. Pašreiz pilnībā tiek izmantoti aptuveni 80% "Tet" esošo datu centru resursu un, lai nodrošinātu piedāvājumu arvien pieaugošam pieprasījumam, uzņēmums šogad paplašinās vienu no datu centriem Rīgā. Arī mākoņpakalpojumu biznesa virziens aizvadītajā gadā turpinājis stabilu izaugsmi ar 10% apgrozījuma pieaugumu.

Lasīt vairāk

05. "Bite Latvija" Rīgas centrā atklājis sešas jaunas 5G bāzes stacijas vienkopus

Mobilo sakaru operators SIA "Bite Latvija" Rīgas centrā atklājis sešas jaunas 5G bāzes stacijas, kas ir līdz šim lielākais staciju skaits vienkopus, pavēstīja uzņēmumā.
Tajā informēja, ka jaunās 5G bāzes stacijas aptver Vecrīgu, Krastmalu un Ķīpsalu. Līdz ar jauno bāzes staciju izbūvi, "Bite Latvija" 5G pārklājums Rīgā sasniegs aptuveni 22 kvadrātkilometru platību.
Kopumā "Bite Latvija" pērn tīkla attīstībā, tostarp jauno 5G bāzes staciju izbūvē, ieguldījusi vairāk nekā 10 miljonus eiro. Tikpat lielu investīciju apjomu iecerēts novirzīt infrastruktūras attīstībā arī šajā gadā.
"Bite Latvija" vadītājs Kaspars Buls atzīmēja, ka patlaban publiski pasākumi nav atļauti, bet nākotnē, kad atsāksies normāls dzīves ritms, 11.novembra krastmala atkal būšot gan valsts, gan Rīgas svētku centrālā norises vieta, kas vienkopus pulcēs lielu cilvēku skaitu, bet Vecrīga - tūristu galvenais galamērķis.
"Tāpēc saskatām, ka 5G tīkls šajā teritorijā pavērs plašas iespējas ikdienas mobilo sakaru lietotājiem, biznesa centriem, viesnīcām, kā arī pasākumu organizatoriem nodrošināt, piemēram, tiešraides ar zemu latentāti un augstākajā kvalitātē," uzsvēra Buls.
Tāpat viņš atzina - lai arī patlaban ikdienas sakaru lietotājam pietiek ar 4G tehnoloģijas paaudzes sniegtajām iespējām, tīkla attīstība ir viena no "Bite Latvija" stratēģiskajām prioritātēm, tāpēc uzņēmums mērķtiecīgi strādājis arī pie 5G attīstības. "Saredzam, ka tieši 5G tehnoloģijai var būt ievērojama ietekme Latvijas ekonomikas attīstībai nākotnē. Turklāt runa nav tikai par tās iespējām iedzīvotāju ikdienā, bet galvenokārt tieši biznesa, industriālajos risinājumos izglītībā, satiksmē, zinātnē, veselībā, pilsētvidē, inovācijās, investīciju piesaistē un tamlīdzīgi," pauda Buls.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Internets izturēja krīzes slodzi

Līdz ar Covid-19 vīrusa izplatības ierobežojumiem un ārkārtējo situāciju strādājošajiem iedzīvotājiem nācās pārslēgties uz attālinātu darbu. Pēc pēdējiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Latvijā viens iedzīvotājs mēnesī patērēja vidēji 17 gigabaitus. Mobilo sakaru operatori ārkārtējā situācijā stiprināja tīklu. Visus ārkārtējās situācijas mēnešus interneta tīkls strādāja bez aizķeršanās un pierādīja, ka Latvijā tīkls ir drošs lielām patēriņa slodzēm. Kā atzina mobilo sakaru

Nozares neveiksmes

Pandēmijā interneta ļaundari aktivizējās

Kā liecina informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" dati, līdz ar attālināta darba režīma pieaugumu ārkārtējā situācijā Latvijā būtiski pieaudzis kiberuzbrukumu skaits. Bijuši "Facebook" lapu pārņemšanas mēģinājumi, "Emotet" ļaunatūras izplatīšana e-pastu pielikumos, kā arī uz "Office 365" lietotājiem vērsti uzbrukumi.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Mobilā lietotne vīrusa izplatības ierobežošanai

Maija beigās informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumi apvienoja spēkus, lai radīto mobilo lietotni “Apturi Covid” ar mērķi palīdzēt cilvēkiem sekot līdzi kontaktēšanai ar vīrusu apslimušajiem. Lietotne bez maksas ir pieejama no 29. maija, un tā ir lejupielādēta iedzīvotāju viedierīcēs vairāk nekā 110 000 reižu. Iepriekš lietotnes izstrādātāji saskārās ar iedzīvotāju bažām, ka mobilās lietotnes “Bluetooth” signāls izsekos iedzīvotāju gaitas, bet ražotāji ar valsts drošības dienestiem nodrošināja pilnīgu datu drošību, neievācot lokāciju datus. Līdz ar to risinājums izstrādāts tā, ka lietotne "Apturi Covid" neievāc GPS datus un neizseko lietotājus. Viedtālruņi, kuros tā būs uzstādīta, ar "Bluetooth" palīdzību apmainās ar signāliem jeb digitāliem "rokasspiedieniem", ko uzglabā lietotāja tālrunī šifrētā veidā. Ja viena tālruņa lietotājs saslims, otrs tiek brīdināts, ka kādā brīdī savās ikdienas gaitās ir saskāries ar Covid-19 inficētu cilvēku. Inficētā persona un vieta, kur noticis kontakts, lietotājam paliek anonīma.

