Ienākt

Lauksaimniecība

Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi
Lopkopība, putnkopība Zivsaimniecība, zvejniecība

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Saskaņā ar ES kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskajiem plāniem Latvija pārtaps par dabas rezervātu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētājs Edgars Treibergs

Eiropas Komisija (EK) kā vienu no būtiskākajiem jautājumiem izvirza lauksaimniecībā radīto siltumnīcefekta gāzu un slāpekļa ienesi lauksaimniecības zemēs samazinājumu. Tāpat minētie jautājumi tiek izcelti kā būtiski vides kvalitātes uzlabošanai un tiek piedāvāti dažādi risinājumi, tostarp bioloģiskās daudzveidības veicināšana, augu aizsardzības līdzekļu samazināšana, zaļināšana un citi pasākumi, kas uzlabotu vides kvalitāti. Latvija ir viena no zaļākajām valstīm Eiropas Savienībā (ES). Mūsu lauksaimnieki, neskatoties uz dažādiem ES dokumentiem, saimnieko gudri, rūpējoties par vidi. Zinu, ka gan bioloģiskie, gan konvenciālie lauksaimnieki savā saimniekošanā sabalansē ražošanu ar vidi, par ko liecina dati, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm. Pārējām ES dalībvalstīm būtu vispirms jāsasniedz Latvijas līmenis un tikai tad būtu jārunā par vienādiem nosacījumiem visiem! Latvijai nebūtu akli jāpieņem ES izstrādātās rekomendācijas, bet būtu jāiestājas par solidāriem nosacījumiem, lai veicinātu mūsu lauksaimnieku konkurētspēju kopējā ES tirgū.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. Augsti patogēno putnu gripu konstatē savvaļas putniem arī Latvijā

Augsti patogēnā putnu gripa līdz 19.februārim konstatēta vēl 14 savvaļas ūdensputniem - 12 gulbjiem, gārnim un Kanādas zosij, aģentūru LETA informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Saslimušie putni atrasti dažādās Latvijas vietās - Lapmežciemā, Jūrmalā, Ragaciemā, Rīgā - Dārziņos, Vērgalē un Ventspilī.
Līdz šim kopumā laboratoriski izmeklēti 35 savvaļas ūdensputni, no kuriem 20 konstatēta augsti patogēnā putnu gripa.
Savukārt Igaunijā, kopš pirmā konstatētā augsti patogēnās putnu gripas gadījuma savvaļas putniem, slimība konstatēta arī mājputnu novietnē ar 78 mājputniem Viru apkaimē. PVD norādīja, ka Igaunijas dienests veic slimības apkarošanas pasākumus.
Latvijā plānots noteikt papildu biodrošības pasākumus mājputnu novietnēm visā valsts teritorijā, tostarp ierobežojot mājputnu turēšanu ārpus telpām, lai novērstu to tiešu vai netiešu kontaktu ar savvaļas putniem.
PVD aicina mājputnu turētājus jau tagad, pirms ierobežojumu noteikšanas, nelaist mājputnus ārpus telpām vai nožogotām konstrukcijām, nepieļaujot mājputnu kontaktu ar savvaļas putniem, īpaši - ūdens putniem (gulbjiem, pīlēm), kā arī atlikušajos ziemas un gaidāmajos pavasara mēnešos atturēties no mājputnu iegādes citās Eiropas valstīs.

Lasīt vairāk

02. Pērn Latvijā ievākta graudu kopraža 3,4 miljonu tonnu apmērā

Pagājušajā gadā Latvijā tika iegūta līdz šim lielākā graudu kopraža - vairāk nekā 3,4 miljoni tonnu, kas ir par 251 000 tonnu jeb 8% vairāk nekā 2019.gadā. Vienlaikus vidējā graudaugu ražība no viena hektāra 2020.gadā sasniedza 2,3 tonnas, kas ir līdz šim augstākā graudaugu ražība Latvijas vēsturē. Salīdzinājumā ar 2019.gadu vidējā graudaugu ražība no viena hektāra palielinājās par 6,8%. 2020.gadā ar graudiem tika apsēti 750 000 hektāru zemes, kas ir par astoņiem tūkstošiem hektāru jeb 1% vairāk nekā 2019.gadā.

