Ienākt

Informācijas tehnoloģijas, datortehnika

Datortehnika Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Industrijas jaunumi

Viedoklis

Mākslīgais intelekts jau tagad ir mūsu ikdienas sastāvdaļa

Valodu tehnoloģiju uzņēmuma "Tilde" vadītājs Andrejs Vasiļjevs

Mēs to nereti nenovērtējam vai nepamanām, bet mākslīgā intelekta tehnoloģijas ir iebūvētas praktiski katrā viedtālrunī, tās ir iekļautas daudzās sistēmās un pakalpojumos, ko izmantojam ikdienā. Piemēram, viedtālruņos ir pieejami viedie asistenti, e-komercijas sistēmas izmanto mākslīgo intelektu, lai piedāvātu klientiem tiem piemērotākās preces un pakalpojumus, attēlu atpazīšanas tehnoloģijas ir kļuvušas jau par ikdienu, gandrīz katrā mūsdienīgā attēlu pārvaldības programmā ir iespēja atrast fotogrāfijas, kurās esi redzams tu vai kāds cits cilvēks. Līdz ar to mākslīgais intelekts jau tagad ir mūsu ikdiena un tas attīstīsies arvien straujāk visdažādākajās nozarēs.
Piemēram, veselības joma ir viena no nozarēm, kur mākslīgais intelekts var palīdzēt visvairāk. Pandēmija ir devusi īpašu grūdienu to vēl straujāk attīstīt, lai, apstrādājot ļoti lielu datu apjomu par slimības izpausmēm un gaitu no plaša pacientu loka, ar mākslīgā intelekta palīdzību atrastu labāko diagnostikas un ārstēšanas veidu. Medicīnā mākslīgais intelekts kļūs par neaizstājamu palīgu ārstiem un zāļu radītājiem.
Ja runājam par jomu, kurā strādā "Tilde", tad redzam attīstību klientu atbalsta sfērā - ja iepriekšējā botu paaudze bija samērā vienkārša un spēja atbildēt tikai uz vienkāršiem jautājumiem, tad šobrīd boti kļūst arvien gudrāki un "cilvēcīgāki". Tie pārvalda dažādas valodas, apgūst spēju sarunāties balsī, izteikt emocijas. Jau drīz virtuālie asistenti kļūs par pašsaprotamu klienta atbalsta sniedzēju ļoti plašā uzņēmumu lokā. Ne tikai lielie uzņēmumi to varēs atļauties, bet arī mazāki uzņēmumi ar jaunajām mākslīgā intelekta tehnoloģijām varēs salīdzinoši vienkārši sev izveidot gudrus palīgus klientu apkalpošanai.
Vai virtuālie asistenti jebkad varēs pilnībā aizvietot cilvēku? Virtuālajiem asistentiem ir sava loma, un šī loma nav pilnībā aizvietot cilvēku, bet atbrīvot no rutīnas operācijām un darbībām un dot iespēju veltīt laiku tām lietām, kur ir svarīga emocionālā inteliģence, empātija, un arī situācijām, kad nepieciešams risināt sarežģītākus jautājumus. Kas pašreiz notiek klientu atbalstā? Ap 80% laika atbalsta speciālisti tērē vienkāršu tipveida jautājumu atbildēšanai. Tad nepietiek laika iedziļināties sarežģītākās klientu problēmās vai sniegt tiem nepieciešamo emocionālo atbalstu. Līdz ar to mākslīgais intelekts dod vairāk laika cilvēkiem darīt to, ko nevar paveikt mašīna. Mēs nevaram paredzēt, kādas iespējas būs pēc 10 gadiem, jo šīs tehnoloģijas attīstās ārkārtīgi strauji un ik pa brīdim piedzīvo būtiskus izrāvienus, kā, piemēram, neironu tīklu tehnoloģijas būtiski paātrināja visa mākslīgā intelekta attīstību.
Ja runājam par komunikāciju ar virtuālajiem asistentiem, tad dažkārt cilvēki pat labprātāk uzdod praktiskus, ikdienišķus jautājumus robotam, nevis cilvēkam. Cilvēki nereti kautrējas par savu nezināšanu, ka kaut ko nesaprot, nemāk pareizi formulēt jautājumu. Ja pretī ir robots, tad cilvēkam nav problēmu atklāt savu nezināšanu, turpretī, zvanot cilvēkam, ir zināma barjera. Šāds psiholoģiskais efekts ir novērots, un tas veicina botu plašāku izmantošanu.