5G ieviešana turpinās - pakāpeniski

Aizvadītajā gadā mobilo sakaru operatori, tehnoloģiju un telekomunikāciju uzņēmumi paziņoja savus pirmos soļus 5G ēras ieviešanā. Latvijā parādījās pirmie 5G rūteri, 5G antenas, interneta iespējas un vairākiem uzņēmumiem piešķīra lietojuma tiesības 5G frekvenču joslām. 5G tīkls veidots pamatā industriāliem risinājumiem, piemēram, lielajiem eksporta uzņēmējiem un ražotājiem, lai celtu to produktivitāti. Ņemot vērā Covid-19 izplatības ierobežojumus gada sākumā, visu jomu uzņēmēju lēmumi par labu automatizācijas risinājumiem ir piebremzējušies un 5G ēra uz mirkli ir kļuvusi salīdzinoši nesvarīga. Vienlaikus 5G tīkla saistītie uzņēmumi turpina uzturēt un pilnveidot tīklu, lai, tuvojoties krīzes noslēgumam, varētu attīstīt spējīgus 5G risinājumus.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2019. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Telekomunikācijas un sakari rādītāji par 2019 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2018 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvijas Mobilais Telefons, SIA, Tet, SIA, Tele2, SIA, BITE Latvija, SIA, LMT Retail & Logistics, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Fiksētie un mobilie sakari, kabeļoperatori, interneta pakalpojumi, Sakaru līdzekļi un to projektēšana

Nosaukums   Nozare 2019. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2018. g., %
2019. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvijas Mobilais Telefons, SIA
Ropažu 6, Rīga, LV-1039 T. 80768076
Telekomunikācijas 186 099 6.39 30 566 16.42% 586
2. Tet, SIA
Dzirnavu 105, Rīga, LV-1011 T. 67000177
Telekomunikācijas 184 198 3.17 32 888 17.85% 1296
3. Tele2, SIA
Dēļu 5, Rīga, LV-1004 T. 29560600
Telekomunikācijas 136 669 3.98 31 519 23.06% 307
4. BITE Latvija, SIA
Uriekstes 2a-24, Rīga, LV-1005 T. 25850600
Telekomunikācijas 115 377 15.4 27 350 23.71% 476
5. LMT Retail & Logistics, SIA
Ropažu 6, Rīga, LV-1039 T. 80768076
Sakaru tehnikas un līdzekļu tirdzniecība 101 732 13.54 2 012 1.98% 378
6. Api Mobile, SIA
Cēsu 31 k.3, Rīga, LV-1012
Telekomunikācijas 41 639 -37.92 347 0.83% 5
7. Huawei Technologies Latvia, SIA
Sporta 11, Rīga, LV-1013 T. 22084495
Sakaru tehnikas un līdzekļu tirdzniecība 32 730 20.96 1 121 3.42% 4
8. Citrus Solutions, SIA
Dzirnavu 105, Rīga, LV-1011 T. 67056011
Telekomunikācijas 30 997 1.81 1 453 4.69% 297
9. Lexico Telecom LTD, SIA
Miera 15, Rīga, LV-1001
Telekomunikācijas 23 938 -4.18 315 1.31% 5
10. EVELATUS, SIA
Ieriķu 3, TC "Domina", Rīga, LV-1084 T. 22334401
Sakaru tehnikas un līdzekļu tirdzniecība 19 898 53.32 451 2.27% 51

Viedokļi

Valdis Vancovičs
Autors: Valdis Vancovičs

Pandēmija pierādīja mobilo tehnoloģiju būtisko nepieciešamību

Pirmā pusgada lielākie izaicinājumi un panākumi noteikti ir saistīti ar Covid-19 izraisītajiem ierobežojumiem un tā sekām. Mobilo sakaru operatori spēlēja ļoti būtisku lomu, lai Latvijas iedzīvotāji spētu pēc iespējas veiksmīgāk pārdzīvot dažādos ierobežojumus, strādāšanu un mācīšanos no mājām. Operatori pie tik augsta mobilo sakaru patēriņa ne tikai varēja nodrošināt stabilu tīkla darbību, bet arī daudz palīdzēja, sniedzot atbalstu tām sabiedrības grupām, kurām šajā laikā bija nepieciešamas lasīt tālāk

Ilmārs Muuls
Autors: Ilmārs Muuls

Strauji jādomā par jauniem risinājumi klientu piesaistei

“Elektronisko komunikāciju nozare var priecāties, ka Covid-19 pandēmija nav to nekā ietekmējusi. Tirgus ir noturējies stabili un var nesatraukties par Covid-19 radīto seku zaudējumiem. Taču tajā pašā laikā būtisku zaudējumu nozarei radīja Saeimas lēmums par programmu valodām, nosakot, ka valodas, kas nav iekļautas Eiropas Savienībā (ES), vienā programmā nevar pārsniegt 20%. Tas diemžēl ir valstisks lēmums, kas ļoti negatīvi ietekmē nozari. Līdz ar Saeimas lēmumu vairāki tirgus dalībnieki ir lasīt tālāk