Viedoklis
"Zaļais koridors" palīdzēs samazināt atpalicību no Igaunijas un Lietuvas investīciju piesaistē
Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags
18.02.2021
Valdības apstiprinātais Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras piedāvājums ieviest tā dēvēto "Zaļo koridoru" birokrātijas un administratīvo procesu paātrināšanai augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem palīdzēs samazināt atpalicību no Igaunijas un Lietuvas investīciju piesaistē.
Novērtējam, ka starptautisko biznesa pakalpojumu nozare Latvijā ir atzīta par stratēģiski nozīmīgu nozari ar pievienoto vērtību. "Zaļā koridora" ieviestie procesu uzlabojumi nozīmē, ka esošie un arī jaunie investori biznesa pakalpojumu nozarē ātrāk varēs sākt projektu realizāciju Latvijā, kā arī vienkāršāk pieņemt darbā kvalificētu darbaspēku arī no ārvalstīm.
Biroji ir pakalpojumu ekonomikas un starptautisko biznesa pakalpojumu centru infrastruktūra, bet patlaban Rīgā uz vienu uzņēmumu ir divreiz mazāka biroju platība nekā Viļņā, kas kavē pakalpojumu ekonomikas attīstību.
Tādēļ ir jādara viss iespējamais, lai sekmētu ieguldījumu biroju ēkās un palīdzētu nozares attīstībai, jo, piemēram, būvniecības smagnējā saskaņošana ar inženierkomunikāciju turētājiem ir viens no iemesliem, kādēļ Rīga atpaliek no Viļņas un Tallinas investīciju piesaistē.
Investīciju projektus atvieglotā kārtībā izskatīs, ja to īstenošana tiks plānota viedajās specializācijas - informācijas un komunikāciju tehnoloģijās, bioekonomikā, viedajos materiālos un fotonikā, biomedicīnā un viedajā enerģētikā, starptautiskajos biznesa pakalpojumu centros, kā arī būvniecībā, transportā un loģistikā, ja tie saistās ar projektiem iepriekš minētajās nozarēs.
Ministru kabineta noteikumi par prioritāro investīciju projektu apkalpošanu paredz investīciju projektu sektorus, kvalifikācijas kritērijus, procedūru sarakstu un kārtību, kādā tiks apstiprināta ar projekta realizāciju saistīto administratīvo procedūru paātrināta skatīšana. Tāpat noteikumi nosaka arī valsts pārvaldes uzdevumu ietvaros sniedzamo pakalpojumu sarakstu un gadījumus, kas nodrošināmi prioritārā kārtībā un termiņā attiecībā uz prioritārajiem investīciju projektiem, un ir uzskaitīti noteikumu pielikumā.
"Zaļā koridora" paātrinātājā kārtībā tiks izskatīti investīciju projekti, kurus plānots īstenot kādā no prioritārajiem investīciju sektoriem, un kuri atbildīs skaidri noteiktiem investīciju apmēra, jaunradīto darba vietu, eksporta apjoma un ieguldījumu pētniecībā kritērijiem.
Lasīt vairāk
TOP 5 ZIŅAS
01. "Colliers": Pēc pārdošanas apjoma pērn lielākie attīstītāji bija "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks"
18.02.2021
Pēc dzīvokļu pārdošanas apjoma pērn lielākie attīstītāji bija "Bonava Latvija", "YIT Latvija" un "Merks", liecina nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers" veiktais "Rīgas un tuvās Pierīgas jauno un renovēto dzīvokļu tirgus apskats 2020".
Apskatā teikts, ka pirmajā vietā pērn bija "Bonava Latvija", kuras pārdošanas apjoms bija 34,2 miljoni eiro, kas veido aptuveni 13% no kopējā dzīvokļu pārdošanas tirgus apjoma. "Bonava Latvija" pērn pārdevusi 364 dzīvokļus jeb 17% no kopējā tirgus apjoma.
