Ienākt

Meža nozare

Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana Mežsaimniecība
Mēbeļu ražošana

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Mežsaimniecībā izšķiroša nozīme ir daudzpusīgai un profesionālai komunikācijai

"Latvijas valsts meži" vecākais vides eksperts Uģis Bergmanis

Ir skaidrs, ka meža īpašniekam ir svarīgi gūt no sava meža ne tikai ienākumus, bet arī peļņu, jo meža apsaimniekošana ir saistīta ar izdevumiem. Mežā tiek ne tikai cirsti koki. Nocirstais mežs ir jāatjauno, jākopj, arī meža meliorācijas sistēmas ir jāuztur funkcionējošas un ir svarīgi veidot un uzturēt ceļu tīklu, lai piekļūtu īpašumiem. Esmu pamanījis, ka meža īpašnieki kļūst arvien zinošāki un līdz ar to labāk izprot meža kā ekosistēmas nozīmi dabas aizsardzībā. Sabiedrības izpratne par mežu daudzpusīgo nozīmi pilnveidojas. Jo vairāk ar meža īpašniekiem un pārējo sabiedrību par šiem jautājumiem runāsim, jo pilnīgāka būs izpratne. Tāpēc izšķiroša nozīme ir daudzpusīgai un profesionālai komunikācijai.
Komunikācijai liela nozīme ir arī tāpēc, ka ne visas problēmas ir iespējams atrisināt ar dažādiem ierobežojumiem. Tie bieži izsauc neapmierinātību, bet nesamērīgi ierobežojumi - protestus un pretdarbību. Attiecībā uz privātajiem meža īpašniekiem ir svarīgi ievērot samērību, uzliekot ierobežojumus saimnieciskās darbības veikšanai dabas aizsardzības vārdā. Ir jāsaprot, ka aizsargājamās sugas un biotopi nepieder meža īpašniekam, par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu valsts mērogā ir atbildīga valsts. Valsts arī gatavo dažādus ziņojumus starptautiskajām institūcijām par vides stāvokli un nosaka stratēģiju sugām un biotopiem labvēlīga aizsardzības stāvokļa sasniegšanai. Tātad valsts iestādēm būtu jādomā, kā kompensēt mežu īpašniekiem neiegūto labumu bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai savā īpašumā visas sabiedrības labā. Taču arī meža īpašniekiem jāapzinās, ka ne visu var mērīt naudā. Sabalansēta meža apsaimniekošana ir galvenokārt atkarīga no paša meža īpašnieka izpratnes un prasmīgas mežu apsaimniekošanas plānošanas.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Meža produkcijas eksports pērn sarucis par 2,6%

Latvija pagājušajā gadā eksportēja meža produkciju 2,566 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 2,6% mazāk nekā 2019.gadā, liecina Zemkopības ministrijas sniegtā informācija.
Tostarp koksne un tās izstrādājumi 2020.gadā eksportēti 2,171 miljarda eiro apmērā, kas ir par 2,9% mazāk nekā gadu iepriekš, un veidoja 84,6% (pirms gada - 84,9%) no kopējā meža produkcijas eksporta.
No koksnes un tās izstrādājumiem zāģmateriālu eksports veidoja 651,213 miljonus eiro, kas ir par 6% mazāk nekā 2019.gadā, kurināmās koksnes eksports samazinājies par 1,5% un bija 459,467 miljoni eiro, saplāksnis eksportēts 226,677 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 1,8%, kokskaidu plātnes eksportētas 174,815 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,2% mazāk, bet apaļie kokmateriāli eksportēti 157,689 miljonu eiro apmērā, kas ir par 32,5% mazāk.
Apkopotie dati arī liecina, ka pagājušajā gadā koka mēbeļu eksporta apmērs pieaudzis par 0,8% salīdzinājumā ar 2019.gadu un bija 178,058 miljoni eiro jeb 6,9% (pirms gada - 6,7%) no kopējā meža produkcijas eksporta, bet papīra, kartona un to izstrādājumu eksports bija 130,543 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,3% vairāk nekā pirms gada, un veidoja 5,1% (4,8%) no kopējā meža produkcijas eksporta daudzuma.
Visvairāk meža produkcija pagājušajā gadā izvesta uz Apvienoto Karalisti (18,9%), uz Igauniju (13,6%) un uz Zviedriju (9,2%). Salīdzinājumā ar 2019.gadu meža jomas produkcijas izvedums uz Apvienoto Karalisti audzis par 5,9% un bija 484,742 miljoni eiro, uz Igauniju izvestās produkcijas apmērs palielinājies par 6,2% un sasniedzis 349,847 miljonus eiro, bet uz Zviedriju meža produkcijas izvedums sarucis par 21,4% un bija 236,347 miljoni eiro.

