Viedoklis
Metālapstrādes un mašīnbūves nozarē pērn varētu būt bijis kritums 1-2% robežās
Metālapstrādes un mašīnbūves asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds
18.02.2021
Operatīvie dati liecina, ka 2020.gads nozarei būs apmēram iepriekšējā gada līmenī, ar iespējamo kritumu 1-2 % robežās. Eiropā kopumā ražošanas apjomu kritums ir krietni lielāks, līdz ar to 2020.gada rezultāti ir krietni labāki nekā varēja prognozēt pavasarī.
Iepriekšējo gadu pozitīvais scenārijs turpinājās arī 2020.gada pirmajā ceturksnī (apgrozījuma un eksporta pieaugums pret 2019.gada pirmo ceturksni attiecīgi 8% un 5%). Arī nozares uzņēmumu prognozes gada sākumā bija optimistiskas. Asociācijas februārī veiktajā nozares pētījumā 64% no aptaujātajiem uzņēmumiem prognozēja apgrozījuma pieaugumu 2020.gadā, vien 20% prognozēja apjomu samazinājumu.
Situācija mainījās martā līdz ar Covid-19 krīzes iestāšanos. Lai arī lielākā daļa nozares turpināja darboties normālā režīmā, bija samērā liels apjukums un neziņa par tālākiem attīstības scenārijiem. Liela daļa uzņēmumu saskārās ar loģistikas problēmām (ienākošās izejvielu un komponenšu piegādes, produkcijas realizācija), savukārt tie uzņēmumi, kas fokusējas uz auto rūpniecību bija spiesti doties dīkstāvē, jo uz diviem mēnešiem praktiski bija apturēta lielo auto rūpnīcu darbība Eiropā. Savukārt otrajā pusgadā situācija nosacīti normalizējās, ko apliecina arī statistikas dati.
Nozares uzņēmumos situācija ir atšķirīga, Covid-19 krīzes ietekme lielā mērā ir atkarīga no konkrētās situācijas uzņēmumā, mērķa tirgiem un sektoriem. Ir pietiekami liels skaits uzņēmumu, kam 2020.gadā ir apjomu pieaugums. Relatīvi labākā situācijā 2020.gadā bija uzņēmumi, kuri eksportē produkciju uz Skandināvijas valstīm saistībā ar infrastruktūras un būvniecības projektiem, jo tur ierobežojumi bija mazāk strikti un arī transporta un loģistikas jautājumi bija salīdzinoši vienkāršāk risināmi.
Situācijas attīstību 2021.gadā, ņemot vērā kopējo nenoteiktību, ir samērā grūti prognozēt, jo ir iespējami dažādi scenāriji. Prognozes par ekonomisko situāciju Eiropā, kas ir lielākais nozares noieta tirgus, nav īpaši optimistiskas. Covid-19 krīzes radītais apjomu kritums ir lielāks nekā 2008./2009.gada finanšu krīzes laikā. 2021.gadā vēl netiek prognozēta pilnvērtīga atkopšanās. Vienlaicīgi, zināmas iespējas nozares uzņēmumiem rada fakts, ka lielie Eiropas uzņēmumi Covid-19 krīzes ietekmē pārskata savas piegāžu ķēžu stratēģijas, lielāku uzsvaru liekot uz piegādes drošumu un ģeogrāfisko tuvumu, tādejādi pārceļot daļu no apakšpiegādēm no Āzijas atpakaļ uz Centrālās un Austrumeiropas valstīm. Šis faktors gan negatīvi ietekmē arī daļu Latvijas uzņēmumu, kuri piegādā iekārtas attālinātos tirgos visā pasaulē, jo ņemot vērā ceļošanas ierobežojumus un pastāvošos riskus ir problemātiski nosūtīt personālu, lai veiktu iekārtu uzstādīšanu un nodošanu ekspluatācijā.
