Viedoklis
Mežsaimniecībā izšķiroša nozīme ir daudzpusīgai un profesionālai komunikācijai
"Latvijas valsts meži" vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis
19.02.2021
Ir skaidrs, ka meža īpašniekam ir svarīgi gūt no sava meža ne tikai ienākumus, bet arī peļņu, jo meža apsaimniekošana ir saistīta ar izdevumiem. Mežā tiek ne tikai cirsti koki. Nocirstais mežs ir jāatjauno, jākopj, arī meža meliorācijas sistēmas ir jāuztur funkcionējošas un ir svarīgi veidot un uzturēt ceļu tīklu, lai piekļūtu īpašumiem. Esmu pamanījis, ka meža īpašnieki kļūst arvien zinošāki un līdz ar to labāk izprot meža kā ekosistēmas nozīmi dabas aizsardzībā. Sabiedrības izpratne par mežu daudzpusīgo nozīmi pilnveidojas. Jo vairāk ar meža īpašniekiem un pārējo sabiedrību par šiem jautājumiem runāsim, jo pilnīgāka būs izpratne. Tāpēc izšķiroša nozīme ir daudzpusīgai un profesionālai komunikācijai.
Komunikācijai liela nozīme ir arī tāpēc, ka ne visas problēmas ir iespējams atrisināt ar dažādiem ierobežojumiem. Tie bieži izsauc neapmierinātību, bet nesamērīgi ierobežojumi - protestus un pretdarbību. Attiecībā uz privātajiem meža īpašniekiem ir svarīgi ievērot samērību, uzliekot ierobežojumus saimnieciskās darbības veikšanai dabas aizsardzības vārdā. Ir jāsaprot, ka aizsargājamās sugas un biotopi nepieder meža īpašniekam, par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu valsts mērogā ir atbildīga valsts. Valsts arī gatavo dažādus ziņojumus starptautiskajām institūcijām par vides stāvokli un nosaka stratēģiju sugām un biotopiem labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanai. Tātad valsts iestādēm būtu jādomā, kā kompensēt mežu īpašniekiem neiegūto labumu bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai savā īpašumā visas sabiedrības labā. Taču arī meža īpašniekiem jāapzinās, ka ne visu var mērīt naudā. Sabalansēta meža apsaimniekošana ir galvenokārt atkarīga no paša meža īpašnieka izpratnes un prasmīgas mežu apsaimniekošanas plānošanas.
Lasīt vairāk
TOP 5 ZIŅAS
01. Meža produkcijas eksports pērn sarucis par 2,6%
19.02.2021
Latvija pagājušajā gadā eksportēja meža produkciju 2,566 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 2,6% mazāk nekā 2019.gadā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.
Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2020.gadā eksportēti 2,171 miljarda eiro apmērā, kas ir par 2,9% mazāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 84,6% (pirms gada - 84,9%) no kopējā meža produkcijas eksporta.
No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 651,213 miljonus eiro, kas ir par 6% mazāk nekā 2019.gadā, kurināmās koksnes eksports samazinājies par 1,5% un bija 459,467 miljoni eiro, saplāksnis eksportēts 226,677 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,8%, kokskaidu plātnes eksportētas 174,815 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,2% mazāk, bet apaļie kokmateriāli eksportēti 157,689 miljonu eiro apmērā, kas ir par 32,5% mazāk.
Apkopotie dati arī liecina, ka pagājušajā gadā koka mēbeļu eksporta apmērs pieaudzis par 0,8% salīdzinājumā ar 2019.gadu un bija 178,058 miljoni eiro jeb 6,9% (pirms gada - 6,7%) no kopējā meža produkcijas eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 130,543 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,3% vairāk nekā pirms gada, un veidoja 5,1% (4,8%) no kopējā meža produkcijas eksporta daudzuma.
Visvairāk meža produkcija pagājušajā gadā izvesta uz Apvienoto Karalisti (18,9%), uz Igauniju (13,6%) un uz Zviedriju (9,2%). Salīdzinājumā ar 2019.gadu meža jomas produkcijas izvedums uz Apvienoto Karalisti audzis par 5,9% un bija 484,742 miljoni eiro, uz Igauniju izvestās produkcijas apmērs palielinājies par 6,2% un sasniedzis 349,847 miljonus eiro, bet uz Zviedriju meža produkcijas izvedums sarucis par 21,4% un bija 236,347 miljoni eiro.
