|
Nozares panākumi
Labības raža Latvijā šogad solās būt ļoti laba No vairāk nekā 730 000 hektāru graudaugu, kas šogad valstī iesēti, plānotā raža solās būt pat ļoti laba – 3,4 miljoni tonnu graudu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) aplēses. Tādējādi šā gada graudkopības sezona, par spīti pavasara sausumam un neraugoties uz lietavām un negaisiem jūnijā, uzskatāma par izdevušos.
Nozares neveiksmes
Finansējums nākamajā plānošanas periodā ir nepietiekams Kaut arī nākamajā plānošanas periodā Latvijas lauksaimniekiem atsevišķās jomās paredzēts Eiropas Savienības (ES) finansējuma pieaugums salīdzinājumā ar 2014.–2020. gada periodu, Latvijas lauksaimniekiem joprojām būs krietni zemāks ES atbalsta apjoms, sasniedzot tikai 82% no ES vidējā līmeņa 2027. gadā. Latvija 2021.–2027. gada periodā KLP ietvaros saņems 3,347 miljardus eiro, tostarp tiešmaksājumos 2,41 miljardu eiro un lauku attīstībai 851 miljonu eiro. Tāpat Latvija saņems papildus 86
|
|
|
|
|
|
|
Zemniekiem kompensācijās piešķir 45,5 miljonus eiro
Valdība aprīlī pieņēma lēmumu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" rezervēt atbalstu 45,5 miljonu eiro vērtībā lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem saskaņā ar kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai Covid-19 izplatības negatīvās ietekmes mazināšanai. Šajā kontekstā pieejami vairāki atbalsta pasākumi – vienreizējs atbalsts ienākumu stabilizēšanai atsevišķu lopkopības nozaru lauksaimniekiem, vienreizējs atbalsts skolu ēdinātājiem un dārzeņu ražotājiem par ārkārtējās situācijas laikā neizlietotiem ēdināšanas bērnudārzos un skolās paredzētiem produktiem, kurus nebija iespējams šim mērķim izlietot.
Tāpat paredzēts arī atbalsts gatavās pārtikas produkcijas krājumu izmaksu pieauguma un apgrozījuma samazinājuma radīto grūtību mazināšanai pārtikas preču ražotājiem un primārajiem ražotājiem, kas nesaņem iepriekšminētos atbalstus, atbalsts kredītprocentu dzēšanai un apdrošināšanas polišu daļējai segšanai.
Lai mazinātu Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi, šogad lauksaimniekiem ir pieejams bezprocentu īstermiņa aizdevums, kurš rudenī tiks dzēsts no vienotā platības maksājuma.
Augļu un dārzeņu nozarē darbaspēka trūkumu pastiprina nosacījumi viesstrādniekiem
Augļu un dārzeņu ražošanas un pārstrādes nozarēs sarežģījumus rada trūkstošais darbaspēks, ko pastiprina pārvietošanās nosacījumi viesstrādniekiem. Daudziem augļkopjiem un dārzeņu audzētājiem vajag roku darbu, bet to piesaistīt ir ļoti sarežģīti. Arī pārstrādei trūkst darbaspēka, taču daudziem zemniekiem darbaspēka nepietiekamība ir vēl akūtāka problēma, spiežot samazināt ražošanas apmērus. Šogad bija tādi zemeņu audzētāji, kuri iestrādāja atpakaļ augsnē zemenes piecu hektāru platībā, jo tās nebija iespējams novākt.
|
Tabulā atspoguļoti sekojoši Lauksaimniecība rādītāji par 2019 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2018 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits
lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir JUPAKS, SIA, LATRAPS, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, Elagro Trade, SIA, Baltic Agro, SIA, Scandagra Latvia, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Augkopība, dārzeņkopība un augļkopība, Lauksaimniecības tehnika un pakalpojumi, Lopkopība, putnkopība, Zivsaimniecība, zvejniecība
Autors: Edgars Treibergs
2020.gada sezona lauksaimniekiem īpašus pārsteigumus nesagādāja, izņemot, Covid-19 radīja neziņu par saražotās produkcijas noietu. Klimatiskie apstākļi bija pamatā atbilstoši, lai lauksaimnieki spētu izaudzēt labu ražu. Atsevišķos gadījumos, krusa sakapāja graudaugu ražu un nogāza veldrē, kas pārvilka strīpu zemniekiem uz rekordražu šovasar.
Jaunais kornavīruss jeb Covid-19 lauksaimniekos ieviesa neziņu par izaudzētās ražas noietu. Izejvielu un iekārtu piegādes kavējās no ārvalstīm, kas lasīt tālāk
Autors: Juris Lazdiņš
Kaut arī tiešo maksājumu atbalsta ziņā turpināsim krietni atpalikt no tādām valstīm kā Nīderlande un Spānija, kas aizvien saņems vairāk nekā 150% no Eiropas Savienības (ES) vidējā tiešo maksājumu apmēra, tomēr pozitīvi vērtējams, ka mazinās plaisa starp Baltijas valstīm, un mūsu lielākajiem konkurentiem Austrumeiropā, piemēram - Poliju. Šobrīd vienošanās paredz aptuveni 80% no ES vidējā tiešo maksājumu atbalsta kā Baltijai, tā mūsu tuvākajiem austrumu kaimiņiem.
Jāatzīst, ka ar premjera panākto lasīt tālāk
Lauksaimniecība 
