Ienākt

Pakalpojumi

Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi
Sadzīves pakalpojumi Skaistumkopšana, kosmētika

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Skaistumkopšanas nozare netaisnīgi tiek ierobežota Covid-19 laikā

Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone

Skaistumkopšanas pakalpojumu nozarē ir vieni no visstingrākajiem epidemioloģiskās drošības noteikumiem, kas padara sniegtos pakalpojumus drošus. Skaistumkopšanas pakalpojumu nozare jau iepriekš ir prasījusi valdībai atzīt, ka mērķis - samazināt saslimšanu, liedzot sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus, nav panākts, bet pat palielinājies. Skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji ir gatavi un grib strādāt.
Skaistumkopšanas speciālistu darbības pilnīga aizliegšana kopš 2020.gada 9.novembra ir notikusi, neskatoties uz asociāciju piedāvātajiem papildus drošības pasākumiem šo pakalpojumu sniegšanas laikā, kas nodrošinātu Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Lēmums aizliegt skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu ticis pieņemts bez sarunām un konsultēšanās ar nozares pārstāvjiem, bez situācijas izvērtēšanas, bez ārkārtējās situācijas laikā pagājušā gada pavasarī gūtās pieredzes izvērtēšanas, bez iespējas nozares pārstāvjiem aizstāvēt savu viedokli un priekšlikumus, kā organizēt skaistumkopšanas nozares darbu ārkārtējās situācijas laikā.
Šāda radikāla nozari visaptveroša lēmuma pieņemšana ir radījusi nopietnu kaitējumu visai skaistumkopšanas nozarei un katram tajā nodarbinātajam speciālistam, liedzot iespēja gūt cilvēka cienīgus ienākumus. Lielākai daļai nozarē strādājošo skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšana ir vienīgais ienākumu gūšanas veids.
Skaistumkopšanas pakalpojumu nozare arī vairākkārt ir prasījusi valdību atzīt arī to, ka nav pamata turpināt atstāt nozarē strādājošos dīkstāvē. Tāpat nozares ieskatā nav saprotams, kādēļ varētu tikt apsvērts atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus ļaut sniegt, bet citus nē. Ekonomikas ministrija bija publiski ziņojusi, ka ir plānots primāri koncentrēties uz sabiedrībai nepieciešamāko higiēnas pakalpojumu sniegšanas atsākšanu, kuriem ir zems saslimstības riska līmenis. Skaistumkopšanas pakalpojumu nozare atbilst šim kritērijam.
Tie, kas lemj, neizprot nozares specifiku. Skaistumkopšanas nozare patiesībā ir daudz plašāka, un ietver arī, piemēram, skaistumkopšanas produktu un medicīnas iekārtu, kas nepieciešams kosmetologiem, piegādātāji. Tādējādi, aizliedzot strādāt skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, tas ietekmē daudz plašāku nozaru loku.
Nozarē ir neizpratne, kādēļ, piemēram, zobu higiēnistam ļauts strādāt, bet kosmētiķi un skaistumkopšanas speciālisti kosmetoloģijā, kuri arī ir ārstniecības personas, strādāt nedrīkst.
Tāpat nav saprotams, kādēļ skaistumkopšanas pakalpojumus sniedz lielās ārstniecības iestādes, apejot liegumu, bet to aizliegts darīt ārstniecības personām ar līdzvērtīgu kvalifikāciju skaistumkopšanas salonos un privātajās praksēs.
Mēs neaicinām aizliegt strādāt zobu higiēnistiem vai skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem lielajās ārstniecības iestādēs, bet prasām vienlīdzīgu attieksmi pret visiem, ļaujot strādāt arī citiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, ievērojot visas nepieciešamās drošības prasības.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. No 1.marta klātienē plāno ļaut strādāt frizieriem, manikīriem un pedikīriem