Lasīt vairāk

02. Kokrūpniecības nozarē uz Breksitu skatās pozitīvi

Lai arī pēcbreksita attiecības starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību (ES) radīs jaunus ierobežojumus un formalitātes, Latvijas kokrūpniecības nozarē patlaban izmaiņas tiek vērtētas pozitīvi. Attiecībā uz mežsaimniecību, lielākā jauno regulējumu ietekme būs kokmateriālu tirdzniecībai, kam būs jāpiemēro muitas procedūras un attiecīgi arī dokumentācija, tai skaitā būs nepieciešami fitosanitārie sertifikāti. Tāpat jāapzinās, ka Lielbritānija vairs neatradīsies ES vienotajā tirgū, tā vietā tiks parakstīts brīvās tirdzniecības līgums, kas ilgtermiņā ietekmēs ne tikai ar muitu un fitosanitārajiem jautājumiem saistītus regulējumus, bet arī, piemēram, produktu standartu un izcelsmes jautājumus. Savukārt iepriecinošs ir fakts, ka tiek saglabāts 0% ievedmuitas nodoklis, kas sekmēs valstu turpmāko sadarbību.

Lasīt vairāk

03. Pilnveidota mežam nodarīto zaudējumu noteikšana un kompensāciju aprēķināšana

Kopš 2003.gada ir nozīmīgi mainījies normatīvais regulējums koku ciršanai kopšanas un izlases cirtēs, kā arī šķērslaukuma noteikšanas kārtība, atbilstoši tam ir precizēts regulējums, pēc kura nosaka vai mežaudze ir bojāta vai iznīcināta. Valdības apstiprinātie noteikumi par mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtību nosaka kādā veidā aprēķināmi mežam nodarītie zaudējumi, kuri radušies pārkāpjot normatīvajos aktos noteiktās meža apsaimniekošanas prasības. Lai noteiktu zaudējums tiek konstatēts meža apsaimniekošanas un izmantošanas regulējošo normatīvo aktu pārkāpums. Mežam nodarītos zaudējumus aprēķina meža platībai, kurā izdarīts iepriekš minētais pārkāpums. Par bojājumiem, kas radušies dabas faktoru vai citu iemeslu, darbības vai bezdarbības dēļ, mežam radušos zaudējumus neaprēķina. Nodarītos zaudējumus Valsts meža dienests valsts labā piedzen no pārkāpuma izdarītāja, lai kompensētu aizskārumu valsts interesēm meža vides un meža ekosistēmas saglabāšanā.

Lasīt vairāk

04. Mežu atpūtas nolūkā darba dienās apmeklē 35-53% iedzīvotāju

Latvijas valsts meži (LVM) sadarbībā ar Valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātniekiem izstrādājusi pētījumu par mežsaimniecības ietekmi uz meža un saistīto ekosistēmu pakalpojumiem, kurā noskaidrots, ka Mežu atpūtas nolūkā darba dienās apmeklē 35-53% iedzīvotāju. Visvairāk iedzīvotāju dodas uz mežu vasarā - nedēļas nogalēs kaut vienu reizi mežā ir bijuši 69% respondentu, bet vidēji Latvijas iedzīvotājs mežu apmeklē septiņas reizes sezonā. Mežā gan darba dienās, gan nedēļas nogalēs iedzīvotāji vidēji uzturas pusotru līdz divas stundas. Aptaujas dati liecina, ka atpūsties uz mežu darba dienās iedzīvotāji dodas vidēji līdz deviņu kilometru attālumā no savas dzīvesvietas, savukārt nedēļas nogalēs tālāk - 15 kilometru attālumā no pastāvīgās dzīves vietas. Pētījuma ietvaros noskaidrots, ka ziemā, pavasarī un rudenī galvenā atpūtas aktivitāte mežā ir pastaiga, vasarā tā ir sēņošana un ogošana. Savukārt daudziem iedzīvotājiem mežs, atkarībā no gadalaika, ir vieta, kur braukt ar velosipēdu, pastaigāties ar suni vai vērot un fotografēt dabu. Neatkarīgi no sezonas un nedēļas dienas, iedzīvotāji mežā parasti atpūšas kopā ar citiem ģimenes locekļiem, salīdzinoši mazāk ar draugiem un kolēģiem. Vaicāti par to, kādas meža ainavas Latvijas iedzīvotājiem šķiet vizuāli pievilcīgākās, tika noskaidrots, ka tās ir priežu-egļu-bērzu, egļu-bērzu un melnalkšņu-apšu-bērzu mistraudzes. Savukārt vizuāli visnepievilcīgākās sabiedrībai šķitušas egļu-priežu, priežu-bērzu audzes, kā arī bērzu tīraudzes. Turklāt vairāk nekā 55% aptaujāto respondentu uzskata, ka mežā ir vajadzīgas labiekārtotas dabas takas un atpūtas vai piknika vietas, lai nodrošinātu apstākļus, kas piemēroti rekreācijas vajadzībām.