Lasīt vairāk

03. ES dalībvalstis vienojas par reformām kopējā lauksaimniecības politikā

Šogad sākas jauns Eiropas Savienības (ES) septiņu gadu plānošanas periods, kurā ES lauksaimniecības politikā no 2023.gada būs paredzēti izmainīti nosacījumi. 2021.gadā ES likumdevējiem ir jāvienojas par to, kāda būs Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2023.gada, kamēr 2021. un 2022.gads būs pārejas periods Kopējā lauksaimniecības politikā. Kopējā Latvijas tiešo maksājumu aploksne 2021.-2027.gadam būs 2,48 miljardi eiro, savukārt finansējums lauku attīstībai 2021.-2027.gadā būs 848 miljoni eiro. Papildus ir piešķirts ES finansējums 85 miljonu eiro apmērā lauku attīstības pasākumiem, lai veicinātu atgūšanos no Covid-19 krīzes. Šogad plānots ar Eiropas Komisiju saskaņot pārejas perioda atbalsta nosacījumus Latvijas Lauku attīstības programmas ietvaros 2021.-2022.gadam, kas ietver arī Eiropas Atveseļošanās plāna finansējumu lauku teritorijām, attiecīgi veicot izmaiņas nacionālajos normatīvos. 2021.gadā tiks izstrādāts un Eiropas Komisijai apstiprināšanai iesniegts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023.-2027.gadam, tiks uzraudzīta situācijas attīstība lauksaimniecības un pārtikas nozarēs, lai novērtētu Covid-19 izplatības ietekmi un operatīvi varētu reaģēt negatīvas ietekmes gadījumā, kā arī plānots papildus atbalsts cūkkopības un putnkopības nozarēm Covid-19 seku mazināšanai.

Lasīt vairāk

04. Mežacūku populācijā saslimstība ar Āfrikas cūku mēri pērn sarukusi par 12,3%

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori 2020.gadā konstatējuši 377 Āfrikas cūku mēra (ĀCM) saslimšanas gadījumus mežacūku populācijā, kas ir par 12,3% mazāk nekā 2019.gadā. Pagājušajā gadā ĀCM konstatēts 59 novadu 138 pagastos, kamēr 2019.gadā ĀCM tika konstatēts 430 mežacūkām 70 novadu 181 pagastā.
Vienlaikus PVD publiskotā informācija liecina, ka ĀCM pagājušajā gadā skāra 11 595 mājas cūkas trijās saimniecības - divās saimniecībās Skrundas novada Rudbāržu pagastā un vienā saimniecībā Kuldīgas novada Gudenieku pagastā. Pēdējais ĀCM uzliesmojums mājas cūkām reģistrēts 2020.gada 17.jūlijā. Savukārt 2019.gadā ĀCM skāra 52 mājas cūkas. Slimība tika konstatēta vienā saimniecībā - cūku novietnē Durbes novada Vecpils pagastā, kurā uzliesmojums tika konstatēts 2019.gada 5.jūlijā.

Lasīt vairāk

05. Lauku attīstības programmas pārejas periodā paredzēts atbalsts 518,3 miljonu eiro apmērā

Latvijas Lauku attīstības programmas pārejas periodā, laika posmā no 2021.gada līdz 2022.gadam, lauksaimniekiem paredzēts atbalsts 518,259 miljonu eiro apmērā. Paredzēto Lauku attīstības programmas atbalstu veido Latvijas līdzfinansējums 122,934 miljonu eiro apmērā, savukārt pārējo finansējumu veido Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas pieejamie līdzekļi.
ZM skaidro, ka patlaban, kavējoties lēmumu pieņemšanai par ES Daudzgadu finanšu ietvaru 2021.-2027.gadam un Kopējās lauksaimniecības politikas reformu, kas paredz plānošanas dokumentā apvienot Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), ES vēl nav pieņemti tiesību akti, lai nodrošinātu Kopējās Lauksaimniecības politikas jaunā plānošanas perioda uzsākšanu 2021.gadā. Ievērojot izveidojušos situāciju un atbilstoši ES pieņemtajai Pārejas perioda regulai, Kopējā lauksaimniecības politikā 2021. un 2022.gads noteikts par pārejas periodu, kurā dalībvalstīm ir pagarināta Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam īstenošana.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Labības raža Latvijā šogad solās būt ļoti laba

No vairāk nekā 730 000 hektāru graudaugu, kas šogad valstī iesēti, plānotā raža solās būt pat ļoti laba – 3,4 miljoni tonnu graudu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aplēses. Tādējādi šā gada graudkopības sezona, par spīti pavasara sausumam un neraugoties uz lietavām un negaisiem jūnijā, uzskatāma par izdevušos.

Nozares neveiksmes

Finansējums nākamajā plānošanas periodā ir nepietiekams

Kaut arī nākamajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimniekiem atsevišķās jomās paredzēts Eiropas Savienības (ES) finansējuma pieaugums salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada periodu, Latvijas lauksaimniekiem joprojām būs krietni zemāks ES atbalsta apjoms, sasniedzot tikai 82% no ES vidējā līmeņa 2027. gadā. Latvija 2021.–2027. gada periodā KLP ietvaros saņems 3,347 miljardus eiro, tostarp tiešmaksājumos 2,41 miljardu eiro un lauku attīstībai 851 miljonu eiro. Tāpat Latvija saņems papildus 86

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Zemniekiem kompensācijās piešķir 45,5 miljonus eiro

Valdība aprīlī pieņēma lēmumu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" rezervēt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem saskaņā ar kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai. Šajā kontekstā pieejami vairāki atbalsta pasākumi – vienreizējs atbalsts ienākumu stabilizēšanai atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, vienreizējs atbalsts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem ēdināšanas bērnudārzos un skolās paredzētiem produktiem, kurus nebija iespējams šim mērķim izlietot. Tāpat paredzēts arī atbalsts gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus, atbalsts kredītprocentu dzēšanai un apdrošināšanas polišu daļējai segšanai. Lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi, šogad lauksaimniekiem ir pieejams bezprocentu īstermiņa aizdevums, kurš rudenī tiks dzēsts no vienotā platības maksājuma.