No 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, konceptuāli vienojās Ministru kabinets.
Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātā, skaistumkopšanas nozarē strādājošie pakalpojumus klātienē varēs sniegt, ievērojot virkni epidemioloģiskās drošības prasību, tostarp pakalpojuma sniedzējam jābūt reģistrētam Veselības inspekcijā, klientu apkalpošana jāorganizē tikai pēc iepriekšēja pieraksta, intervāls starp pakalpojumu sniegšanu būtu ne mazāk kā 20 minūtes, vienā dienā klients pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt vienu pakalpojumu, klientam un pakalpojuma sniedzējam jāvalkā sejas maska, kā arī jāveic klienta temperatūras bezkontakta mērīšana.
Tāpat pakalpojuma sniedzējam jānodrošina minimāla platība - 25 kvadrātmetru uz vienu klientu. Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25 kvadrātmetriem, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs. Ja nav iespējama divu metru distances ievērošana, darbavieta jāaprīko ar aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu. Visiem pakalpojumu sniedzējiem jānodrošina dezinfekcijas līdzekļi.
Pakalpojumu sniedzēju uzraudzību izlases kārtībā veiks Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.
Atkārtotu pārkāpumu gadījumā, pakalpojumu sniedzējam var tikt izteikts aizrādījums vai uzlikts naudas sods līdz 5000 eiro.

Lasīt vairāk

02. Kavēsies depozīta sistēmas ieviešana

Depozīta sistēmas operatora atlases procedūras apstrīdēšanas dēļ vismaz par mēnesi kavēsies depozīta sistēmas ieviešana. Valsts vides dienests (VVD) konstatējis risku, ko radījis SIA "Nulles depozīts" iesniegums tiesai atcelt VVD pieņemto lēmumu depozīta sistēmas ieviešanu uzticēt konkursa uzvarētājam “Depozīta iepakojumu operatoram”(DIO), kā arī atzīt līgumu, kas noslēgts starp VVD un DIO, par spēkā neesošu, apstrīdot depozīta sistēmas operatora atlases procedūru kopumā.
VVD ir stingra pārliecība, ka "Nulles depozīta" iesniegumā tiesai minētie argumenti, apstrīdot depozīta sistēmas operatora atlases procedūru kopumā, ir nepamatoti. Kā skaidroja VVD, depozīta sistēmas ieviešanas mērķis nav nodot tiesības vienam operatoram sniegt iepakojuma apsaimniekošanas publisko pakalpojumu un gūt no tā peļņu. Institūcija uzsver, ka depozīta sistēmas operatora izvēle notikusi atklātā un caurskatāmā procedūrā atbilstoši likumdošanai un labas pārvaldības principiem. Abi pretendenti, piedaloties depozīta sistēmas operatora atlases procedūrā, ir akceptējuši to.

Lasīt vairāk

03. Bioloģisko noārdāmos atkritumus apņēmušies šķirot 50 "Eco Baltia vide" klientu

Kopš pagājušā gada maija Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā individuālos šķirošanas konteinerus pārtikas un zaļajiem atkritumiem pieteikuši vairāk nekā 50 atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA "Eco Baltia vide" klientu. Lai arī bioloģiski noārdāmos atkritumus Pierīgā jāšķiro no šā gada sākuma, uzņēmums apsaimniekošanas reģionos iestrādnes būvējis jau iepriekš. Savukārt šogad uzņēmums strādās pie tā, lai Rīgas Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā pašreizējo šķirošanas infrastruktūru paplašinātu vēl vairāk.

Lasīt vairāk

04. Līdz šim ST nav saņēmusi LSSA un LKKA pieteikumus par vienlīdzīgu attieksmi Covid-19 laikā

Satversmes tiesā (ST) līdz 18.februārim nav saņēmusi Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas (LSSA) un Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) pieteikumus par vienlīdzīgu attieksmi Covid-19 laikā, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Tāpat ST informēja, ka ST likums neparedz izdalīt prioritāras lietas, un ja lieta ierosināta, tās sagatavošanai paredzētais termiņš ir pieci mēneši, kuru likums pieļauj pagarināt vēl par diviem mēnešiem. Par tiesas sēdes laiku pēc lietas sagatavošanas tiek lemts rīcības sēdē.
Jau vēstīts, ka LSSA un LKKA 12.februārī paziņoja, ka, neredzot vairs iespējas pārrunu ceļā panākt vienlīdzīgu attieksmi Covid-19 laikā, nolēmušas vērsties ST.
Valdība 18.februārī vienojās, ka no 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus.