Otrajā vietā ir "YIT Latvija", kuras pārdošanas apjomi bija 33,4 miljoni eiro jeb aptuveni 13% no tirgus. Attīstītājs pērn pārdevis 293 dzīvokļus jeb 13% no kopējā tirgus apjoma.
Savukārt trešajā vietā ierindojusies būvkompānija "Merks" ar pārdošanas apjomu 24,7 miljoni eiro jeb 10% no kopējā tirgus apjoma. "Merks" pērn pārdevis 157 dzīvokļus jeb 7% no kopējā pārdoto dzīvokļu apjoma.
Ceturtajā vietā ierindots nekustamo īpašumu attīstītājs "Hanner", kura pārdošanas apjoms bija 24,5 miljoni eiro jeb 10% no tirgus apjoma. "Hanner" pērn pārdevis 199 dzīvokļus jeb 9% no kopējā pārdoto dzīvokļu skaita.
Piektajā vietā ierindots attīstītājs "R.Evolution" ar pārdošanas apjomu 10,6 miljoni eiro jeb 4% no kopējā tirgus apjoma. "R.Evolution" pērn pārdevis 37 dzīvokļus jeb 2% no kopējā pārdoto dzīvokļu skaita.
Lasīt vairāk
02. "Latio": Darījumu skaits ar dzīvokļiem pērn Latvijā samazinājās par 13%
18.02.2021
Darījumu skaits ar dzīvokļiem pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 13%, bet darījumu skaits ar apbūves zemēm palielinājās par 14%, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" jaunākajā mājokļu tirgus pārskatā.
Darījumu skaits ar dzīvokļiem līdz ar pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī strauji samazinājās, piemēram, aprīlī kritums bija par 48%, salīdzinot ar 2019.gada aprīli. Savukārt 2020.gada trešajā ceturksnī darījumu skaits bija vien par 2% mazāks nekā pirms gada.
"Latio" apkopotie Valsts zemes dienesta dati liecina, ka 2020.gada pirmajā pusgadā veikti 6715 darījumi ar dzīvokļiem par kopējo summu 284,9 miljoni eiro.
Pārskatā norādīts, ka pagājušo gadu raksturoja izteikti augsts pieprasījums pēc privātās apbūves zemēm, dzīvokļiem un privātmājām visos Latvijas reģionos.
Tāpat samazinājās piedāvājumu skaits, kas būtiski ietekmēja tirgus situāciju kopumā, uzturot cenas iepriekšējā līmenī, norādīts pārskatā. Lai gan vīrusa pandēmijas ieviesto ierobežojumu dēļ pavasarī darījumu aktivitāte mājokļu tirgū mazinājās, vasarā un vēlākos mēnešos darījumi notika ļoti aktīvi.
"Gada sākumā paustās draudīgi pesimistiskās prognozes līdz šim nav piepildījušās, tomēr nākotne ir neskaidra. Pagājušā gada ietekmē novērojām lielu interesi par mājokļiem ārpus Rīgas, diemžēl attīstītāji nesaredz peļņas iespējas tālāk par 15 kilometriem aiz galvaspilsētas robežām. Jā, ir daži izņēmumi - tomēr tie neveido tirgu. Ja pēkšņi notiktu Baltijas jūras reģiona valstu čempionāts monocentriskajā attīstībā - mēs ar atrāvienu uzvarētu," pārskatā norāda "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.
Lasīt vairāk
03. "Baltic Sotheby’s International Realty": "Premium" īpašumu tirgus pērn bijis apjomīgākais pēdējo sešu gadu laikā
18.02.2021
"Premium" īpašumu tirgus 2020.gadā bijis apjomīgākais pēdējo sešu gadu laikā - pērn sasniegts 6% lielāks apgrozījums, liecina "premium" segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2020.gadā.