Covid-19 krīze ir atstājusi iespaidu arī uz izejvielu, galvenokārt tērauda tirgu pasaulē. Līdz ar krīzes sākumu tika samazinātas kopējās tērauda ražošanas jaudas, kas atsākoties ražošanai, it īpaši auto rūpniecībā, nespēj vairs nodrošināt kopējo pieprasījumu pēc izejvielām. Līdz ar to 2020.gada nogalē bija vērojams straujš tērauda cenu kāpums un atsevišķos gadījumos pat deficīts. Šis ir kā papildus izaicinājums, ar ko ir jārēķinās vismaz 2021.gada sākumā.
Lasīt vairāk
TOP 5 ZIŅAS
01. Ar jauno nacionālo Industriālo politiku septiņu gadu laikā cer palielināt eksportu līdz 27 miljardiem eiro
18.02.2021
Ministru kabinets apstiprinājis Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātās "Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam", cerot palielināt eksporta apjomu 27 miljardiem eiro 2027.gadā. Pamatnostādnes aptver visas tautsaimniecības nozares un nosaka ekonomikas izaugsmes mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem.
Nacionālās industriālās politikas mērķis ir eksporta apjomu palielināt līdz 22 miljardiem eiro 2023.gadā un līdz 27 miljardiem eiro 2027.gadā.
"Lai sasniegtu šo ambiciozo eksporta mērķi, viennozīmīgi ir jākāpina ieguldījumu intensitāte jaunu produktu izstrādei, tāpēc viens no industriālās politikas stūrakmeņiem ir ieguldījumu apjoma strauja intensificēšana pētniecības un attīstības darbībām. Kā mērķis šiem pētniecības un attīstības pasākumiem tiek izvirzīts palielināt līdz 300 miljoniem eiro 2023.gadā un līdz 600 miljoniem eiro 2027.gadā," skaidroja EM.
Pašreizējo izaicinājumu apstākļos primāri ir nepieciešams stabilizēt Latvijas tautsaimniecību, vienlaikus saglabājot stratēģisku kursu, lai paātrinātu produktivitātē balstītu ekonomikas pārstrukturizēšanu. Viedās specializācijas stratēģijas koncepta ieviešana ir vērsta uz stimuliem, kas atbalsta augstākas pievienotās vērtības pakalpojumu un produktu veidošanas stimulēšanu, produktivitātes kāpināšanu, zināšanu pārnesi un efektīvākas resursu izmantošanas domāšanas ieviešanu visos uzņēmējdarbības ciklos.
"Tās priekšplānā izvirzītas šādas specializācijas jomas: zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika un mobilitāte, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas," skaidroja ministrijā.
Lasīt vairāk
02. Rūpniecības produkcijas izlaide pērn Latvijā samazinājusies par 1,7%
18.02.2021
Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide pagājušajā gadā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmās cenās samazinājusies par 1,7% salīdzinājumā ar 2019.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp apstrādes rūpniecībā bijis kritums par 1,2%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 7,2%, kamēr ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bijis pieaugums par 8,7%.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka apstrādes rūpniecības produkcijas apmēra samazinājumu 2020.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ietekmēja Covid-19 pandēmija, īpaši tās pirmais vilnis pavasarī, un ar to saistītie nelabvēlīgie faktori - ražošanas pārtraukšana (dīkstāve), produkcijas pieprasījuma samazināšanās (sadarbības partneru un klientu darbības pārtraukšana), kā arī slēgto robežu ietekme uz materiālu piegādi un saražotās produkcijas eksportu, īpaši tādās nozarēs kā automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana (produkcijas izlaide saruka par 17,3%), tekstilizstrādājumu ražošana (samazinājums par 11,2%), apģērbu ražošana (-8,3%) un dzērienu ražošana (-8,2%).
Savukārt ražošanas apmēri 2020.gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, auga poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā - par 6,8%, kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Būtiski pieaugot produkcijas izlaidei 2020.gada ceturtajā ceturksnī, kāpumu 2020.gadā uzrādīja pēc īpatsvara lielākā apstrādes rūpniecības nozare - koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana - par 4,1% un elektrisko iekārtu ražošana - par 5,7%.