Lasīt vairāk

05. “Koblenz drošība”: Pandēmijas laikā cilvēki kļuvuši agresīvāki

Covid-19 pandēmijas laikā vērojams, ka cilvēki kļuvuši agresīvāki un apsardzes uzņēmums “Koblenz drošība” saņem vairāk izsaukumu. Vairums izsaukumu saņemti uz mājokļiem un birojiem, kuros ieradušies nelūgti un agresīvi viesi - personas alkohola reibumā, dažādi uzbāzīgi un bezkaunīgi preču piegādātāji, bezpajumtnieki. Tāpat arī pieaugusi cilvēku agresija veikalos - ir konflikti ar veikala personālu, ja kāds netiek apkalpots bez maskas, konflikti starp pircējiem, ja kāds piegājis citam pārāk tuvu vai nevalkā masku atbilstoši noteikumiem, konflikti par to, ka brīvdienās netiek pārdots alkohols, konflikti par to ka nevar nopirkt kādu preci.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

2022. gadā sāks darboties depozīta sistēma

Ministru kabinets ir pieņēmis Depozīta sistēmas darbības noteikumus, kas nosaka depozīta iepakojuma pieņemšanas, savākšanas, pārstrādes, sagatavošanas un nodošanas atkārtotai izmantošanai procentuālo apjomu un termiņus. No noteikumiem izriet, ka maksa par depozīta iepakojuma vienību būs 0,10 eiro. Jaunā sistēma stāsies spēkā 2022. gadā.

Nozares neveiksmes

Neizdodas “Tīrīga”

Iepriekš "Getliņi Eko" noslēdza 686,3 miljonu eiro vērtu Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās–privātās partnerības procedūru, par konkursa uzvarētāju atzīstot SIA "CREB Rīga", ko izveidoja divi vides pakalpojumu sniedzēji – "Clean R" un "Eco Baltia vide". Bija plānots, ka konkursa uzvarētāji ar zīmolu “Tīrīga” nodrošinās Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un investīcijas turpmākos 20 gadus. Tomēr šajā procesā iejaucās Konkurences padome, kura visai stingri iestājās

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu atbalstam izveido 50 miljonu eiro lielu fondu

Valsts īpaša kapitāla fonda izveidē Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu atbalstam ieguldījusi 50 miljonus eiro. Fondu pārraudzīs "Attīstības finanšu institūcija "Altum"", un fonda veikto ieguldījumu kopsumma vienā komersantā nedrīkstēs pārsniegt desmit miljonus eiro. Kapitāla fonds ir mērķēts uz ekonomiski dzīvotspējīgiem un labi pārvaldītiem komersantiem, vienlaikus tādiem, kas darbojas industrijās ar augstu pievienoto vērtību. Fonds veiks ieguldījumus uzņēmumos, izmantojot dažādus finanšu instrumentus, piemēram, ieguldījumi komersanta pamatkapitālā, kvazi-kapitāla ieguldījumi, tajā skaitā konvertējami aizdevumi, kā arī ieguldījumi korporatīvajās obligācijās.

Pieejams atbalsts eksporta veicināšanai

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra nodrošina eksportējošiem komersantiem individuālu atbalstu granta veidā ar atbalsta intensitāti 50% apmērā. Uzņēmumi var iegūt individuālu atbalstu 20 000 eiro apmērā viena kalendārā gada laikā dalībai kontaktbiržās ārvalstīs, starptautiskās digitālās nozaru platformās, produktu/pakalpojumu pielāgošanai ārvalstu tirgiem, uzņēmumu ražotņu un produktu atbilstības novērtēšanai, publicitātei ārvalstu nozaru medijos, telemārketinga pakalpojumiem nozaru ārvalstu sadarbības partneru meklēšanai, dalībai starptautisko nozaru asociācijās, kā arī dalībai starptautiskās izstādēs ārvalstīs.