Lasīt vairāk

TOP 5 ZIŅAS

01. OECD Latvijai norāda uz valstiskas stratēģijas neesamību interneta lietošanas veicināšanai iedzīvotāju vidū

Latvija ir panākusi ievērojamu progresu digitālo tehnoloģiju lietošanas ziņā, tomēr pašreiz valstī nav nacionālas stratēģijas interneta lietošanas veicināšanai uzņēmumos un iedzīvotāju vidū, secināts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) izstrādātajā izvērtējumā "Going Digital in Latvia".
Turklāt, kā secinājis OECD, šādas kopīgas pieejas neesamība nozīmē, ka netiek izmantotas iespējas, piemēram, nesen digitalizēto kultūras mantojuma resursu izmantošana, lai veidotu saites ar Latvijas diasporu. OECD ieskatā Latvijā būtu nepieciešama šādas stratēģijas izstrāde, lai izmantotu visas digitālās transformācijas priekšrocības.
Interneta lietošanas palielināšanai iedzīvotāju vidū OECD rekomendē valstij izmantot tīmekļa analīzi, lai novērtētu interneta izmantošanas veicināšanas panākumus modernizēt apmācību resursus, kas tiek nodrošināti "Trešā tēva dēla" projektā, un apgādāt bibliotēkas ar resursiem no valsts fonda iekārtu uzturēšanai.
Tāpat OECD rekomendē Latvijā izveidot kopienā balstītu programmu, kas īpaši paredzēta gados vecākiem Latvijas iedzīvotājiem, lai uzlabotu viņu digitālās prasmes, kā arī izveidot divvirzienu digitālo diasporas programmu, lai izveidotu saites starp Latvijas iedzīvotājiem un ģimeni ārvalstīs un izplatītu digitālos kultūras resursus.
Interneta palielināšanai iedzīvotāju vidū OECD aicina arī saistīt digitālo prasmju mācīšanu bērniem ar vakara apmācībām vecākiem.

Lasīt vairāk

02. Valsts kontroles ieskatā ieguldījumi eAdreses izveidē var izrādīties nelietderīgi

Valsts kontrole revīzijā “Vai valstī tiek nodrošināta efektīva oficiālās elektroniskās adreses lietošana saziņā ar personām?" secinājusi, ka Ieguldījumi oficiālās elektroniskās adreses (eAdrese) izveidē var izrādīties nelietderīgi, revīzijā "Vai valstī tiek nodrošināta efektīva oficiālās elektroniskās adreses lietošana saziņā ar personām?" secinājusi Valsts kontrole.
Revidenti norāda, ka eAdreses izveidē tika ieguldīti aptuveni 6,94 miljoni eiro, risinājums ir izstrādāts, tomēr tā ieviešana ir ieilgusi.
"Lai arī saziņas apjoms eAdresē pakāpeniski pieaug, sasniedzot vidēji 800 000 nosūtīto ziņojumu gadā no kopumā iestādēs nosūtītajiem 3,6 miljoniem dokumentu, revidentiem nākas atzīt, ka progress joprojām ir salīdzinoši mazs. Gandrīz puse iestāžu nelieto eAdresi ikdienas saziņā un nav nosūtījušas nevienu ziņojumu," norādīts revīzijā.
Valsts kontroles ieskatā bez skaidri redzamām eAdreses priekšrocībām un ieguvumiem arī privātpersonas nesteidz uzsākt tās lietošanu, jo ir pieejami citi, ierastāki elektroniskās saziņas kanāli un eAdrese ir tikai viens no tiem. "Līdz ar to privātpersonu saziņa ar valsti eAdresē veido vien 10% nosūtīto ziņojumu, bet pārējo apjomu - savstarpējā iestāžu saziņa, turklāt pusi no visas sarakstes veido tikai desmit iestādes," secina revidenti.
Valsts kontrolē brīdināja, ka gadījumā, ja saglabāsies tendence, ka privātpersonas faktiski nelieto eAdresi, bet to galvenokārt lieto tikai iestādes savstarpējā saziņā, ieguldījumi eAdreses izveidē var izrādīties nelietderīgi, jo iestādēs jau pirms eAdreses bija izveidota cita dokumentu aprites vide. Privātpersonas eAdresi var izveidot bez maksas portālā "Latvija.lv".
Tāpat revīzijā teikts, ka no 2023.gada uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem, politiskajām partijām un citām privātām juridiskajām personām eAdrese būs obligāts saziņas kanāls ar valsti, taču iedzīvotājiem tās lietošana paliks brīvprātīga.
"Jau šobrīd, par trijiem gadiem atliekot obligāto eAdreses lietošanu juridiskajām personām un nespējot vienoties par eAdreses obligāto lietotāju loka paplašināšanu ar jaunām grupām, dokumentu aprite katru gadu valstij izmaksā arvien dārgāk. Saskaņā ar Valsts kontroles revidentu aplēsi negūto ietaupījumu apmērs var sasniegt pat 5,32 miljonus eiro gadā. eAdreses izveidē ieguldīti aptuveni 6,94 miljoni eiro," pauda revidenti.
Valsts kontrole iesaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Valsts reģionālās attīstības aģentūrai piedāvāt skaidru vīziju turpmākai eAdreses attīstībai un izmantošanai.