Latvijas aktīvākajos augstākās klases jeb "premium" nekustamo īpašumu tirgus reģionos - Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā - aizvadītais gads bijis apjomīgākais kopš 2014.gada gan darījumu skaita, gan apgrozījuma ziņā. Kopumā notikuši 730 "premium" īpašumu darījumi jeb par 4,9% vairāk nekā pirms gada par kopējo summu 202 miljoni eiro, kas bija par 6% jeb 12,1 miljonu eiro lielāks darījumu apgrozījums nekā 2019.gadā.
Lielāko daļu no "premium" tirgus kopsummas - 77% - veidoja darījumi ar "premium" dzīvokļiem, turklāt teju visi jeb 94% no iegādātajiem dzīvokļiem bija jaunajos projektos. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pārdots par 4,7% vairāk "premium" dzīvokļu.
"Baltic Sotheby’s International Realty" datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.
"2020.gads iezīmējās divos nogriežņos - pirmajā pusgadā tirgus aktivitāte izteikti atpalika no iepriekšējā gada atbilstošā perioda. Pēc pavasara īslaicīgā "šoka" optimisms tirgū atgriezās ar uzviju un nākamie seši mēneši pagāja iespaidīgā investīciju virpulī, un tika sasniegtas gandrīz divas trešdaļas no gada kopējā darījumu apjoma," komentēja "Baltic Sotheby`s International Realty" īpašniece un valdes locekle Ilze Mazurenko.
Viņa prognozēja, ka pieprasījums pēc "premium" īpašumiem nemazināsies arī šogad. Mazurenko prognozēja pēcpandēmijas aktivitātes pieaugumu pilsētās, kas nozīmē arī aktīvāku "premium" dzīvokļu tirgu, kas pie mums tradicionāli ir Rīgā. Pārtikušie patērētāji turpinās pielāgot savas prioritātes, lai ieguldītu līdzekļus nekustamajā īpašumā, kas viņiem un viņu ģimenēm dod drošības, t.sk., veselības drošības, un privātuma sajūtu.
"Baltic Sotheby`s International Realty" dati liecina, ka dzīvokļu darījumi veidoja 77% jeb 155 miljonus eiro no kopējās darījumu summas, tad sekoja darījumi ar privātmājām - 19% īpatsvara jeb 39 miljonu eiro apgrozījums un darījumi ar "premium" privātās apbūves zemi - 4% jeb 8,1 miljona eiro vērtībā.
Lasīt vairāk
04. "SEB banka": Pieprasījums pēc mājokļa kredītiem šogad turpinās mēreni augt
18.02.2021
Pieprasījums pēc mājokļa kredītiem šogad turpinās mēreni augt, prognozēja "SEB bankas" pārstāvji.
Bankā norādīja, ka 2020.gadā "SEB banka" mājokļa kredītos piešķīra 129 miljonus eiro, tādējādi palielinot hipotekāro kredītu portfeli par 4,5%.
Tāpat bankā minēja, ka 73% gadījumu aizdevums lūgts dzīvokļa iegādei un remontam. Vairāk nekā 80% šādu darījumu noslēgti Rīgā un Pierīgā, turklāt vairāk nekā pusē gadījumu klienti izvēlējušies dzīvokli mājās, kas celtas pēc 2000.gada. Apmēram piektā daļa no aizdevumiem piešķirti privātmājas iegādei vai remontam, bet 8% - privātmājas būvniecībai. Vairāk nekā puse no jaunajiem aizdevumiem izsniegti ar "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") atbalstu.
"SEB bankas" valdes loceklis Arnis Škapars atzīmēja, ka pēc pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas pērn martā tika novērots būtisks kritums pieprasījumā pēc mājokļa kredītiem. Tostarp neziņa un situācijas neprognozējamība lielākoties bija iemesls, kāpēc cilvēki kļuva daudz piesardzīgāki un uz laiku atlika plānus iegādāties mājokļus. Savukārt vasaras sākumā pieprasījums pēc kredītiem atkal atgriezās, un tirgū pozitīva attīstība turpinājās visu gada otro pusi.