Rīgā turpinās sadzīves atkritumu savākšanas problēmas

Pēc tam, kad Konkurences padome izbrāķēja Rīgas pašvaldības ieceres uz 20 gadiem nodot atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā zīmolam “Tīrīga”, konkurences uzraugs nāca klajā ar paziņojumu, ka likumā ir jāparedz brīvā tirgus principa piemērošana, nevis jāļauj pašvaldībai pašai izvēlēties sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējus. Konkurences padome norāda, ka pašvaldībās ir identificētas vairākas problēmas, kas risināmas ar brīvā tirgus modeļa ieviešanu, bet par to ir jādomā likumdevēju līmenī.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2019. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Pakalpojumi rādītāji par 2019 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2018 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir TOLMETS, SIA, Clean R, SIA, PET Baltija, AS, METALEKSPO, SIA, Getliņi EKO, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsardze, drošības sistēmas un identifikācijas dokumenti, Atkritumu apsaimniekošana, metāllūžņi, Sadzīves pakalpojumi, Skaistumkopšana, kosmētika

Nosaukums   Nozare 2019. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2018. g., %
2019. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. TOLMETS, SIA
Hika 5, Liepāja, LV-3401 T. 63425200
Metāllūžņi 154 515 -20.16 1 088 0.70% 115
2. Clean R, SIA
Vietalvas 5, Rīga, LV-1009 T. 67111001
Atkritumu izvešana, konteineru noma 43 789 31.2 3 077 7.03% 1464
3. PET Baltija, AS
Aviācijas 18, Jelgava, LV-3004 T. 67353441
Otrreizējās izejvielas 37 222 7.26 164 0.44% 240
4. METALEKSPO, SIA
Rencēnu 32, Rīga, LV-1073 T. 67686242
Metāllūžņi 30 647 12.93 1 028 3.35% 27
5. Getliņi EKO, SIA
Rumbula, Kaudzīšu 57, Stopiņu p., Ropažu n., LV-2121 T. 67317800
Atkritumu uzglabāšana, sadzīves tehnikas savākšana 25 135 33.47 757 3.01% 114
6. Cronimet Latvia, SIA
Sprīdīša 1, Rīga, LV-1034 T. 26109192
Metāllūžņi 22 791 -31.43 549 2.41% 10
7. Eco Baltia vide, SIA
Rumbula, Getliņu 5, Stopiņu p., Ropažu n., LV-2121 T. 67799999
Atkritumu izvešana, konteineru noma 18 746 14.83 267 1.43% 297
8. SANEKSS METĀLS, SIA
Rencēnu 32, Rīga, LV-1073 T. 67686239
Metāllūžņi 17 409 20.01 166 0.95% 12
9. G4S Latvia, AS
Stigu 10, Rīga, LV-1021 T. 67516975
Apsardze: aizsargierīces, sistēmas, videonovērošana 17 060 -4.33 471 2.76% 1120
10. Worldline Latvia, SIA
Dzirnavu 37-2.st., Rīga, LV-1010 T. 67092555
Identifikācijas dokumenti 15 819 7.7 2 549 16.11% 119

Viedokļi

Arnis Vērzemnieks
Autors: Arnis Vērzemnieks

Palēnām notiek virzība uz apsardzes nozares sakārtošanu

Pēdējā gada laikā apsardzes nozare ir piedzīvojusi būtiskus uzlabojumus. Izšķiroša šo pozitīvo pārmaiņu radīšanā ir bijusi visu iesaistīto pušu mērķtiecīga sadarbība. Tomēr darbs vēl ir turpināms pie publisko iepirkumu regulējuma pilnveides. Nozares ilgtspējai un attīstībai vitāli nepieciešams arī politikas plānošanas dokuments un apsardzes nozarei ir jābūt iekļautai vienotajā nacionālās drošības plānā. Tajā pašā laikā 2020.gads apsardzes nozarei iesākās īpaši veiksmīgi, jo Saeima sāka skatīt lasīt tālāk

Tīna Lūse
Autors: Tīna Lūse

Situācija ar riepu apsaimniekošanu nav ievērojami uzlabojusies

Kopumā beidzamajos gados situācija riepu apsaimniekošanas nozarē ir normalizējusies un tirgū vairs nedarbojas apsaimniekotāji, kuru spēja izpildīt normatīvo aktu prasības riepu savākšanās un pārstrādē bija apšaubāma. Tomēr, kopumā, kā rāda dati, situācija ar riepu apsaimniekošanu ievērojami nav uzlabojusies. Iedzīvotājiem joprojām nav ērti pieejama infrastruktūra riepu nodošanai uz visiem vienādiem un viegli saprotamiem noteikumiem. Iemesli meklējami tajā, ka katrs apsaimniekotājs darbojas pēc lasīt tālāk