Lasīt vairāk

05. "Latvijas valsts meži" šogad plāno 38,7 miljonu eiro peļņu

"Latvijas valsts meži" šogad plāno ieņēmumus 324,5 miljonu eiro apmērā, kā arī 38,7 miljonu eiro peļņu. Plānots, ka lielāko daļu no uzņēmuma ienākumiem 2021.gadā veidos apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošana Latvijas koksnes pārstrādes uzņēmumiem. Savukārt, salīdzinot ar 2020.gadu, šogad plānoti mazāki tehnoloģiskās koksnes pārdošanas apmēri, kā arī prognozētas zemākas pārdošanas cenas. Finanšu aprēķinos ietvertas piesardzīgas prognozes, pieņemot, ka Covid-19 pandēmiju izdosies pārvarēt bez jauniem satricinājumiem, tomēr riski arvien pastāv. 2021.gadā pieprasījums pēc koksnes produktiem tiek prognozēts nevienmērīgs: vērtīgo sortimentu grupā tas joprojām saglabāsies stabils, bet pārējiem koksnes sortimentiem - zems.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Kokrūpniecībā un mežsaimniecībā gada otrais ceturksnis pagājis salīdzinoši veiksmīgi

Šā gada otrais ceturksnis kokrūpniecības un mežsaimniecības nozarēs aizvadīts salīdzinoši veiksmīgi, jo kokmateriālu cenu kritums nebija tik liels, kā iepriekš prognozēts. Lai gan apaļkoku tirgus situācija ir mainīga un pastāv liela nenoteiktība. Zāģbaļķu cenas kāpj saistībā ar būvniecības atsākšanos pēc ierobežojumu atcelšanas. Tirgū parādījusies interese par bērza papīrmalkas sortimentu. Skaidu, šķeldu un ciršanas atlikumu zemās cenas ir laba ziņa granulu ražotājiem.

Nozares neveiksmes

Meža nozarei samazinājušās eksporta iespējas

Covid-19 pandēmija meža nozari Latvijā ietekmējusi netieši – tā kā nozare eksportē apmēram 80% saražotās produkcijas, īpaši izjūtama eksporta iespēju samazinājuma ietekme uz saimniecisko darbību. Partnervalstīs ir samazinājies ražošanas apjoms, kā dēļ būtiski ir krities pieprasījums pēc kokmateriāliem un koka izstrādājumiem. Tāpat ir sarukusi kokmateriālu cena, kas savukārt mazinājusi privāto meža īpašnieku aktivitāti apaļo kokmateriālu ražošanā.

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Mežsaimniecības kooperatīviem pieejams atbalsts Covid-19 negatīvās ietekmes mazināšanai

Mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības varēs pretendēt uz kopumā 114 000 eiro atbalstu Covid-19 negatīvās ietekmes mazināšanai. Finansiālo atbalstu plānots sniegt mežsaimniecības kooperatīviem saistībā ar Covid-19 izplatības radītajām sekām uz tautsaimniecību. To iecerēts sniegt kā vienreizēju valsts atbalstu tiešo dotāciju veidā administratīvo izdevumu segšanai, lai nodrošinātu meža apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanas kapacitāti.