Vienlaikus viņš piebilda, ka kopumā 2020.gadā jaunu mājokļa kredītu apmērs "SEB bankā" bija par 11% mazāks nekā 2019.gadā.
Lasīt vairāk
05. "Arco Real Estate": Janvārī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas nemainījās
18.02.2021
Janvārī Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu vidējās cenas nemainījās, tomēr notika vien nelielas cenu svārstības lielākajā daļā mikrorajonu, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Arco Real Estate" jaunākajā sērijveida dzīvokļu tirgus pārskatā.
Sērijveida dzīvokļu vidējā cena janvārī saglabājās 807 eiro par kvadrātmetru. Cenas vidēji bija par 50% zemākas nekā 2007.gada 1.jūlijā, kad neremontēta sērijveida dzīvokļa vidējā cena sasniedza visu laiku augstāko atzīmi - 1 620 eiro par kvadrātmetru. Janvārī sērijveida dzīvokļu cenas, salīdzinot ar 2020.gada sākumu, bija zemākas par 1,4%.
Kopš 2020.gada sākuma visos Rīgas lielākajos mikrorajonos, ņemot vērā pēdējo mēnešu cenu lejupslīdi, cenas kopumā samazinājušās. Lielākais cenu samazinājums kopš pagājušā gada sākuma Rīgas mikrorajonos novērots Pļavniekos un Imantā - par 3%.
Janvārī dzīvokļu cenās, vērtējot pēc istabu skaita, tika konstatētas nelielas izmaiņas. Sērijveida dzīvokļu viena kvadrātmetra vidējā cena par 0,1% palielinājās vienistabas un četru istabu dzīvokļiem. Tikmēr divistabu un trīsistabu dzīvokļu cenām netika konstatētas izmaiņas.
Aizvadītajā mēnesī Rīgas lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu cenās novērotas nelielas izmaiņas. Lielākais cenu pieaugums tika novērots Ķengaragā, kur cenas mēneša laikā palielinājās par 0,3%, tikmēr daudzos mikrorajonos janvārī netika novērotas nekādas cenu svārstības.
Lasīt vairāk
|
Nozares neveiksmes
Gaidāma ietekme uz komercīpašumu tirgu Covid-19 pandēmijai varētu būt negatīva īstermiņa līdz vidēja termiņa ietekme uz komerciālo nekustamo īpašumu tirgu Baltijā, ja vīrusa uzliesmojumu izdosies ierobežot saprātīgā termiņā. Baltijas valstis divus gadus pēc kārtas ir piedzīvojušas rekordaugstu investīciju apmēru – apmēram 1,2 miljardus eiro gadā, kas diez vai atkārtosies 2020. gadā. Darījumu apmēri naudas plūsmu ģenerējošos komercīpašumos gada laikā, visticamāk, būs zemāki nekā pērn. Daži investori jau tagad ir sajutuši iespēju
Satrauc iespējamais NĪN pieaugums Nekustamo īpašumu nozari satrauc nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) iespējamais pieaugums, stājoties spēkā jaunajām kadastrālajām vērtībā. Līdz šim paredzēts, ka jaunajām kadastrālajām vērtībām jāstājas spēkā 2022. gadā. Tagad Saeimas vairākums sācis darbu pie to atlikšanas uz vēlāku laiku, lai rastu risinājumu NĪN pieaugumam, kas sekotu pēc šo vērtību stāšanās spēkā.
|
|
|
|
|
|
|
Covid-19 krīze nav būtiski mazinājusi klientu interesi par mājokļiem
Covid-19 krīze nav būtiski mazinājusi klientu interesi par mājokļiem Latvijā, tomēr kopējā darījumu aktivitāte ir samazinājusies, jo mājokļu pirkumi ir kļuvuši izsvērtāki un racionālāki. Redzams intereses pieaugums iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli, jo, gatavojoties negatīvai situācijas eskalācijai, cilvēki paredz papildu istabu, ko varētu atvēlēt darba kabinetam. Tāpat nav vērojamas lielas cenu izmaiņas mājokļu tirgū, tās ir 5% robežās. Reģionos pandēmijas ietekmi tirgus pusgadā būtiski neizjūt un joprojām lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kuriem ir iespējas, saskaras ar piedāvājuma trūkumu.