Lasīt vairāk

03. Vakcinācijas pret Covid-19 procesa pārvaldības IT risinājuma izveidei piešķirs līdz 1,45 miljoniem eiro

Valdība vienojusies, ka informācijas tehnoloģiju (IT) risinājuma izveidei vakcinācijas pret Covid-19 procesa pārvaldībai valsts piešķirs līdz 1,45 miljoniem eiro.
Lai arī izstrādātājs jau ir izraudzīts, līdz 15.februāra darba dienas beigām līgums ar to vēl nebija parakstīts.
Veselības ministrijas Vakcinācijas projekta biroja pārstāve Ieva Stūre neatklāja izraudzīto uzņēmumu, skaidrojot, ka līgums vēl nav parakstīts.
Stūre aģentūru LETA 15.februārī informēja, ka līguma projekts ir nosūtīts izraudzītajam uzņēmumam, un no tā līdz 17.februārim tiek gaidīta atbilde, vai viss piedāvātajā variantā apmierina. "Es ceru, ka līdz piektdienai [19.februārim] mēs varēsim tikt līdz līguma noslēgšanai," teica Stūre, atkārtoti uzsverot, ka pirms līguma parakstīšanas izraudzītais pretendents netiks atklāts.
Finansējums ir sadalīts vairākās daļās - risinājuma izstrādei, integrācijai ar ārstniecības iestāžu informācijas sistēmām, integrācijai ar valsts reģistriem, risinājuma atbalstam 12 mēnešiem, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informācijas sistēmu pielāgošanai, infrastruktūras nomai sistēmas izvietošanai un Nacionālā veselības dienesta sistēmas uzturēšanas papildu izmaksu segšanai, kā arī iedzīvotāju digitālajai apziņošanai par laiku un vietu, kad jāierodas uz vakcināciju.
Iecerēts, ka IT risinājums vakcinācijas procesa pārvaldībai ietvers agrīno pieteikšanos vakcinācijai, iepriekšējo vakcinējamo sarakstu, vakcinācijas kabinetu kapacitātes un darba laiku pārvaldību, vienoto rindu veidošanu, saziņu ar vakcinējamiem, vakcīnu piegādes plānošanu, loģistikas organizāciju un krājumu vadību. Paredzēts, ka šāds risinājums ievērojami atvieglos SPKC darbu.

