Ienākt

Lauksaimniecība

Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi
Lopkopība, putnkopība Zivsaimniecība, zvejniecība

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Labības raža Latvijā šogad solās būt ļoti laba

No vairāk nekā 730 000 hektāru graudaugu, kas šogad valstī iesēti, plānotā raža solās būt pat ļoti laba – 3,4 miljoni tonnu graudu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aplēses. Tādējādi šā gada graudkopības sezona, par spīti pavasara sausumam un neraugoties uz lietavām un negaisiem jūnijā, uzskatāma par izdevušos.

Nozares neveiksmes

Finansējums nākamajā plānošanas periodā ir nepietiekams

Kaut arī nākamajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimniekiem atsevišķās jomās paredzēts Eiropas Savienības (ES) finansējuma pieaugums salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada periodu, Latvijas lauksaimniekiem joprojām būs krietni zemāks ES atbalsta apjoms, sasniedzot tikai 82% no ES vidējā līmeņa 2027. gadā. Latvija 2021.–2027. gada periodā KLP ietvaros saņems 3,347 miljardus eiro, tostarp tiešmaksājumos 2,41 miljardu eiro un lauku attīstībai 851 miljonu eiro. Tāpat Latvija saņems papildus 86

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

Zemniekiem kompensācijās piešķir 45,5 miljonus eiro

Valdība aprīlī pieņēma lēmumu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" rezervēt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem saskaņā ar kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai. Šajā kontekstā pieejami vairāki atbalsta pasākumi – vienreizējs atbalsts ienākumu stabilizēšanai atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, vienreizējs atbalsts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem ēdināšanas bērnudārzos un skolās paredzētiem produktiem, kurus nebija iespējams šim mērķim izlietot. Tāpat paredzēts arī atbalsts gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus, atbalsts kredītprocentu dzēšanai un apdrošināšanas polišu daļējai segšanai. Lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi, šogad lauksaimniekiem ir pieejams bezprocentu īstermiņa aizdevums, kurš rudenī tiks dzēsts no vienotā platības maksājuma.

Augļu un dārzeņu nozarē darbaspēka trūkumu pastiprina nosacījumi viesstrādniekiem

Augļu un dārzeņu ražošanas un pārstrādes nozarēs sarežģījumus rada trūkstošais darbaspēks, ko pastiprina pārvietošanās nosacījumi viesstrādniekiem. Daudziem augļkopjiem un dārzeņu audzētājiem vajag roku darbu, bet to piesaistīt ir ļoti sarežģīti. Arī pārstrādei trūkst darbaspēka, taču daudziem zemniekiem darbaspēka nepietiekamība ir vēl akūtāka problēma, spiežot samazināt ražošanas apmērus. Šogad bija tādi zemeņu audzētāji, kuri iestrādāja atpakaļ augsnē zemenes piecu hektāru platībā, jo tās nebija iespējams novākt.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2019. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Lauksaimniecība rādītāji par 2019 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2018 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir JUPAKS, SIA, LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, Elagro Trade, SIA, Baltic Agro, SIA, Scandagra Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība, Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi, Lopkopība, putnkopība, Zivsaimniecība, zvejniecība

Nosaukums   Nozare 2019. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2018. g., %
2019. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. JUPAKS, SIA
Elizabetes 19-7, Rīga, LV-1010 T. 29245865
Augkopība un tehniskās kultūras 358 476 92.15 625 0.17% 5
2. LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība
Eleja, Lietuvas 16a, Elejas p., Jelgavas n., LV-3023 T. 63025898
Lauksaimniecības pakalpojumi 198 867 -10.68 665 0.33% 219
Atšķirīgs pārskata periods no 01.07.2019 līdz 30.06.2020
3. Elagro Trade, SIA
Rubeņu ceļš 46c, Jelgava, LV-3002 T. 63001718
Augkopība un tehniskās kultūras 158 933 54.96 -226 -0.14% 66
4. Baltic Agro, SIA
Bauskas 58a-13, Rīga, LV-1004 T. 67228851
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 138 418 25.73 932 0.67% 143
5. Scandagra Latvia, SIA
Vienības gatve 109, Rīga, LV-1058 T. 25443839
Agroķīmija, mēslošanas līdzekļi 117 045 58.81 -426 -0.36% 57
6. Putnu fabrika Ķekava, AS
"AS Putnu fabrika Ķekava", Ķekavas p., Ķekavas n., LV-2123 T. 67874000
Putnkopība 75 785 9.34 986 1.30%
7. Pindstrup Latvia, SIA
Rīgas 30, Baloži, Ķekavas n., LV-2112 T. 63291230
Kūdra 73 279 2.42 9 793 13.36% 415
Atšķirīgs pārskata periods no 01.10.2018 līdz 30.09.2019
8. Baltic Agro Machinery, SIA
Tīraines 15, Rīga, LV-1058 T. 67064300
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas tirdzniecība 60 802 7.1 1 572 2.59% 118
9. Bohnenkamp, SIA
Stūnīši, "Lapegles", Olaines p., Olaines n., LV-2127 T. 60002121
Lauksaimniecības tehnikas un traktortehnikas rezerves daļas 52 358 1.76 1 880 3.59% 56
10. Balticovo, AS
Iecava, Iecavas n., LV-3913 T. 63943834
Putnkopība 50 914 4.61 1 614 3.17% 327

Viedokļi

Autors: Edgars Treibergs

Šā gada sezona zemniekiem pārsteigumus nav sagādājusi

2020.gada sezona lauksaimniekiem īpašus pārsteigumus nesagādāja, izņemot, Covid-19 radīja neziņu par saražotās produkcijas noietu. Klimatiskie apstākļi bija pamatā atbilstoši, lai lauksaimnieki spētu izaudzēt labu ražu. Atsevišķos gadījumos, krusa sakapāja graudaugu ražu un nogāza veldrē, kas pārvilka strīpu zemniekiem uz rekordražu šovasar. Jaunais kornavīruss jeb Covid-19 lauksaimniekos ieviesa neziņu par izaudzētās ražas noietu. Izejvielu un iekārtu piegādes kavējās no ārvalstīm, kas lasīt tālāk

Juris Lazdiņš
Autors: Juris Lazdiņš

Tiešmaksājumos Latvijas lauksiamnieki joprojām atpaliek no ES vidējā līmeņa

Kaut arī tiešo maksājumu atbalsta ziņā turpināsim krietni atpalikt no tādām valstīm kā Nīderlande un Spānija, kas aizvien saņems vairāk nekā 150% no Eiropas Savienības (ES) vidējā tiešo maksājumu apmēra, tomēr pozitīvi vērtējams, ka mazinās plaisa starp Baltijas valstīm, un mūsu lielākajiem konkurentiem Austrumeiropā, piemēram - Poliju. Šobrīd vienošanās paredz aptuveni 80% no ES vidējā tiešo maksājumu atbalsta kā Baltijai, tā mūsu tuvākajiem austrumu kaimiņiem. Jāatzīst, ka ar premjera panākto lasīt tālāk