Rīga atpaliek no Viļņas par 10 gadiem
Pēdējo desmit gadu laikā Rīgā ir uzbūvēti 200 000 kvadrātmetru biroju platību, bet tikmēr Viļņā – turpat 500 000 kvadrātmetru jaunu biroju telpu. Biroju ēku attīstība, kas vienlaikus atbalstītu starptautisko biznesa pakalpojumu centru attīstību Latvijā, ir viens no atslēgas faktoriem, kas var sekmēt valsts attīstību. Tāpēc Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses ieskatā nekustamā īpašuma nodokļa nepalielināšana komerciālajām platībām ir minimālā programma, kas nepieciešama turpmākai nekustamā īpašuma nozares attīstībai. Desmit gadu laikā, Rīgai uz pusi atpaliekot no Viļņas pēc uzbūvētajām jaunajām biroju platībām, ir zaudēti 60 miljoni eiro pievienotās vērtības nodokļa veidā un vēl vismaz 60 miljoni eiro nav iegūti algu nodokļu veidā.
Tiek prognozēts dzīvokļu cenu kritums
Dzīvokļu cenu kritums šogad var būt robežās no 3% līdz 10%. Ja situācija pasaules un Latvijas ekonomikā uzlabosies vasarā vai septembrī, tad cenu kritums šogad varētu būt 3–5% apmērā. Ja krīze turpināsies līdz gada beigām, cenu kritums var sasniegt arī 10%. Pilnīgi droši ir tas, ka cenu pieauguma šogad nebūs, prognozē speciālisti. Lielākais cenu samazinājums, visticamāk, skars sērijveida dzīvokļu segmentu.
|
Tabulā atspoguļoti sekojoši Nekustamais īpašums rādītāji par 2019 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2018 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits
lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Rīgas namu pārvaldnieks, SIA, Esterkin Family Investments, SIA, Valsts nekustamie īpašumi, Valsts AS, Plesko Real Estate, SIA, Bonava Latvija, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Apsaimniekošana, Darījumi ar nekustamo īpašumu, noliktavu pakalpojumi
Autors: Mārtiņš Vanags
Nekustamā īpašuma projektu attīstītāju šogad plānotās investīcijas Covid-19 krīzes dēļ samazināsies aptuveni par 50%. Gada sākumā attīstītāji plānoja investīcijas nekustamā īpašuma projektos 450-500 miljonu eiro apmērā, bet patlaban paredzams, ka investīcijas būs vien 200-250 miljonu eiro apmērā.
Attīstītāji pabeidz jau sāktos projektus, taču jaunus projektus sākt neriskē, jo ir pārāk daudz neskaidrību ar biznesa vidi un paredzamajiem nosacījumiem.
Privāto investīciju stimulācijai būtu lasīt tālāk
Autors: Edgars Šīns
Covid-19 krīze nav būtiski mazinājusi klientu interesi par mājokļiem Latvijā, tomēr kopējā darījumu aktivitāte ir samazinājusies, jo mājokļu pirkumi ir kļuvuši izsvērtāki un racionālāki.
Redzams intereses pieaugums iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli, jo, gatavojoties negatīvai situācijas eskalācijai, cilvēki paredz papildu istabu, ko varētu atvēlēt darba kabinetam.
Tāpat nav vērojamas lielas cenu izmaiņas mājokļu tirgū, tās ir 5% robežās. Reģionos pandēmijas ietekmi tirgus šajā pusgadā lasīt tālāk
Nekustamais īpašums 