Lasīt vairāk

04. Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna projekts iesniegts izvērtēšanai Eiropas Komisijai

Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna projekts februāra sākumā iesniegts izvērtēšanai Eiropas Komisijai (EK).
Pēc viedokļa saņemšanas no EK un sabiedriskās apspriedes rezultātiem, plāna projekts sadarbībā ar sociālajiem un sadarbības partneriem tiks pilnveidots.
Finanšu ministrijā (FM) piebilda, ka ieviešanas nosacījumi konkrētiem investīciju projektiem tiks izstrādāti pēc tam, kad konkrēti plānotie investīciju pasākumi tiks apstiprināti Ministru kabinetā. Ministrijā prognozēja, ka līdzekļi Latvijai varētu būt pieejami šā gada otrajā pusē.
Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fondā Latvijai ir iezīmēti 1,6 miljardi eiro.
Ministrijā skaidroja, lai EK apstiprinātu dalībvalstu Atveseļošanās plānus un piešķirtu finansējumu, būtisks pamatnosacījums ir ES Padomes rekomendāciju ievērošana. Tādēļ Latvija plāna izstrādē īpaši ņēma vērā ES Padomes noteiktās rekomendācijas stabilai un veiksmīgai Latvijas izaugsmei.
FM minēja, ka projektā iestrādātas tādas rekomendācijas kā investīciju novirzīšana zaļajai pārveidei un digitālajai pārejai, ieguldījumu koncentrēšana uz inovācijām un ilgtspējīgu transportu un digitālo infrastruktūru. Sociālās iekļaušanas jomā ņemtas vērā rekomendācijas veselības sistēmas noturības un pieejamības stiprināšanai, tostarp nodrošinot to ar papildu cilvēkresursiem un finanšu resursiem.
Tāpat tiks strādāts, lai mazinātu krīzes ietekmi uz nodarbinātību, tostarp izmantojot elastīgu darba režīmu, aktīvos darba tirgus pasākumus un prasmju pilnveidošanu. Savukārt pārvaldības jomā plānots īstenot tādu ES Padomes rekomendāciju kā publiskā sektora atbildības un efektivitātes uzlabošana, kā arī interešu konfliktu novēršana, īpaši attiecībā uz pašvaldībām un valsts un pašvaldību uzņēmumiem.

Lasīt vairāk

05. "Civinity” skārušais šifrējošajais uzbrukums parasti pieprasa naudu par datu neizpaušanu

Šifrējošo vīrusu uzbrukumiem, kāds bija novērots arī nekustamo īpašumu pārvaldības uzņēmumu grupas “Civinity” infrastruktūrā, parasti tiek pievienota pavadvēstule, kurā pieprasīta izpirkuma maksa par datu atgūšanu, skaidroja informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas Latvijā "Cert.lv" pārstāve Līga Besere.
Viņa atgādināja, ka "Cert.lv" rīcībā ir nonākusi informācija par to, ka “Civinity” infrastruktūrā notikušais incidents ir saistīts ar šifrējošo vīrusu "Sodinokibi". "Parasti šifrējošajiem uzbrukumiem tiek pievienota pavadvēstule, kurā tiek pieprasīta izpirkuma maksa par datu atgūšanu, kā arī bieži draudēts ar datu nopludināšanu," sacīja Besere.
Tomēr to, ka izpirkuma nauda prasīta arī “Civinity” gadījumā, viņa tiešā veidā neapstiprināja, lūdzot informāciju par konkrēto gadījumu precizēt pie uzņēmuma.
“Civinity Latvija" pārstāve Līga Purmale pavēstīja, ka uzņēmums ir vērsies policijā ar iesniegumu par notikušo incidentu. "Plašākas informācijas sniegšana no uzņēmuma puses var traucēt tālākai izmeklēšanai, lūdzam pret to izturēties ar sapratni," piebilda Purmale.
Valsts policija sākusi resorisko pārbaudi par “Civinity” infrastruktūrā konstatēto informācijas tehnoloģiju incidentu.
Latvijas Televīzija (LTV) februāra sākumā ziņoja, ka sešu apsaimniekošanas uzņēmumu klienti saņēmuši vēstules. Žurnālistu rīcībā nonākušajā uzņēmuma "Hausmaster" nosūtītajā vēstulē teikts, ka kompānija zaudējusi piekļuvi virtuālajiem serveriem, visi tur glabātie dati ir nesankcionēti šifrēti un kompānijai zudusi iespēja tos kontrolēt. Tāpat šajā ziņojumā teikts, ka hakeri, iespējams, piekļuvuši klientu personas datiem.
Tādus paziņojumus saņēmuši arī piecu citu kompāniju - "CS Komercserviss", "Jūrmalas namsaimnieks", "Homemaster", "Labo namu aģentūra" un "VBS Serviss" - klienti, vēstīja LTV.

