Viedoklis
Darbaspēka problēma nekur nepazudīs un pati no sevis neizgaisīs
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure
19.02.2021
Ar darbaspēka problēmu esam cīnījušies jau ilgu laiku pirms Covid-19. Gada otrajā ceturksnī ārzemju darbaspēka trūkumam nebija būtiskas nozīmes, jo varējām izmantot vietējo darbaspēku, tomēr ik pa laikam aktualizējies jautājums par ārzemju darbaspēka piesaistes nepieciešamību.
Situācija ar darbarokām ir izaicinoša, strādājot apstākļos ar stingrajiem ierobežojumiem. Jaunu darbinieku pieņemšana, apmācīšana veicamajos pienākumos ir apgrūtināta. Īpaši grūti ir nodrošināt ražošanas nepārtrauktību gadījumos, kad pārtikas ražošanas uzņēmumos tiek konstatēta darbinieku saslimšana vai arī atklājas, ka daļa darbinieku ir kontaktpersonas un viņiem jādodas pašizolācijā.
Tomēr kopš pandēmijas sākuma Latvijas pārtikas ražošanas uzņēmumi ir spējuši nodrošināt nemainīgas ražošanas jaudas, lai spētu saglabāt pietiekamu pārtikas produktu pieejamību valstī, paralēli turpinot eksportēt savus produktus uz ārvalstīm, tādējādi atbalstot Latvijas ekonomiku.
Skatoties nākotnē, mūsu valstī iedzīvotāju paliek mazāk, līdz ar to darbaspēka problēma nekur nepazudīs un pati no sevis neizgaisīs. Ne jau velti ekonomisti vairākus gadus brīdinājuši, ka pārskatāmā nākotnē darba devējiem Latvijā būs jārēķinās ar hronisku darbinieku trūkumu, kas skars gandrīz visas nozares. Koronavīruss ir piebremzējis citu valstu darbaspēka izmantošanas jaudas, tomēr konkurence par darbaspēku saasinās. Augstas klases speciālisti mums pašiem būtu jāgatavo un jāizaudzina, jāceļ savu darbinieku vērtība. Savukārt trūkstošās darbarokas, līdzīgi, kā attīstītajās Eiropas Savienības valstīs, būtu jāieved uz laiku, paralēli veicot investīcijas, kas palielinātu konkurērtspēju, efektivitāti un produktivitāti.
Lasīt vairāk
TOP 5 ZIŅAS
01. "Balticovo" šogad attīstībā plāno investēt 15 miljonus eiro
19.02.2021
Olu un olu produktu ražošanas uzņēmuma AS "Balticovo" attīstībā šogad plānots investēt apmēram 15 miljonus eiro, tostarp lielākās investīcijas - 13 miljoni eiro - paredzētas jaunajā ražošanas kompleksā, kuru ekspluatācijā plānots nodot šogad jūnijā. Tāpat 2021.gadā "Balticovo" plāno veikt ieguldījumus, lai palielinātu esošās graudu pieņemšanas jaudas, izbūvējot jaunu graudu pirmsapstrādes kompleksu ar kopējo ietilpību 30 000 tonnu graudu. Līdztekus Jelgavas novada Vilces pagastā plānots atklāt lielizmēra brīvās turēšanas vistu novietni 20 000 vistām, ar iekoptu ābeļdārzu astoņu hektāru platībā, savukārt Daugavpils struktūrvienībā plānots attīstīt paipalu olu ražošanu - paredzēts būvēt novietni papildu 80 000 putnu. Vienlaikus Iecavā "Balticovo" turpinās attīstīt ārpus sprosta turētu dējējvistu novietnes, šogad izstrādājot projektu papildu pusmiljonam putnu vietu, bet būvniecību sākot 2022.gadā.
Lasīt vairāk
02. "Karavela" pērno gadu noslēdz ar apgrozījumu 66 miljonu eiro apmērā
19.02.2021
Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Karavela" pērno gadu noslēdz ar apgrozījumu 66 miljonu eiro apmērā, kas ir par 27,8% vairāk nekā 2019.gadā. Līdztekus 2020.gadā sasniegtais apgrozījums ir uzņēmuma rekords un pēdējo divu gadu laikā, kopš 2018.gada, uzņēmuma apgrozījums audzis par 60%. Nākotnē uzņēmums plāno sasniegt apgrozījumu 100 miljonu eiro apmērā, kā arī "Karavela" attīstībā investēt ap 16 miljoniem eiro jaunu līniju izbūvei un esošās infrastruktūras sakārtošanai.