2020.gada decembrī, salīdzinot ar 2019.gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide, pēc kalendāri koriģētiem datiem, salīdzināmajās cenās pieauga par 4,7%. Ražošanas apmēri auga apstrādes rūpniecībā - par 5,1%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē - par 15,2%, bet kritums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 0,6%.
Lasīt vairāk
03. Ražotājcenas Latvijas rūpniecībā pērn sarukušas vidēji par 1,9%
18.02.2021
Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis 2020.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 1,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pagājušajā gadā samazinājies par 2,9%, bet eksportētajai produkcijai - par 0,9%, tostarp eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis sarucis par 1,2%, savukārt eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 0,6%.
Pazeminoša ietekme bija cenu kritumam elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles. Savukārt paaugstinošā ietekme bija cenu pieaugumam iekārtu un ierīču remontam un uzstādīšanai, kā arī atsevišķu pārtikas produktu ražošanā.
Statistikas dati arī liecina, ka Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis pērn decembrī, salīdzinot ar 2019.gada decembri, samazinājies par 0,3%.
Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri ir samazinājies par 1,8%, savukārt eksportētajai produkcijai palielinājies par 1,2%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas ir pieaugušas par 1,1%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 1,2%.
Būtiskākā ietekme bija cenu samazinājumam gāzes apgādē, siltumapgādē, elektroenerģijas ražošanā un sadalē. Paaugstinošā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles.
Savukārt 2020.gada decembrī, salīdzinot ar novembri, ražotājcenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,2%.
Lasīt vairāk
04. "iCotton" nodod ekspluatācijā jaunu rūpnīcu Liepājā
18.02.2021
Higiēnas preču ražotāja SIA "iCotton" nodevusi ekspluatācijā jauno ražošanas ēku Pulvera ielā 4A, Liepājā. Jaunā ražotne ir izbūvēta blakus jau esošajām "iCotton" ražošanas ēkām ar kopējo platību 5942 kvadrātmetri. Investīcijas būvniecībā ir aptuveni četri miljoni eiro, bet modernajās ražošanas iekārtās aptuveni 11,4 miljoni eiro. Jaunās ražošanas telpas ļaus uzņēmumam dubultot ražošanas jaudu, apgrozījumu un radīs līdz gada beigām vismaz 120 jaunas darbavietas, kopumā nodarbinot aptuveni 250 liepājnieku.
"iCotton" savu pirmo ražotni Liepājā atvēra 2013.gada pavasarī, kad sāka mitro salvešu ražošanu SIA "Lauma Fabrics" telpās Ziemeļu ielā 19, Liepājā, bet 2016.gada pavasarī atvēra jaunu ražotni Krūmu ielā 78, Liepājā, lai izgatavotu neausto kokvilnas audumu un kokvilnas vates diskus.
Aptuveni 95% no savas produkcijas uzņēmums eksportē uz Ķīnu, Itāliju, Krieviju, Lielbritāniju un daudzām citām valstīm.
"Šī ir pirmā šogad ekspluatācijā nodotā rūpnīca, taču darbs pie šī projekta sākās jau 2016.gadā - projekts nebija vienkāršs, pašvaldībai un Liepājas SEZ pārvaldei nācās veikt daudz darba, palīdzot uzņēmumam pārvarēt daudzus šķēršļus," atzina Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks attīstības jautājumos Uldis Hmieļevskis.
Jaunā SIA "iCotton" ražotne plāno darbu sākt februāra beigās, kad noslēgsies kokvilnas pārstrādes līnijas uzstādīšana. Jaunā kokvilnas pārstrādes līnija būs ar divas reizes lielāku ražošanas jaudu un izgatavos inovatīvu kokvilnas materiālu, ko izmantos kā izejvielu citu higiēnas izstrādājumu ražošanā.