Lasīt vairāk

Panākumi un neveiksmes

Tendence

Nozares panākumi

Valsts sektors sper lielu soli digitalizācijā

Spēkā stājoties Covid-19 izplatības ierobežojumiem, valsts sektors pārgāja uz attālinātu lēmuma pieņemšanu. Gan valdība, gan Saeima ārkārtējā situācijā, kā arī pēc tās strādāja attālināti, izmantojot digitālās saziņas platformas. Vēlāk Saeima izsludināja iepirkumu, kura rezultātā SIA “I” izstrādāja Saeimas e-sistēmu. Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas eksperti valsts spertos soļus digitalizācijā vērtē kā būtisku izaugsmi tehnoloģiju lietošanā.

Nozares neveiksmes

E-veselības sāga turpināsies

Veselības ministrija lūgusi Ministru kabinetu līdz 2023. gada 30. decembrim pagarināt e-veselības sistēmas ieviešanas termiņu. Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) paudusi, ka esošā e-veselība ir bijusi neveiksmīga, taču tajā pašā laikā uzskata, ka sistēmas pilnveidei ir jāturpinās. Bažas par sistēmas kvalitāti paudusi arī Finanšu ministrija un Saeimas deputāti. Taču nākotnē e-veselībai būs jāiztiek bez Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem un sistēmas pilnveidei prasīs valsts budžeta

 

Nozares fakti

Izaicinājumi un atbalsts

LVRTC “pēdējo jūdzi” pieslēgs līdz gada beigām

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) platjoslas projektā no plānotajiem 3800 kilometriem izbūvējis 3200 kilometru optiskā tīkla infrastruktūras. Kopumā līdz 2021. gadam plānots aptvert 397 piekļuves punktus, bet patlaban ir izbūvēti 305 piekļuves punkti. Pieslēgumi veidoti arī elektronisko sakaru komersantu mezglos, lai nodrošinātu "pēdējās jūdzes" (sakaru tīkla posms no komutācijas mezgla) pieslēgumu tīklā. Pirmajā kārtā optiskā tīkla piekļuves punkti nodrošināti 23 izglītības iestādēs. Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM), piesaistot papildu finansējumu, līdz 2023. gada 31. decembrim ar optiskā tīkla piekļuves punktiem tiks nodrošinātas vēl 25–35 izglītības iestādes. Tiek turpināts darbs, lai identificētu, kuras skolas tās būs.

IKT nozare apmāca topošos speciālistus

Latvijai pārslēdzoties uz attālināto darbu, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares pārstāvji – uzņēmumi un biedrības – sāka digitālās apmācības topošo nozaru speciālistiem. Apmācību mērķis ārkārtējā situācijā bija jaunajiem speciālistiem apgūt tādas jomas kā mākoņdatošana. Būtisks atbalsts pandēmijas laikā bija sievietēm – nevalstiskās organizācijas ar biedrībām aicināja sievietes bez maksas apgūt programmēšanu un startēt kādā no IT uzņēmumiem. Sievietēm bija iespēja apgūt zināšanas par klientu apkalpošanu, informāciju sistēmu testēšanu, datu aizsardzību, kā arī datu analītiku un citām digitālajām prasmēm.