Lasīt vairāk
03. "Orkla Latvija" šogad plāno galvenokārt investēt ražošanas procesu attīstībā
19.02.2021
Pārtikas koncerns "Orkla Latvija" ik gadu investē četrus līdz piecus miljonu eiro uzņēmuma attīstībā. Starp lielākajiem 2020.gada investīciju projektiem iecerēti jauna konfekšu glazēšanas iekārta "Laimas" ražotnē, vafeļu griešanas iekārta "Staburadzes" ražotnē un šerbeta ražošanas automatizēšana jaunajā "Laimas" ražotnē. Tāpat tuvāko gadu laikā uzņēmuma fokusā būs abi lielākie investīciju projekti Ādažos - jaunā "Laimas" ražotne un jaunā cepumu un vafeļu ražotne, kur abu ražotņu izveidei tika iegādāti kopumā 13 hektāri zemes, no kuriem cepumu un vafeļu ražotne aizņems lielāko daļu. "Orkla Latvija" jaunajā cepumu un vafeļu ražotnes būvniecībā investēs 32 miljonus eiro.
Lasīt vairāk
04. "Putnu fabrika "Ķekava"" investējusi teju 300 000 eiro robotizēto sistēmu ieviešanā
19.02.2021
Putnu gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika "Ķekava"", investējot teju 300 000 eiro, uzstādījis robotizētu produktu svēršanas un iepakošanas līniju, kā arī robotu sasaldētas putnu gaļas kraušanai uz paletēm. Pateicoties modernizācijas projektam, tiks ne tikai paaugstināta ražošanas procesu drošība un efektivitāte, bet vienlaikus tiks atrisināta darbaspēka trūkuma problēma. Robotizētas svēršanas un iepakošanas sistēmas nodrošinās katra produkta iepakojuma identisku svaru, turklāt modernās sistēmas uzlabos produktu drošību, jo viss process noritēs bez cilvēku iejaukšanās. Svēršanas un iepakošanas roboti iepakos līdz pat 15 tonnām putnu gaļas produktu dienā, kas ir līdzvērtīga aptuveni sešu darbinieku slodzei ražošanas līnijā. Robotizētā sistēma palīdzēs ar produkta sagatavošanu transportēšanai, nokomplektējot līdz pat 30 tonnām produktu dienā. Beidzoties ārkārtējai situācijai valstī, ko izraisījusi vispasaules Covid-19 pandēmija, “Putnu fabrika “Ķekava”” plāno uzstādīt vēl divas analogas svēršanas un pakošanas robotizētās sistēmas.
Lasīt vairāk
05. "Food Union" Svaigo piena produktu izcilības centrā ieguldīti vairāk nekā 11 miljoni eiro
19.02.2021
Svaigo piena produktu izcilības centrs ir viens no ievērojamākajiem investīciju projektiem Latvijas pārtikas rūpniecībā pēdējo gadu laikā, kurā kopumā ir ieguldīti vairāk nekā 11 miljoni eiro, kuru starpā, līdzās jauna biezpiena sieriņu ceha būvniecībai, ir iegādātas arī vairākas sarežģītas un modernas ražošanas iekārtas. Jaunais Svaigo piena produktu izcilības centrs atrodas Rīgā, Bauskas ielā, savukārt ražotne Valmieras ielā līdz ar to ir slēgta pilnībā, un "Rīgas piensaimnieks" apvienots ar "Rīgas piena kombinātu". “Food Union” pēdējie divi gadi Latvijā investīciju ziņā ir bijuši ļoti intensīvi, tādēļ turpmākajā gadā uzņēmuma investīcijas tehnoloģijās būs galvenokārt saistītas ar to uzturēšanu, kas kopumā varētu veidot ap diviem miljoniem eiro. Otrs investīciju virziens būs saistīts ar darbu jaunās eksporta valstīs - galvenokārt Dienvidaustrumāzijā.