Augļu un dārzeņu nozarē darbaspēka trūkumu pastiprina nosacījumi viesstrādniekiem

Augļu un dārzeņu ražošanas un pārstrādes nozarēs sarežģījumus rada trūkstošais darbaspēks, ko pastiprina pārvietošanās nosacījumi viesstrādniekiem. Daudziem augļkopjiem un dārzeņu audzētājiem vajag roku darbu, bet to piesaistīt ir ļoti sarežģīti. Arī pārstrādei trūkst darbaspēka, taču daudziem zemniekiem darbaspēka nepietiekamība ir vēl akūtāka problēma, spiežot samazināt ražošanas apmērus. Šogad bija tādi zemeņu audzētāji, kuri iestrādāja atpakaļ augsnē zemenes piecu hektāru platībā, jo tās nebija iespējams novākt.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2019. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Lauksaimniecība rādītāji par 2019 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2018 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir JUPAKS, SIA, LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, Elagro Trade, SIA, Baltic Agro, SIA, Scandagra Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība, Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi, Lopkopība, putnkopība, Zivsaimniecība, zvejniecība

Nosaukums   Nozare 2019. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2018. g., %
2019. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. JUPAKS, SIA
Elizabetes 19-7, Rīga, LV-1010 T. 29245865
Augkopība un tehniskās kultūras 358 476 92.15 625 0.17% 5
2. LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība
Eleja, Lietuvas 16a, Elejas p., Jelgavas n., LV-3023 T. 63025898
Lauksaimniecības pakalpojumi 198 867 -10.68 665 0.33% 219
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2019 līdz 30.06.2020
3. Elagro Trade, SIA
Rubeņu ceļš 46c, Jelgava, LV-3002 T. 63001718
Augkopība un tehniskās kultūras 158 933 54.96 -226 -0.14% 66
4. Baltic Agro, SIA
Bauskas 58a-13, Rīga, LV-1004 T. 67228851
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 138 418 25.73 932 0.67% 143
5. Scandagra Latvia, SIA
Vienības gatve 109, Rīga, LV-1058 T. 25443839
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 117 045 58.81 -426 -0.36% 57
6. Putnu fabrika Ķekava, AS
"AS Putnu fabrika Ķekava", Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2123 T. 67874000
Putnkopība 75 785 9.34 986 1.30% 780
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2019 līdz 30.06.2020
7. Pindstrup Latvia, SIA
Rīgas 30, Baloži, Ķekavas n., LV-2112 T. 63291230
Kūdra 73 279 2.42 9 793 13.36% 415
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018 līdz 30.09.2019
8. Baltic Agro Machinery, SIA
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 67064300
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirdzniecība 60 802 7.1 1 572 2.59% 118
9. Bohnenkamp, SIA
Stūnīši, "Lapegles", Olaines p., Olaines n., LV-2127 T. 60002121
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas rezerves daļas 52 358 1.76 1 880 3.59% 56
10. Balticovo, AS
Iecava, Iecavas p., Bauskas n., LV-3913 T. 63943834
Putnkopība 50 914 4.61 1 614 3.17% 327

Viedokļi

Autors: Edgars Treibergs

Šā gada sezona zemniekiem pārsteigumus nav sagādājusi

2020.gada sezona lauksaimniekiem īpašus pārsteigumus nesagādāja, izņemot, Covid-19 radīja neziņu par saražotās produkcijas noietu. Klimatiskie apstākļi bija pamatā atbilstoši, lai lauksaimnieki spētu izaudzēt labu ražu. Atsevišķos gadījumos, krusa sakapāja graudaugu ražu un nogāza veldrē, kas pārvilka strīpu zemniekiem uz rekordražu šovasar. Jaunais kornavīruss jeb Covid-19 lauksaimniekos ieviesa neziņu par izaudzētās ražas noietu. Izejvielu un iekārtu piegādes kavējās no ārvalstīm, kas lasīt tālāk

Juris Lazdiņš
Autors: Juris Lazdiņš

Tiešmaksājumos Latvijas lauksiamnieki joprojām atpaliek no ES vidējā līmeņa

Kaut arī tiešo maksājumu atbalsta ziņā turpināsim krietni atpalikt no tādām valstīm kā Nīderlande un Spānija, kas aizvien saņems vairāk nekā 150% no Eiropas Savienības (ES) vidējā tiešo maksājumu apmēra, tomēr pozitīvi vērtējams, ka mazinās plaisa starp Baltijas valstīm, un mūsu lielākajiem konkurentiem Austrumeiropā, piemēram - Poliju. Šobrīd vienošanās paredz aptuveni 80% no ES vidējā tiešo maksājumu atbalsta kā Baltijai, tā mūsu tuvākajiem austrumu kaimiņiem. Jāatzīst, ka ar premjera panākto lasīt tālāk