Lasīt vairāk
05. Osinovskis šogad plāno kosmētikas ražošanas uzņēmumā "H.A. Brieger" papildus ieguldīt aptuveni desmit miljonus eiro
18.02.2021
Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis šogad plāno kosmētikas ražošanas uzņēmumā "H.A. Brieger" papildus ieguldīt aptuveni desmit miljonus eiro. Jautāts, kāpēc vispār izlēmis iegādāties maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja "Dzintars" aktīvus, Osinovskis norādīja, ka šim zīmolam ir 170 gadus sena vēsture un tas ir plaši pazīstams zīmols.
"Kad parādījās iespēja šos aktīvus iegādāties, es to uztvēru kā reālu izaicinājumu un iespēju. Nauda kā galvenais motivācijas avots man jau ir pagātnē, tagad man svarīgi ir paveikt ko tādu, ar ko pats varu lepoties. Un šī ir izcila iespēja," sacīja Osinovskis.
Viņš stāstīja, ka vēlas no "H.A. Brieger" izveidot pasaulē zināmu zīmolu un konkurēt, piemēram, ar "Loreal". "Gribētu, lai Eiropā "Dzintars" vai "H.A. Brieger" būtu numur viens. Tādā veidā es gribu padarīt zināmu arī Latviju. Uz iepakojumiem, kuri martā jau parādīsies veikalos, būs Latvijas karogs, un es gribu eksportēt šo produkciju ar Latvijas karogu uz ASV, uz Ķīnu un citiem tirgiem. Tas ir augstākais mērķis, ko īstenos "H.A. Brieger" komanda. Es kā akcionārs, protams, operatīvajā darbībā neiesaistos, akcionāra uzdevums ir nodrošināt resursus," teica Osinovskis.
Viņš informēja, ka pašlaik uzņēmumā jau ir ieguldīti vairāk nekā seši miljoni eiro, bet šogad plānots ieguldīt jau vairāk nekā desmit miljonu eiro investīcijās. Tas būs gan no Osinovska paša līdzekļiem, gan "Luminor" kredīts.
Lasīt vairāk
Tabulā atspoguļoti sekojoši Rūpniecība rādītāji par 2019 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2018 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits
lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Severstal Distribution, SIA, VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA, AS, Bucher Municipal, SIA, LEXEL FABRIKA, SIA, RĪGAS ELEKTROMAŠĪNBŪVES RŪPNĪCA, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Elektrotehnika un elektronika, Metālapstrāde un mašīnbūve, Poligrāfija, Vieglā rūpniecība, iepakojums, Zinātniskā pētniecība un ražošana
Autors: Guntis Strazds
Apstrādājot 217 uzņēmumu sniegtos datus redzams, ka šā gada sešos mēnešos tekstilrūpniecības uzņēmumu eksports salīdzinājumā ar pagājušā gada sešiem mēnešiem samazinājies tikai par 1,7%. Nedaudz grūtāk klājās izejvielu ražotājiem, piemēram, “Lauma Fabrics”, taču šūšanas uzņēmumi īpašu ražošanas apjomu kritumu neizjuta. Šūšanas uzņēmumi spēja ļoti ātri pārorientēties uz Covid-19 radīto pieprasījumu un sāka šūt higiēniskās sejas maskas, vienreizlietojamos halātus mediķiem un līdzīgas preces. lasīt tālāk
Autors: Toms Grīnfelds
Nozares kopējais apgrozījums pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2019.gada sešiem mēnešiem, ir samazinājies par 0,6%, bet eksporta apjomi – par 2,9%. Lielākā Covid-19 krīzes ietekme bijusi uz automašīnu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanas apakšnozari, kurā apgrozījuma kritums pusgadā bija par 23,6%, bet eksporta kritums – par 23,7%. Tas bija saistīts ar daudzu autorūpnīcu pilnīgu darbības apturēšanu Rietumeiropā. Mehānismu un iekārtu ražotājiem apgrozījuma kritums bijis par 6,1%, bet eksporta lasīt tālāk
Rūpniecība 