Lasīt vairāk
|
Nozares panākumi
Pārtikas nozarē pamazām situācija stabilizējas Situācija pārtikas ražošanas nozarē patlaban vērtējama kā apmierinoša, neraugoties uz Covid-19 līdzšinējām sekām uz nozari. Palēnām atgūstas sektori, kam ārkārtējās situācijas laikā klājās grūtāk, piemēram, viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas jeb HoReCa sektors, kas bija apstājies līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem. Kopumā situācija nozarē stabilizējas. Līdz ar to lielie pārtikas ražotāji, kam ārkārtējā situācijā primāri bija jāapgādā vietējais tirgus, tagad var vairāk
Nozares neveiksmes
Plāno pārskatīt samazināto PVN likmi augļiem un dārzeņiem Patlaban pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 5% apmērā augļiem un dārzeņiem piemērota uz laiku no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, un valdībā notiek intensīvas sarunas par samazinātās PVN likmes saglabāšanu augļiem un dārzeņiem. Nozares ieskatā – patlaban nebūtu korekti pārskatīt un atcelt PVN samazināto likmi augļiem un dārzeņiem, ņemot vērā, ka pārtikas audzētāji ir cietuši Covid-19 periodā.
|
|
|
|
|
|
|
Valsts atbalsts eksportspējīgiem uzņēmumiem
Ministru kabinets atbalstīja 70,2 miljonu eiro piešķiršanu Covid-19 krīzē cietušo eksportējošo un tūrisma uzņēmumu darbinieku algu subsidēšanai. Valsts atbalsts eksportspējīgajiem uzņēmumiem pārtikas ražotājiem ir atspaids pandēmijas radītajos izaicinājumos. Tostarp 51 miljons eiro paredzēts, lai atbalstītu krīzes skartos nodokļu maksātājus – preču un pakalpojumu eksportētājus –, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība. Tāpat valdība apstiprinājusi divas jaunas atbalsta programmas eksportējošajiem un tūrisma nozares uzņēmumiem Covid-19 izraisīto krīzes seku pārvarēšanai un nodarbinātības sekmēšanai. Attiecīgie uzņēmumi, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem, var saņemt atbalstu 25% un 30% apmērā no 2019. gadā veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Maksimālais atbalsts vienam uzņēmumam vai uzņēmumu grupai var sasniegt 800 000 eiro.
Darbaspēka trūkums
Darbaspēka trūkums ir pārtikas ražotāju būtisks izaicinājums. Ražotāji lēš, Latvijā iedzīvotāju paliek mazāk, līdz ar to darbaspēka problēma būs dienaskārtībā arī turpmāk. Vienlaikus Latvijā šobrīd ir viens no straujākajiem bezdarba pieauguma rādītājiem Eiropas Savienībā, kas liecina par to, ka daudzi uzņēmumi Covid-19 krīzes apstākļos nespēj saglabāt darbavietas, turklāt dīkstāves pabalsta izmaksas termiņš beidzies. Nozari negatīvi ietekmē arī darbaspēka nodokļu slogs – starpība starp Latviju un kaimiņvalstīm ir liela.
|
Tabulā atspoguļoti sekojoši Pārtikas un dzērienu ražošana rādītāji par 2019 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2018 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits
lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Dobeles dzirnavnieks, AS, RĪGAS PIENA KOMBINĀTS, AS, Latvijas balzams, AS, Cido Grupa, SIA, Preiļu siers, AS. Industrijas nozares ir sekojošas: Dzērienu ražošana, Pārtikas ražošana
Autors: Kārlis Zemešs
Arī maizes ražotājus Latvijā pandēmija negatīvi ietekmējusi. Pirmajā mēnesī pēc ārkārtējās situācijas valstī pasludināšanas, Covid-19 seku ietekme uz nozari nebija izteikti jūtama, bet pēcāk maizes ražotājiem krities apgrozījums.
Vislielākais kritums vērojams konditorejas un mīklas izstrādājumu segmentā. Cilvēki mazāk dodas viens pie otra ciemos, svētkus svin retāk vai šaurākā lokā. Tāpat mazkustīgāka dzīvesveida dēļ, darbam norisinoties attālināti no mājām, daļa sāka ierobežot konditorejas lasīt tālāk
Autors: Ināra Šure
Situācija pārtikas ražošanas nozarē vērtējama kā apmierinoša. Sektori, kam ārkārtējās situācijas laikā klājās grūtāk, piemēram, HoReCa (viesnīcas, restorāni, sabiedriskā ēdināšana), kas bija apstājusies līdz ar tūrismu, slēgtajām skolām un bērnudārziem, palēnām atgūstas, situācija nozarē stabilizējas. Lielie ražotāji, kam bija darba pilnas rokas arī ārkārtējās situācijas laikā, kad primāri tika apgdtāts vietējais tirgus, tagad var vairāk pievērsties arī eksportam.
Kopumā pārtikas nozare lasīt tālāk
Pārtikas un dzērienu ražošana 