Lasīt vairāk
02. Kokrūpniecības nozarē uz Breksitu skatās pozitīvi
19.02.2021
Lai arī pēcbreksita attiecības starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) radīs jaunus ierobežojumus un formalitātes, Latvijas kokrūpniecības nozarē patlaban izmaiņas tiek vērtētas pozitīvi. Attiecībā uz mežsaimniecību, lielākā jauno regulējumu ietekme būs kokmateriālu tirdzniecībai, kam būs jāpiemēro muitas procedūras un attiecīgi arī dokumentācija, tai skaitā būs nepieciešami fitosanitārie sertifikāti. Tāpat jāapzinās, ka Lielbritānija vairs neatradīsies ES vienotajā tirgū, tā vietā tiks parakstīts brīvās tirdzniecības līgums, kas ilgtermiņā ietekmēs ne tikai ar muitu un fitosanitārajiem jautājumiem saistītus regulējumus, bet arī, piemēram, produktu standartu un izcelsmes jautājumus. Savukārt iepriecinošs ir fakts, ka tiek saglabāts 0% ievedmuitas nodoklis, kas sekmēs valstu turpmāko sadarbību.
Lasīt vairāk
03. Pilnveidota mežam nodarīto zaudējumu noteikšana un kompensāciju aprēķināšana
19.02.2021
Kopš 2003.gada ir nozīmīgi mainījies normatīvais regulējums koku ciršanai kopšanas un izlases cirtēs, kā arī šķērslaukuma noteikšanas kārtība, atbilstoši tam ir precizēts regulējums, pēc kura nosaka vai mežaudze ir bojāta vai iznīcināta. Valdības apstiprinātie noteikumi par mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtību nosaka kādā veidā aprēķināmi mežam nodarītie zaudējumi, kuri radušies pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās meža apsaimniekošanas prasības. Lai noteiktu zaudējums tiek konstatēts meža apsaimniekošanas un izmantošanas regulējošo normatīvo aktu pārkāpums. Mežam nodarītos zaudējumus aprēķina meža platībai, kurā izdarīts iepriekš minētais pārkāpums. Par bojājumiem, kas radušies dabas faktoru vai citu iemeslu, darbības vai bezdarbības dēļ, mežam radušos zaudējumus neaprēķina. Nodarītos zaudējumus Valsts meža dienests valsts labā piedzen no pārkāpuma izdarītāja, lai kompensētu aizskārumu valsts interesēm meža vides un meža ekosistēmas saglabāšanā.
Lasīt vairāk
04. Mežu atpūtas nolūkā darba dienās apmeklē 35-53% iedzīvotāju
19.02.2021
Latvijas valsts meži (LVM) sadarbībā ar Valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātniekiem izstrādājusi pētījumu par mežsaimniecības ietekmi uz meža un saistīto ekosistēmu pakalpojumiem, kurā noskaidrots, ka Mežu atpūtas nolūkā darba dienās apmeklē 35-53% iedzīvotāju. Visvairāk iedzīvotāju dodas uz mežu vasarā - nedēļas nogalēs kaut vienu reizi mežā ir bijuši 69% respondentu, bet vidēji Latvijas iedzīvotājs mežu apmeklē septiņas reizes sezonā. Mežā gan darba dienās, gan nedēļas nogalēs iedzīvotāji vidēji uzturas pusotru līdz divas stundas. Aptaujas dati liecina, ka atpūsties uz mežu darba dienās iedzīvotāji dodas vidēji līdz deviņu kilometru attālumā no savas dzīvesvietas, savukārt nedēļas nogalēs tālāk - 15 kilometru attālumā no pastāvīgās dzīves vietas. Pētījuma ietvaros noskaidrots, ka ziemā, pavasarī un rudenī galvenā atpūtas aktivitāte mežā ir pastaiga, vasarā tā ir sēņošana un ogošana. Savukārt daudziem iedzīvotājiem mežs, atkarībā no gadalaika, ir vieta, kur braukt ar velosipēdu, pastaigāties ar suni vai vērot un fotografēt dabu. Neatkarīgi no sezonas un nedēļas dienas, iedzīvotāji mežā parasti atpūšas kopā ar citiem ģimenes locekļiem, salīdzinoši mazāk ar draugiem un kolēģiem. Vaicāti par to, kādas meža ainavas Latvijas iedzīvotājiem šķiet vizuāli pievilcīgākās, tika noskaidrots, ka tās ir priežu-egļu-bērzu, egļu-bērzu un melnalkšņu-apšu-bērzu mistraudzes. Savukārt vizuāli visnepievilcīgākās sabiedrībai šķitušas egļu-priežu, priežu-bērzu audzes, kā arī bērzu tīraudzes. Turklāt vairāk nekā 55% aptaujāto respondentu uzskata, ka mežā ir vajadzīgas labiekārtotas dabas takas un atpūtas vai piknika vietas, lai nodrošinātu apstākļus, kas piemēroti rekreācijas vajadzībām.