TOP 10 - lielākie uzņēmumi pēc 2019. gada apgrozījuma

Tabulā atspoguļoti sekojoši Informācijas tehnoloģijas, datortehnika rādītāji par 2019 gadu - neto apgrozījums (tūkst., EUR), apgrozījuma izmaiņas pret 2018 gadu procnetos, peļņa (tūkst., EUR), rentabilitāte un darbinieku skaits lielākie uzņēmumi pēc apgrozījuma ir ELKO GRUPA, AS, Mikrotīkls, SIA, Evolution Latvia, SIA, ALSO Latvia, SIA, MoonCom, SIA. Industrijas nozares ir sekojošas: Datortehnika, Informācijas tehnoloģijas, programmizstrāde

Nosaukums   Nozare 2019. g. neto apgrozījums,
tūkst. EUR
Apgrozījuma izmaiņas,
pret 2018. g., %
2019. g. peļņa,
tūkst. EUR
Rentabilitāte Darbinieku skaits
1. ELKO GRUPA, AS
Toma 4, Rīga, LV-1003 T. 67093230
Datortehnikas vairumtirdzniecība 473 793 11.5 1 357 0.29% 259
2. Mikrotīkls, SIA
Pērnavas 46, Rīga, LV-1009 T. 67317700
IT, informācijas tehnoloģijas 283 049 9.41 88 920 31.41% 287
3. Evolution Latvia, SIA
Brīvības 151, Rīga, LV-1012 T. 22522026
IT, informācijas tehnoloģijas 89 942 1.04 7 395 8.22% 3454
4. ALSO Latvia, SIA
Mārupe, Liliju 29, Mārupes p., Mārupes n., LV-2167 T. 25784000
Datortehnikas vairumtirdzniecība 71 097 0.66 524 0.74% 70
5. MoonCom, SIA
Mārupe, Plieņciema 16, Mārupes p., Mārupes n., LV-2167 T. 26322120
Datortehnikas vairumtirdzniecība 59 986 -3.43 359 0.60% 14
6. Tieto Latvia, SIA
Gustava Zemgala gatve 76, Rīga, LV-1039 T. 67510000
Programmatūra 44 303 8.31 3 547 8.01% 756
7. SOLAR SUPPORT SERVICES, SIA
Stūnīši, Gaismas 5-5, Olaines p., Olaines n., LV-2127 T. 26115612
Programmatūra 40 195 46.4 330 0.82% 2
8. 4finance IT, SIA
Rīga, Lielirbes iela 17A-10, LV-1046
IT, informācijas tehnoloģijas 35 004 -26.7 1 771 5.06% 189
9. C.T.CO, SIA
Valdlauči, Meistaru 33, Ķekavas p., Ķekavas n., LV-1076 T. 66952000
Programmatūra 33 870 18.65 5 706 16.85% 475
10. Euro Live Technologies, SIA
11.novembra krastmala 17, Rīga, LV-1050 T. 66010660
IT, informācijas tehnoloģijas 27 764 9.87 1 387 4.99% 1105

Viedokļi

Autors: Signe Bāliņa

Digitālā transformācija tikai uzņems apgriezienus

Neapšaubāmi, lielākais izaicinājums ir bijusi Covid-19 pandēmija un tās izraisītā globālā ekonomiskā krīze, kas ir būtiski mainījusi pasaules dienaskārtību. Ja runā par IKT nozari, tad liels izaicinājums, ar kuru nozarei nācās saskarties, ir nodrošināt saviem klientiem pāreju uz attālinātu darbu. Ņemot vērā augsto digitalizācijas pakāpi, Latvijas IKT uzņēmumiem pašiem pāreja uz darbu attālināti nav sagādājusi lielas problēmas un norisinājās raiti. Taču tas neattiecas uz visiem IKT uzņēmumu lasīt tālāk

Autors: Ina Gudele

Digitalizācijas ieguvumi uzņēmējiem liek domāt ilgtermiņā

Informāciju tehnoloģiju (IT) nozarē pirmais pusgads ir bijis veiksmīgs. Dažos uzņēmumos vērojamas pozitīvas tendences, piemēram, attālināta strādāšana un automatizācijas ieviešana. Lielāko izrāvienu inovācijās guva lielie eksportējošie uzņēmumi, kuri krīzē saskatīja priekšrocības strādāt vairāk un nepārtraukti. Arī telekomunikācijas nozares uzņēmumi interneta slodzes pārbaudījumu izturēja, kad interneta patēriņš mājās strauji pieauga. Nākotnē būtiski jāskatās, kā uzlabot visus procesus, lai lasīt tālāk