Bažas par potenciālām izmaiņām LVM koksnes sortimentu tirdzniecības principos

Latvijas kokapstrādātāji Saeimas frakcijām atklātajā vēstulē pauduši bažas par straujajām izmaiņām "Latvijas valsts meži" (LVM) koksnes sortimentu tirdzniecības principos. Uzņēmēji vēstulē, kas tostarp adresēta ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), aicinājuši politiķus nepieļaut sasteigtu LVM koksnes sortimenta tirdzniecības principu maiņu. Nozares uzņēmēju satraukuma iemesls ir vairāki sižeti TV3 raidījumā "Nekā Personīga", kuros apšaubīta LVM kā valsts mežu resursu pārvaldītāja, tostarp koksnes pārdevēja darījumu, pārskatāmība, kā arī paustas aizdomas par LVM lēmumu atbilstību valsts interesēm. Bažas radījis arī LVM padomes uzsāktais neatkarīgais audits ar mērķi izvērtēt apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, valdības apstiprinātajām Latvijas meža un saistīto nozaru pamatnostādnēm, LVM vidēja termiņa stratēģijai un LVM īpašnieka ekonomiskajām interesēm un labajai biznesa praksei. LVM padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons gan uzsvēra, ka LVM stratēģijā nav plānots mainīt koksnes sortimentu ražošanas un tirdzniecības principus – stabilitāti, ilgtermiņa skatījumu, Latvijas kokrūpniecības struktūrai piemērotu koku audzēšanu un koksnes sortimenta ražošanu.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2019. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Meža nozare rādītāji par 2019 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2018 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir Latvijas valsts meži, AS, LATVIJAS FINIERIS, AS, KRONOSPAN Riga, SIA, PATA, SIA, BYKO-LAT, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Kokapstrāde un pārstrāde, papīra ražošana, Mežsaimniecība, Mēbeļu ražošana

Nosaukums   Nozare 2019. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2018. g., %
2019. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. Latvijas valsts meži, AS
Vaiņodes 1, Rīga, LV-1004 T. 67610015
Mežsaimniecība 375 131 12.58 105 017 27.99% 1358
2. LATVIJAS FINIERIS, AS
Bauskas 59, Rīga, LV-1004 T. 67067207
Kokapstrāde 226 377 -9.17 8 798 3.89% 1544
3. KRONOSPAN Riga, SIA
Daugavgrīvas šoseja 7b, Rīga, LV-1016 T. 67436835
Kokapstrāde 196 348 -15.17 48 654 24.78% 263
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018 līdz 30.09.2019
4. PATA, SIA
Cēsu 14, Rīga, LV-1012 T. 67243135
Mežizstrāde 170 465 -18.58 881 0.52% 142
5. BYKO-LAT, SIA
Lāčplēša 75-5, Rīga, LV-1011 T. 67288086
Kokapstrāde 79 283 5.09 3 540 4.46% 550
6. AKZ, SIA
Matrožu 15-2.st., Rīga, LV-1048 T. 67327740
Kokapstrāde 71 205 -13.87 10 200 14.33% 281
7. Gaujas Koks, SIA
Gaujas 24 k.35, Vangaži, Inčukalna n., LV-2136 T. 67803532
Kokapstrāde 66 057 -19.85 3 356 5.08% 343
8. Rettenmeier Baltic Timber, SIA
Inčukalns, Plānupes 26, Inčukalna n., LV-2141 T. 67147556
Kokapstrāde 64 078 -3.54 3 541 5.53% 295
9. Vika Wood, SIA
"Punti", Laucienes p., Talsu n., LV-3285 T. 63291800
Kokapstrāde 60 851 -6.03 2 514 4.13% 132
10. Metsa Forest Latvia, SIA
Vienības gatve 87e, Rīga, LV-1004 T. 67804343
Mežizstrāde 57 435 -7.81 994 1.73% 43

Viedokļi

Ieva Erele
Autors: Ieva Erele

Daļai mēbeļu ražošanas nozares uzņēmumu šis gads noslēgsies sliktāk nekā iepriekšējais

Daļai mēbeļu ražošanas nozares uzņēmumu šis gads noslēgsies sliktāk nekā iepriekšējais Galvenokārt kā rādītāju vērtējam ilgtermiņa attiecības, kas ārkārtējās situācijas laikā tikai ir kļuvušas stiprākas. Tas arī nosaka pieprasījumu pēc Latvijā ražotajām mēbelēm un ietekmē pieprasījuma stabilitāti. Nevar noliegt, ka mūsu ražotājus ietekmē izmaiņas tirgos, kas saistītas ne tikai ar Covid-19. Tās var būt saistītas arī ar politisko situāciju valstī, muitas un nodokļu likumdošanu izmaiņām, kā arī lasīt tālāk

Kristaps Klauss
Autors: Kristaps Klauss

Kokrūpniecības eksportā šogad sagaidāms kritums

Jaunā koronavīrusa Covid-19 pandēmijas sākumā marta vidū un aprīļa sākumā nozare pieļāva sliktāku scenāriju nekā reāli notika - realizācijas apstāšanos, pasūtījumu neesamību un tamlīdzīgi. Taču no visiem iespējamajiem sliktākajiem scenārijiem, iespējams, izpildījies vislabvēlīgākais. Patlaban nozarē ir daudz dažādas sakritības, kas par atsevišķos segmentos ļauj raudzīties uz priekšu pozitīvi. Pasūtījumi ir ilgākam laikam laika posmam uz priekšu, - daudziem uzņēmumiem divus vai pat trīs mēnešus lasīt tālāk