Lasīt vairāk
05. "Latvijas valsts meži" šogad plāno 38,7 miljonu eiro peļņu
19.02.2021
"Latvijas valsts meži" šogad plāno ieņēmumus 324,5 miljonu eiro apmērā, kā arī 38,7 miljonu eiro peļņu. Plānots, ka lielāko daļu no uzņēmuma ienākumiem 2021.gadā veidos apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošana Latvijas koksnes pārstrādes uzņēmumiem. Savukārt, salīdzinot ar 2020.gadu, šogad plānoti mazāki tehnoloģiskās koksnes pārdošanas apmēri, kā arī prognozētas zemākas pārdošanas cenas. Finanšu aprēķinos ietvertas piesardzīgas prognozes, pieņemot, ka Covid-19 pandēmiju izdosies pārvarēt bez jauniem satricinājumiem, tomēr riski arvien pastāv. 2021.gadā pieprasījums pēc koksnes produktiem tiek prognozēts nevienmērīgs: vērtīgo sortimentu grupā tas joprojām saglabāsies stabils, bet pārējiem koksnes sortimentiem - zems.
Lasīt vairāk
Tabulā atspoguļoti sekojoši Meža nozare rādītāji par 2019 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2018 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits
lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvijas valsts meži, AS, LATVIJAS FINIERIS, AS, KRONOSPAN Riga, SIA, PATA, SIA, BYKO-LAT, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana, Mežsaimniecība, Mēbeļu ražošana
Autors: Ieva Erele
Daļai mēbeļu ražošanas nozares uzņēmumu šis gads noslēgsies sliktāk nekā iepriekšējais
Galvenokārt kā rādītāju vērtējam ilgtermiņa attiecības, kas ārkārtējās situācijas laikā tikai ir kļuvušas stiprākas. Tas arī nosaka pieprasījumu pēc Latvijā ražotajām mēbelēm un ietekmē pieprasījuma stabilitāti. Nevar noliegt, ka mūsu ražotājus ietekmē izmaiņas tirgos, kas saistītas ne tikai ar Covid-19. Tās var būt saistītas arī ar politisko situāciju valstī, muitas un nodokļu likumdošanu izmaiņām, kā arī lasīt tālāk
Autors: Kristaps Klauss
Jaunā koronavīrusa Covid-19 pandēmijas sākumā marta vidū un aprīļa sākumā nozare pieļāva sliktāku scenāriju nekā reāli notika - realizācijas apstāšanos, pasūtījumu neesamību un tamlīdzīgi. Taču no visiem iespējamajiem sliktākajiem scenārijiem, iespējams, izpildījies vislabvēlīgākais. Patlaban nozarē ir daudz dažādas sakritības, kas par atsevišķos segmentos ļauj raudzīties uz priekšu pozitīvi. Pasūtījumi ir ilgākam laikam laika posmam uz priekšu, - daudziem uzņēmumiem divus vai pat trīs mēnešus lasīt tālāk
Meža nozare 
